Nākamgad papildu stāvus varētu sākt būvēt vismaz 55 sērijveida ēkām Rīgā
Patlaban projektam, kas paredz papildu stāvu izbūvi un ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, pieteikušās 55 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības.
Nākamgad, vienlaikus veicot siltināšanu, varētu sākt būvēt papildu stāvus vismaz 55 sērijveida ēkām Rīgā, aģentūrai LETA sacīja aģentūras "Rīgas mājoklis" direktors Anatolijs Aleksejenko.
Kā pastāstīja Aleksejenko, patlaban projektam, kas paredz papildu stāvu izbūvi un ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, pieteikušās 55 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības.
Līdz šim projekta īstenošanu aizkavējis tas, ka saskaņā ar likumu to drīkst realizēt, ja saņemta 100% dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
Pat sabiedrībās, kas jau pieteikušās papildu stāvu piebūvēšanai, atradies vismaz viens vai divi dzīvokļu īpašnieki, kas nav projektam piekrituši, stāstīja Aleksejenko.
Tādēļ "Rīgas mājoklis" sadarbībā ar VA "Mājokļu aģentūra" izstrādā grozījumus Dzīvokļu īpašuma likumā, kas paredz, ka nepieciešama būs tikai 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
Projekta gaitā privātie investori apņemas veikt ēkas siltināšanu, pretī saņemot atļauju piebūvēt namiem papildu stāvus un pārdot tajos esošos dzīvokļus.
Pēc Aleksejenko teiktā, "Rīgas mājoklis" jau noslēdzis līgumus ar ieinteresētajiem uzņēmumiem, kuri daļā ēku par saviem līdzekļiem veikuši apsekošanu. Nosaukt šos uzņēmumus gan viņš atteicās, vien piebilda, ka tās ir pazīstamas Latvijas kompānijas.
Kā skaidroja Aleksejenko, nākamgad stājas spēkā Eiropas Savienības direktīva par enerģijas taupīšanu, kas paredz energoefektivitātes principu ievērošanu.
"Īstenojot projektu sadarbībā ar privātajiem investoriem, iedzīvotājiem nebūs jāveic ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi par savu naudu," norādīja Aleksejenko.
Pēc viņa teiktā, papildu stāvu piebūvēšana un siltināšanas darbu veikšana vienai ēkai izmaksās ap 350 000 latu.
Kā norādīja Aleksejenko, Rīgā ir apmēram 2000 sērijveida ēkas, kurām iespējams piebūvēt papildu stāvus.
Kā pastāstīja Aleksejenko, patlaban projektam, kas paredz papildu stāvu izbūvi un ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, pieteikušās 55 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības.
Līdz šim projekta īstenošanu aizkavējis tas, ka saskaņā ar likumu to drīkst realizēt, ja saņemta 100% dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
Pat sabiedrībās, kas jau pieteikušās papildu stāvu piebūvēšanai, atradies vismaz viens vai divi dzīvokļu īpašnieki, kas nav projektam piekrituši, stāstīja Aleksejenko.
Tādēļ "Rīgas mājoklis" sadarbībā ar VA "Mājokļu aģentūra" izstrādā grozījumus Dzīvokļu īpašuma likumā, kas paredz, ka nepieciešama būs tikai 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
Projekta gaitā privātie investori apņemas veikt ēkas siltināšanu, pretī saņemot atļauju piebūvēt namiem papildu stāvus un pārdot tajos esošos dzīvokļus.
Pēc Aleksejenko teiktā, "Rīgas mājoklis" jau noslēdzis līgumus ar ieinteresētajiem uzņēmumiem, kuri daļā ēku par saviem līdzekļiem veikuši apsekošanu. Nosaukt šos uzņēmumus gan viņš atteicās, vien piebilda, ka tās ir pazīstamas Latvijas kompānijas.
Kā skaidroja Aleksejenko, nākamgad stājas spēkā Eiropas Savienības direktīva par enerģijas taupīšanu, kas paredz energoefektivitātes principu ievērošanu.
"Īstenojot projektu sadarbībā ar privātajiem investoriem, iedzīvotājiem nebūs jāveic ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi par savu naudu," norādīja Aleksejenko.
Pēc viņa teiktā, papildu stāvu piebūvēšana un siltināšanas darbu veikšana vienai ēkai izmaksās ap 350 000 latu.
Kā norādīja Aleksejenko, Rīgā ir apmēram 2000 sērijveida ēkas, kurām iespējams piebūvēt papildu stāvus.