Nākotnē enerģiju iegūsim no ļoti dažādiem avotiem
Foto: Nākotnē enerģiju iegūsim no ļoti dažādiem avotiem
Naftai kļūstot dārgākai, degvielas uzpildes staciju klienti arvien bažīgāk lūkojas cenrāžos. Ielās parādās vairāk riteņbraucēju un kājāmgājēju, taču pārvietošanās auto izmešu piesārņotās ielās nav sevišķi veselīga. Tad atliek jautājums - vai tiešām mūsdienu pasaulē, kur pastāv tik daudz revolucionāru izgudrojumu, nevarētu rasties vēl pāris, kas pārtrauktu mūsu atkarību no naftas vadiem., ziņo "Komersanta Vēstnesis".
Naftai kļūstot dārgākai, degvielas uzpildes staciju klienti arvien bažīgāk lūkojas cenrāžos. Ielās parādās vairāk riteņbraucēju un kājāmgājēju, taču pārvietošanās auto izmešu piesārņotās ielās nav sevišķi veselīga. Tad atliek jautājums - vai tiešām mūsdienu pasaulē, kur pastāv tik daudz revolucionāru izgudrojumu, nevarētu rasties vēl pāris, kas pārtrauktu mūsu atkarību no naftas vadiem., ziņo "Komersanta Vēstnesis".
"Komersanta Vēstnesis" tuvākā un tālākā nākotnē ielūkojas kopā ar Norvēģijas naftas un gāzes koncerna "StatoilHydro" Jauno enerģijas risinājumu biznesa attīstības un saules enerģijas nodaļas vadītāju GUNTI ĀBOLTIŅU-ĀBOLIŅU.
Alternatīvā enerģija - viens no svarīgākajiem jautājumiem
- Kādēļ tik lielam naftas ieguves un pārstrādes uzņēmumam, kāds ir "StatoilHydro", ir jānodarbojas ar jauno jeb alternatīvo enerģiju risinājumiem?
- Strauji attīstās dažādas tehnoloģijas un arī mūsu izpratne par to, kas ir enerģija un kādi nākotnē varētu būt mums pieejamie enerģijas veidi. Līdz ar to vadlīnijas mainās arī lielajiem uzņēmumiem. "StatoilHydro" faktiski ir tradicionāla naftas kompānija ar ļoti lielu pieredzi naftas pārstrādē un iegūšanā, bet pēdējā laikā arī mēs redzam, ka viens no nozīmīgākajiem attīstības virzieniem enerģētikā ir alternatīvās enerģijas jeb dažādi citi ar enerģijas ieguvi saistīti risinājumi. Pirms gadiem pieciem par alternatīvajām enerģijām mēs runājām maz, bet šobrīd tas mūsu uzņēmumā ir viens no svarīgākajiem virzieniem.
Runājot par alternatīvajiem enerģiju veidiem, visticamāk, ka nebūs tikai viens risinājums. Jo mēs nevaram atrast kādu vienu glābējtehnoloģiju vai glābējenerģiju. Manuprāt, nākotnē enerģijas veidi būs daudzi un dažādi, un mēs to iegūsim no dažādiem avotiem. Visticamāk, tieši atjaunojamo enerģiju īpatsvars nākotnē strauji pieaugs.
- Norvēģijā enerģija tiek iegūta tādos veidos, kas tiešām šķiet no zinātniskās fantastikas! Piemēram, no jūras viļņiem vai izmantojot paisumu un bēgumu. Vai tie ir tie jaunie risinājumi, ko jūs jau tagad sākat ieviest dzīvē Norvēģijā?
- Tieši tā. Ir jāmeklē iespējas un jāskatās, kuras no tehnoloģijām, kas šobrīd attīstās, būs uzvarošās. Kuras dos mums tādus risinājumus, kas būs komerciāli izdevīgi un racionāli izmantojami ilgtermiņā. Tā ir gan viļņu enerģija, gan paisuma un bēguma enerģija, vēja enerģija gan uz zemes, gan arī jūrā. Tagad mēs varam izmantot vēja enerģiju, nostiprinot vēja ģeneratorus jūrā, varam izmantot saules, ģeotermālo enerģiju. Ir ļoti daudz dažādu veidu, kā mēs varam enerģiju iegūt. Taču pats svarīgākais ir saprast, kādā veidā mēs varēsim iegūt enerģiju lēti. Lai tā būtu konkurētspējīga ar šā brīža tradicionālās enerģijas ieguves avotiem. Neaizmirsīsim arī to, ka Norvēģija ir valsts, kas pasaulē visvairāk ražo elektroenerģiju hidroelektrostacijās.
Jaunās paaudzes degviela - pēc vairākiem gadiem
- Šobrīd tomēr biodegviela ir tas alternatīvās enerģijas veids, kas Eiropas Savienībā tiek lietots visplašāk. Pat ar dažādām direktīvām ir noteikts, cik lielam ir jābūt biodegvielas patēriņam. Tomēr vienlaikus tiek runāts arī par pirmās, otrās un trešās paaudzes biodegvielu. Kas būs šīs nākotnes biodegvielas? Cik tās ir konkurētspējīgas, un, galu galā - cik šīs jaunās tehnoloģijas būtu piemērotas Latvijas apstākļiem?
- Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jātiek skaidrībā, kas ir pirmās paaudzes biodegviela. Tā faktiski ir mūsu tradicionālā biodegviela - etanols vai biodīzeļdegviela, ko mēs lielākoties redzam kā rapša metilesteri. Pārejas paaudzes degviela ir biodīzeļdegviela, kas iegūta ar rūpnieciskām metodēm, līdzīgi kā tas ir naftas pārstrādes rūpnīcās, augu eļļu apstrādājot ar ūdeņradi. Šādas tehnoloģijas ir attīstītas, dažas pirmās rūpnīcas jau ir uzbūvētas, un mēs sagaidām, ka ļoti drīzā nākotnē šie varētu būt arī komerciāli risinājumi. Tiesa gan, šādi saražotas biodegvielas apjomi visticamāk būs ļoti ierobežoti.
Nākamās paaudzes tehnoloģijās jau mēs runājam par etanolu, kas ir iegūts no celulozes, un runājam par biodīzeļdegvielu, kas ir iegūta pārgāzējot (gazifikācijas metode). Bet visi šie risinājumi vēl ir izstrādes stadijā, rūpnieciski apjomi nav sasniegti. Domāju, paies vismaz pieci līdz desmit gadi, kad varēsim sākt runāt par šīs otrās biodegvielas paaudzes nopietniem komerciāliem apjomiem.
"Manuprāt, nākotnē enerģijas veidi būs daudzi un dažādi, un mēs to iegūsim no dažādiem avotiem. Visticamāk, tieši atjaunojamo enerģiju īpatsvars nākotnē strauji pieaugs."
Tehnoloģiju attīstītāji šobrīd strādā tiešām ļoti intensīvi. Pasaulē ir aptuveni 300 dažādu uzņēmumu, kas nodarbojas ar meklējumiem, kā iegūt iespējami labāku un lētāku etanolu, piemēram, no celulozes. Tajā pašā laikā reālas izstrādnes ir tikai kādām desmit kompānijām pasaulē. Un trīs četras ir salīdzinoši tuvu komercražošanai. Bet salīdzinoši tuvu šajā kontekstā nozīmē, ka paies vēl vairāki gadi, kamēr mēs redzēsim komerciālus apjomus. Viena liela daļa šo tehnoloģiju attīstītāju uzņēmumu ir Skandināvijā - Dānijā un Zviedrijā -, atsevišķi projekti arī Norvēģijā. Otra liela uzņēmumu daļa ir ASV un Kanādā, kur pēdējā laikā ir bijušas ļoti lielas investīcijas tieši izpētē un pilotprojektu attīstībā. Tā ka tieši ASV, Skandināvijā un Kanādā mēs sagaidām strauju tehnoloģiju attīstību.
Labā un sliktā biodegviela
- Taču sākotnējais, tikai pozitīvais biodegvielas vērtējums sāk mainīties, jo saistībā ar tās ražošanu parādās negatīvas iezīmes.
- Ir labi veidi, kā var ražot biodegvielu, un tikpat daudz arī sliktu jeb videi nedraudzīgu veidu, kas ražošanas procesā dod mazu enerģijas un kaitīgo izmešu ietaupījumu. Piemēram, ASV plaši lieto tehnoloģiju, etanolu ražojot no kukurūzas un ražošanas procesā izmantojot ļoti daudz dabasgāzes, kas ir fosils enerģijas avots. Rezultātā šī iemesla dēļ enerģijas ieguvums ir mazs, izmeši samērā lieli un tiek izmantots daudz pārtikai derīgu izejvielu.
Bet ir arī daudzi citi labi veidi, kā iegūt biodegvielu. Piemēram, etanols no cukurniedrēm Brazīlijā vai līdzīga klimata reģionos. Šādā videi draudzīgā veidā iegūts etanols ir ļoti atbalstāma tehnoloģija, jo ražošanas procesā tiek izmantoti pārstrādes atlikumi un blakusprodukti, kas arī ir bioloģiskas izcelsmes. Līdz ar to ietekme uz CO2 samazināšanu ir ārkārtīgi pozitīva ar nosacījumu, ka, piemēram, plantācijām netiek izmantotas lietusmežu teritorijas.
Tādam jaunattīstības reģionam kā Austrumāfrika ir liels potenciāls šāda veida biodegvielas ražošanai. Turklāt tur var pozitīvi ietekmēt dažādus sociālekonomiskus apstākļus, radot daudz vairāk jaunu darbavietu, ieguldot infrastruktūrā, un aizvietot ārkārtīgi lielo pieprasījumu pēc fosilās enerģijas valstīs, kur tā nav pieejama.
Minēšu konkrētu piemēru. Mums - "StoilHydro" - pieder daļa no rūpnīcas, kas ražo biodīzeļdegvielu Lietuvā, un tur mēs ietaupām CO2 labāk nekā vidēji Eiropā. Mūsu rūpnīcā tas ir 46%, ko mēs panākam, izmantojot dažādas efektīvas ražošanas metodes. Lai mēs varam garantēt saviem klientiem, saviem biodegvielas pircējiem, ka šī degviela tiek ražota pēc labākās sirdsapziņas un ilgtspējības kritērijiem, sekojam līdzi tam, no kurienes nāk izejvielas, un tam, kādā veidā tās ir iegūtas.
Šai rūpnīcai izejvielas nāk gan no Baltijas valstīm, gan no Krievijas un Baltkrievijas. Mums Baltijā ir ļoti izdevīga ģeopolitiskā situācija, jo ir iespēja izejvielas saņemt no Austrumiem, tā kā mums ir vienāds dzelzceļa sliežu platums. Polijai vai citām valstīm šādu priekšrocību nav.
Lietuvas biodegvielas ražotnei ir pieeja jūrai, tas rada iespējas eksportēt šo degvielu uz citiem tirgiem.
Protams, kā jebkurā citā biznesā, arī biodīzeļdegvielas tirgū ir augšupeja un lejupslīde.
Savā ziņā šī industrija šobrīd cieš no ārkārtīgi augstām izejvielu cenām un no ASV spēcīgi subsidēta degvielas importa. Bet arī tur ir savi izaicinājumi.
"Komersanta Vēstnesis" tuvākā un tālākā nākotnē ielūkojas kopā ar Norvēģijas naftas un gāzes koncerna "StatoilHydro" Jauno enerģijas risinājumu biznesa attīstības un saules enerģijas nodaļas vadītāju GUNTI ĀBOLTIŅU-ĀBOLIŅU.
Alternatīvā enerģija - viens no svarīgākajiem jautājumiem
- Kādēļ tik lielam naftas ieguves un pārstrādes uzņēmumam, kāds ir "StatoilHydro", ir jānodarbojas ar jauno jeb alternatīvo enerģiju risinājumiem?
- Strauji attīstās dažādas tehnoloģijas un arī mūsu izpratne par to, kas ir enerģija un kādi nākotnē varētu būt mums pieejamie enerģijas veidi. Līdz ar to vadlīnijas mainās arī lielajiem uzņēmumiem. "StatoilHydro" faktiski ir tradicionāla naftas kompānija ar ļoti lielu pieredzi naftas pārstrādē un iegūšanā, bet pēdējā laikā arī mēs redzam, ka viens no nozīmīgākajiem attīstības virzieniem enerģētikā ir alternatīvās enerģijas jeb dažādi citi ar enerģijas ieguvi saistīti risinājumi. Pirms gadiem pieciem par alternatīvajām enerģijām mēs runājām maz, bet šobrīd tas mūsu uzņēmumā ir viens no svarīgākajiem virzieniem.
Runājot par alternatīvajiem enerģiju veidiem, visticamāk, ka nebūs tikai viens risinājums. Jo mēs nevaram atrast kādu vienu glābējtehnoloģiju vai glābējenerģiju. Manuprāt, nākotnē enerģijas veidi būs daudzi un dažādi, un mēs to iegūsim no dažādiem avotiem. Visticamāk, tieši atjaunojamo enerģiju īpatsvars nākotnē strauji pieaugs.
- Norvēģijā enerģija tiek iegūta tādos veidos, kas tiešām šķiet no zinātniskās fantastikas! Piemēram, no jūras viļņiem vai izmantojot paisumu un bēgumu. Vai tie ir tie jaunie risinājumi, ko jūs jau tagad sākat ieviest dzīvē Norvēģijā?
- Tieši tā. Ir jāmeklē iespējas un jāskatās, kuras no tehnoloģijām, kas šobrīd attīstās, būs uzvarošās. Kuras dos mums tādus risinājumus, kas būs komerciāli izdevīgi un racionāli izmantojami ilgtermiņā. Tā ir gan viļņu enerģija, gan paisuma un bēguma enerģija, vēja enerģija gan uz zemes, gan arī jūrā. Tagad mēs varam izmantot vēja enerģiju, nostiprinot vēja ģeneratorus jūrā, varam izmantot saules, ģeotermālo enerģiju. Ir ļoti daudz dažādu veidu, kā mēs varam enerģiju iegūt. Taču pats svarīgākais ir saprast, kādā veidā mēs varēsim iegūt enerģiju lēti. Lai tā būtu konkurētspējīga ar šā brīža tradicionālās enerģijas ieguves avotiem. Neaizmirsīsim arī to, ka Norvēģija ir valsts, kas pasaulē visvairāk ražo elektroenerģiju hidroelektrostacijās.
Jaunās paaudzes degviela - pēc vairākiem gadiem
- Šobrīd tomēr biodegviela ir tas alternatīvās enerģijas veids, kas Eiropas Savienībā tiek lietots visplašāk. Pat ar dažādām direktīvām ir noteikts, cik lielam ir jābūt biodegvielas patēriņam. Tomēr vienlaikus tiek runāts arī par pirmās, otrās un trešās paaudzes biodegvielu. Kas būs šīs nākotnes biodegvielas? Cik tās ir konkurētspējīgas, un, galu galā - cik šīs jaunās tehnoloģijas būtu piemērotas Latvijas apstākļiem?
- Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jātiek skaidrībā, kas ir pirmās paaudzes biodegviela. Tā faktiski ir mūsu tradicionālā biodegviela - etanols vai biodīzeļdegviela, ko mēs lielākoties redzam kā rapša metilesteri. Pārejas paaudzes degviela ir biodīzeļdegviela, kas iegūta ar rūpnieciskām metodēm, līdzīgi kā tas ir naftas pārstrādes rūpnīcās, augu eļļu apstrādājot ar ūdeņradi. Šādas tehnoloģijas ir attīstītas, dažas pirmās rūpnīcas jau ir uzbūvētas, un mēs sagaidām, ka ļoti drīzā nākotnē šie varētu būt arī komerciāli risinājumi. Tiesa gan, šādi saražotas biodegvielas apjomi visticamāk būs ļoti ierobežoti.
Nākamās paaudzes tehnoloģijās jau mēs runājam par etanolu, kas ir iegūts no celulozes, un runājam par biodīzeļdegvielu, kas ir iegūta pārgāzējot (gazifikācijas metode). Bet visi šie risinājumi vēl ir izstrādes stadijā, rūpnieciski apjomi nav sasniegti. Domāju, paies vismaz pieci līdz desmit gadi, kad varēsim sākt runāt par šīs otrās biodegvielas paaudzes nopietniem komerciāliem apjomiem.
"Manuprāt, nākotnē enerģijas veidi būs daudzi un dažādi, un mēs to iegūsim no dažādiem avotiem. Visticamāk, tieši atjaunojamo enerģiju īpatsvars nākotnē strauji pieaugs."
Tehnoloģiju attīstītāji šobrīd strādā tiešām ļoti intensīvi. Pasaulē ir aptuveni 300 dažādu uzņēmumu, kas nodarbojas ar meklējumiem, kā iegūt iespējami labāku un lētāku etanolu, piemēram, no celulozes. Tajā pašā laikā reālas izstrādnes ir tikai kādām desmit kompānijām pasaulē. Un trīs četras ir salīdzinoši tuvu komercražošanai. Bet salīdzinoši tuvu šajā kontekstā nozīmē, ka paies vēl vairāki gadi, kamēr mēs redzēsim komerciālus apjomus. Viena liela daļa šo tehnoloģiju attīstītāju uzņēmumu ir Skandināvijā - Dānijā un Zviedrijā -, atsevišķi projekti arī Norvēģijā. Otra liela uzņēmumu daļa ir ASV un Kanādā, kur pēdējā laikā ir bijušas ļoti lielas investīcijas tieši izpētē un pilotprojektu attīstībā. Tā ka tieši ASV, Skandināvijā un Kanādā mēs sagaidām strauju tehnoloģiju attīstību.
Labā un sliktā biodegviela
- Taču sākotnējais, tikai pozitīvais biodegvielas vērtējums sāk mainīties, jo saistībā ar tās ražošanu parādās negatīvas iezīmes.
- Ir labi veidi, kā var ražot biodegvielu, un tikpat daudz arī sliktu jeb videi nedraudzīgu veidu, kas ražošanas procesā dod mazu enerģijas un kaitīgo izmešu ietaupījumu. Piemēram, ASV plaši lieto tehnoloģiju, etanolu ražojot no kukurūzas un ražošanas procesā izmantojot ļoti daudz dabasgāzes, kas ir fosils enerģijas avots. Rezultātā šī iemesla dēļ enerģijas ieguvums ir mazs, izmeši samērā lieli un tiek izmantots daudz pārtikai derīgu izejvielu.
Bet ir arī daudzi citi labi veidi, kā iegūt biodegvielu. Piemēram, etanols no cukurniedrēm Brazīlijā vai līdzīga klimata reģionos. Šādā videi draudzīgā veidā iegūts etanols ir ļoti atbalstāma tehnoloģija, jo ražošanas procesā tiek izmantoti pārstrādes atlikumi un blakusprodukti, kas arī ir bioloģiskas izcelsmes. Līdz ar to ietekme uz CO2 samazināšanu ir ārkārtīgi pozitīva ar nosacījumu, ka, piemēram, plantācijām netiek izmantotas lietusmežu teritorijas.
Tādam jaunattīstības reģionam kā Austrumāfrika ir liels potenciāls šāda veida biodegvielas ražošanai. Turklāt tur var pozitīvi ietekmēt dažādus sociālekonomiskus apstākļus, radot daudz vairāk jaunu darbavietu, ieguldot infrastruktūrā, un aizvietot ārkārtīgi lielo pieprasījumu pēc fosilās enerģijas valstīs, kur tā nav pieejama.
Minēšu konkrētu piemēru. Mums - "StoilHydro" - pieder daļa no rūpnīcas, kas ražo biodīzeļdegvielu Lietuvā, un tur mēs ietaupām CO2 labāk nekā vidēji Eiropā. Mūsu rūpnīcā tas ir 46%, ko mēs panākam, izmantojot dažādas efektīvas ražošanas metodes. Lai mēs varam garantēt saviem klientiem, saviem biodegvielas pircējiem, ka šī degviela tiek ražota pēc labākās sirdsapziņas un ilgtspējības kritērijiem, sekojam līdzi tam, no kurienes nāk izejvielas, un tam, kādā veidā tās ir iegūtas.
Šai rūpnīcai izejvielas nāk gan no Baltijas valstīm, gan no Krievijas un Baltkrievijas. Mums Baltijā ir ļoti izdevīga ģeopolitiskā situācija, jo ir iespēja izejvielas saņemt no Austrumiem, tā kā mums ir vienāds dzelzceļa sliežu platums. Polijai vai citām valstīm šādu priekšrocību nav.
Lietuvas biodegvielas ražotnei ir pieeja jūrai, tas rada iespējas eksportēt šo degvielu uz citiem tirgiem.
Protams, kā jebkurā citā biznesā, arī biodīzeļdegvielas tirgū ir augšupeja un lejupslīde.
Savā ziņā šī industrija šobrīd cieš no ārkārtīgi augstām izejvielu cenām un no ASV spēcīgi subsidēta degvielas importa. Bet arī tur ir savi izaicinājumi.