Natālija Peņugalova, SIA "Arčers : Mēs ieguvām balvu* tāpēc, ka īstenojam sociālo dialogu ar strādniekiem
Lai izveidotu darba aizsardzības sistēmu, uzņēmumā sākotnēji ir jābūt vismaz vienam šajā jomā ieinteresētam cilvēkam. Vislabāk, ja tas ir pats darba devējs vai priekšnieks. Ja vadības līmenī saprot, ka darba aizsardzības jautājumi ir būtiski, tikai tad var cerēt uz rezultātiem. Šis tomēr ir specifisks darbs, kur uzreiz nevar redzēt rezultātu – tas ir ilgtermiņa process.
Tagad uzņēmumā "Arčers" ir radīta efektīva darba aizsardzības sistēma – man nav "jādzēš" ugunsgrēki. Mūsu valdes priekšsēdētājs apzinās, ka darba aizsardzība ir veiksmīga biznesa sastāvdaļa. Ja uzņēmējs domā, kā savu biznesu padarīt drošu un stabilu, tad agri vai vēlu nonāk pie atziņas, ka darba aizsardzība ir jāsakārto tādā līmenī, lai viņš varētu par to pastāvīgi nedomāt. Jo cilvēku traumas, un, nedod dievs, bojāeja, izraisa daudz problēmu. Ekonomiski var aprēķināt, cik lielus zaudējumus darba devējam tas rada.
Pirms četriem gadiem mēs visu sākām gandrīz no nulles. Tagad, kad darba aizsardzības jautājumi ir sakārtoti, kompānijas vadība var plānot šo darbu ilgtermiņā. Firmā ir izstrādāta struktūra, mērķi, politika darba aizsardzības jomā. Tomēr viena pati visu apjomu paveikt es nevaru – mans pienākums ir organizēt iepriekš rūpīgi plānotus procesus. Ja šajā ziņā nebūtu atbalsta no priekšniecības, arī rezultāta nebūtu. Firmas "Arčers" vadītājs var pateikt – mēs darīsim tā, kā teica darba aizsardzības speciālists. Jāņem vērā arī fakts, ka šajā procesā tiek ieguldīta liela nauda.
Mēs sākām ar maziem apjomiem – pakāpeniski organizējām regulāras medicīniskās pārbaudes, nodrošinājām strādniekus ar darba aizsardzības līdzekļiem, izstrādājām apmācības programmu pirmās palīdzības sniegšanai ugunsgrēka gadījumā – sadarbībā ar VUGD rīkojām mācības ar cilvēku evakuāciju. Viss tika risināts soli pa solim.
Man šo darbu darīt ir vieglāk, jo esmu būvdarbu un projektu vadītāja – tātad pārzinu celtniecības procesu kopumā, zinu, ar kādiem riskiem un apdraudējumiem jārēķinās. Ja cilvēki vēlas strādāt darba aizsardzības jomā, vismaz sākotnēji darba rezultāti būs efektīvāki tiem, kuriem ir atbilstoša specialitāte attiecīgajā nozarē.
Jāatzīst, ka ļoti svarīga ir apmācība. Sākumā tika apmācīti daži darbu vadītāji, bet tagad apmācīti ir ~300 speciālistu. Uzņēmumā ir atbildīgās personas par darba aizsardzības noteikumu ievērošanu – darbu vadītāji, projektu vadītāji, direktori, dažādi speciālisti un valdes priekšsēdētājs. Darbiniekam jāsaprot – ja viņam ir pakļauti strādnieki, viņš ir arī atbildīgs par to dzīvībām.
Sākumā es ar visiem runāju un centos pārliecināt, ka tieši viņiem nepieciešamas zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem. Domāšana mainījās pakāpeniski, diendienā no rīta līdz vakaram runājot ar cilvēkiem. Piemēram, ļoti svarīga ir ievadinstruktāža. Tas ir pirmais solis uzņēmumā. Ja tā ir fiktīva – tikai ar parakstiem – uz rezultātiem ir naivi cerēt. Ievadinstruktāža ir obligāta visiem – gan vadītājam, gan strādniekiem. Instruktāžas laikā cilvēkiem izskaidroju, kāpēc viņiem tā nepieciešama un tieši par ko katrs ir atbildīgs. Piemēram, paši strādnieki ir atbildīgi par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, bet vadošā personāla pienākums ir nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem – tie jāpasūta, jāatved uz būvlaukumu.
Kā uzņēmumā "Arčers" notiek ievadinstruktāža? Iesākumā katrs cilvēks individuāli izlasa ievadinstrukciju, pēc tam mēs izlasīto kopīgi pārrunājam, es paskaidroju nesaprasto. Pēc tam mēs skatāmies mācību filmas un patiešām studējam darba drošības instruktāžu. Beigās cilvēks izpilda testu. Šo darbību laikā man nepieciešams saprast, kuras nākotnē būs šī cilvēka "vājās vietas", lai jau sākotnēji prognozētu un izskaidrotu viņa iespējamās kļūdas. Tiem darbiniekiem, kuru pakļautībā strādā cilvēki, jāpilda arī tests par likumdošanas jautājumiem.
Visām izmaiņām likumdošanā mūsu uzņēmumā seko kvalitātes vadītāji. Būvfirmai "Arčers" ir divi starptautisko kvalitāti apliecinoši sertifikāti – OHSAS 18001:1999 un ISO 9001:2000. Taču mēs saprotam – sertifikāti apliecina tikai faktu, ka atbilstoši ir sakārtota mūsu lietvedība – patiesībā līdz ar sertifikātu iegūšanu darbs tikai sākas.
Uzņēmumā nesen tika veikta aptauja, kurā bija ietverti jautājumi arī par darba aizsardzību. Rezultāti apliecināja, ka šie jautājumi strādniekiem ir būtiski. Strādnieki tagad zina, kā rīkoties un pie kā vērsties ārkārtas situācijās un kam prasīt padomu ikdienā. Nevar neatzīt, ka tādā veidā veicinām arī strādājošo lojalitāti uzņēmumam. Viņi novērtē faktu, ka darba devējs par viņiem rūpējas.
Jāsaka, ka jaunie darbinieki pēc ievadinstruktāžas parasti ir mērena šoka stāvoklī. Viņi tās laikā uzzina daudz jaunu faktu un ir spiesti mainīt līdzšinējos priekšstatus par jautājumiem, par kuriem pirms tam domāja, ka zina visu. Kas ir konflikta situācija, kā no tās izkļūt, kā labāk atbildēt darba vadītājam, lai nenonāktu līdz konflikta situācijai, kā tādos gadījumos rīkoties – mēs analizējam tā saucamos psihoemocionālos riska faktorus. Arī tā ir darba aizsardzības sastāvdaļa.
Mūsu uzņēmumā ir izstrādāta apdraudējumu tabula, kurā uzskaitīti visi iespējamie riski iegūt traumu vai profesionālu saslimšanu. Piemēram, darbam augstumā 2000. gadā bija piešķirta visaugstākā riska pakāpe. Lai to samazinātu, bija jāveic virkne pasākumu un programmu, kā nodrošināt darbu ar mazāku riska iespējamību. Tagad riska pakāpe darbam augstumā samazināta, taču es domāju, ka situācija ir vēl labāka. Šajā jomā ir veikts milzīgs darbs, līdz ar to ievērojami samazinājies arī nelaimes gadījumu skaits.
Jāatzīst, ka arī apakšuzņēmēji konsultējas ar mums – viņi zina būvfirmas "Arčers" prasības un cenšas savu sistēmu sakārtot pēc mūsu piemēra. Iespēju līmenī palīdzu. Pastāvīgi analizējam savu apakšuzņēmēju darba kvalitāti, likumdošanas un darba aizsardzības jautājumu ievērošanu u.c. Esam spiesti arī atteikties no tādiem, kuri nevēlas vai nespēj mūs sadzirdēt. Neatsakām palīdzību apmācīšanā, bet, ja pats to nevēlas, tad neko nevar panākt.
Es domāju, ka arī valsts līmenī par to jādomā pamatīgāk. Piemēram, lai jau konkursu nolikumos būtu ietverta prasība dažus procentus no tāmes vērtības novirzīt darba aizsardzības jautājumu risināšanai, darba vides uzlabošanai. Būvuzņēmējs šos līdzekļus drīkstētu izmantot tikai darba aizsardzībai. Tas ievērojami uzlabotu situāciju.
Vienlaikus tomēr jāatzīst, ka situācija darba aizsardzības jomā Latvijā nav slikta. Pēc maniem novērojumiem, Eiropas Savienībā, piemēram, diezgan lielu darba apjomu aizņem dokumentācijas kārtošana, bet mēs lielāku uzmanību veltām praktiskajam darbam, kurā nozīmīga loma ir dialoga uzturēšanai ar strādniekiem.
* SIA "Arčers" tika piešķirta "Labas prakses balva 2004" konkursā par piemēru "Drošības līmeņa paaugstināšana darbiem augstumā" Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un tās Latvijas nacionālā kontaktpunkta organizētās informatīvās kampaņas "Būvē droši!" ietvaros. Eiropas Būvniecības drošības augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika pagājušā gada novembrī Spānijas pilsētā Bilbao, būvfirmai "Arčers" no Latvijas tika izteikta atzinība par sasniegumiem drošas darba vides izveidošanā.
Materiāls no žurnāla "BūvObjekts".
Tagad uzņēmumā "Arčers" ir radīta efektīva darba aizsardzības sistēma – man nav "jādzēš" ugunsgrēki. Mūsu valdes priekšsēdētājs apzinās, ka darba aizsardzība ir veiksmīga biznesa sastāvdaļa. Ja uzņēmējs domā, kā savu biznesu padarīt drošu un stabilu, tad agri vai vēlu nonāk pie atziņas, ka darba aizsardzība ir jāsakārto tādā līmenī, lai viņš varētu par to pastāvīgi nedomāt. Jo cilvēku traumas, un, nedod dievs, bojāeja, izraisa daudz problēmu. Ekonomiski var aprēķināt, cik lielus zaudējumus darba devējam tas rada.
Pirms četriem gadiem mēs visu sākām gandrīz no nulles. Tagad, kad darba aizsardzības jautājumi ir sakārtoti, kompānijas vadība var plānot šo darbu ilgtermiņā. Firmā ir izstrādāta struktūra, mērķi, politika darba aizsardzības jomā. Tomēr viena pati visu apjomu paveikt es nevaru – mans pienākums ir organizēt iepriekš rūpīgi plānotus procesus. Ja šajā ziņā nebūtu atbalsta no priekšniecības, arī rezultāta nebūtu. Firmas "Arčers" vadītājs var pateikt – mēs darīsim tā, kā teica darba aizsardzības speciālists. Jāņem vērā arī fakts, ka šajā procesā tiek ieguldīta liela nauda.
Mēs sākām ar maziem apjomiem – pakāpeniski organizējām regulāras medicīniskās pārbaudes, nodrošinājām strādniekus ar darba aizsardzības līdzekļiem, izstrādājām apmācības programmu pirmās palīdzības sniegšanai ugunsgrēka gadījumā – sadarbībā ar VUGD rīkojām mācības ar cilvēku evakuāciju. Viss tika risināts soli pa solim.
Man šo darbu darīt ir vieglāk, jo esmu būvdarbu un projektu vadītāja – tātad pārzinu celtniecības procesu kopumā, zinu, ar kādiem riskiem un apdraudējumiem jārēķinās. Ja cilvēki vēlas strādāt darba aizsardzības jomā, vismaz sākotnēji darba rezultāti būs efektīvāki tiem, kuriem ir atbilstoša specialitāte attiecīgajā nozarē.
Jāatzīst, ka ļoti svarīga ir apmācība. Sākumā tika apmācīti daži darbu vadītāji, bet tagad apmācīti ir ~300 speciālistu. Uzņēmumā ir atbildīgās personas par darba aizsardzības noteikumu ievērošanu – darbu vadītāji, projektu vadītāji, direktori, dažādi speciālisti un valdes priekšsēdētājs. Darbiniekam jāsaprot – ja viņam ir pakļauti strādnieki, viņš ir arī atbildīgs par to dzīvībām.
Sākumā es ar visiem runāju un centos pārliecināt, ka tieši viņiem nepieciešamas zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem. Domāšana mainījās pakāpeniski, diendienā no rīta līdz vakaram runājot ar cilvēkiem. Piemēram, ļoti svarīga ir ievadinstruktāža. Tas ir pirmais solis uzņēmumā. Ja tā ir fiktīva – tikai ar parakstiem – uz rezultātiem ir naivi cerēt. Ievadinstruktāža ir obligāta visiem – gan vadītājam, gan strādniekiem. Instruktāžas laikā cilvēkiem izskaidroju, kāpēc viņiem tā nepieciešama un tieši par ko katrs ir atbildīgs. Piemēram, paši strādnieki ir atbildīgi par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, bet vadošā personāla pienākums ir nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem – tie jāpasūta, jāatved uz būvlaukumu.
Kā uzņēmumā "Arčers" notiek ievadinstruktāža? Iesākumā katrs cilvēks individuāli izlasa ievadinstrukciju, pēc tam mēs izlasīto kopīgi pārrunājam, es paskaidroju nesaprasto. Pēc tam mēs skatāmies mācību filmas un patiešām studējam darba drošības instruktāžu. Beigās cilvēks izpilda testu. Šo darbību laikā man nepieciešams saprast, kuras nākotnē būs šī cilvēka "vājās vietas", lai jau sākotnēji prognozētu un izskaidrotu viņa iespējamās kļūdas. Tiem darbiniekiem, kuru pakļautībā strādā cilvēki, jāpilda arī tests par likumdošanas jautājumiem.
Visām izmaiņām likumdošanā mūsu uzņēmumā seko kvalitātes vadītāji. Būvfirmai "Arčers" ir divi starptautisko kvalitāti apliecinoši sertifikāti – OHSAS 18001:1999 un ISO 9001:2000. Taču mēs saprotam – sertifikāti apliecina tikai faktu, ka atbilstoši ir sakārtota mūsu lietvedība – patiesībā līdz ar sertifikātu iegūšanu darbs tikai sākas.
Uzņēmumā nesen tika veikta aptauja, kurā bija ietverti jautājumi arī par darba aizsardzību. Rezultāti apliecināja, ka šie jautājumi strādniekiem ir būtiski. Strādnieki tagad zina, kā rīkoties un pie kā vērsties ārkārtas situācijās un kam prasīt padomu ikdienā. Nevar neatzīt, ka tādā veidā veicinām arī strādājošo lojalitāti uzņēmumam. Viņi novērtē faktu, ka darba devējs par viņiem rūpējas.
Jāsaka, ka jaunie darbinieki pēc ievadinstruktāžas parasti ir mērena šoka stāvoklī. Viņi tās laikā uzzina daudz jaunu faktu un ir spiesti mainīt līdzšinējos priekšstatus par jautājumiem, par kuriem pirms tam domāja, ka zina visu. Kas ir konflikta situācija, kā no tās izkļūt, kā labāk atbildēt darba vadītājam, lai nenonāktu līdz konflikta situācijai, kā tādos gadījumos rīkoties – mēs analizējam tā saucamos psihoemocionālos riska faktorus. Arī tā ir darba aizsardzības sastāvdaļa.
Mūsu uzņēmumā ir izstrādāta apdraudējumu tabula, kurā uzskaitīti visi iespējamie riski iegūt traumu vai profesionālu saslimšanu. Piemēram, darbam augstumā 2000. gadā bija piešķirta visaugstākā riska pakāpe. Lai to samazinātu, bija jāveic virkne pasākumu un programmu, kā nodrošināt darbu ar mazāku riska iespējamību. Tagad riska pakāpe darbam augstumā samazināta, taču es domāju, ka situācija ir vēl labāka. Šajā jomā ir veikts milzīgs darbs, līdz ar to ievērojami samazinājies arī nelaimes gadījumu skaits.
Jāatzīst, ka arī apakšuzņēmēji konsultējas ar mums – viņi zina būvfirmas "Arčers" prasības un cenšas savu sistēmu sakārtot pēc mūsu piemēra. Iespēju līmenī palīdzu. Pastāvīgi analizējam savu apakšuzņēmēju darba kvalitāti, likumdošanas un darba aizsardzības jautājumu ievērošanu u.c. Esam spiesti arī atteikties no tādiem, kuri nevēlas vai nespēj mūs sadzirdēt. Neatsakām palīdzību apmācīšanā, bet, ja pats to nevēlas, tad neko nevar panākt.
Es domāju, ka arī valsts līmenī par to jādomā pamatīgāk. Piemēram, lai jau konkursu nolikumos būtu ietverta prasība dažus procentus no tāmes vērtības novirzīt darba aizsardzības jautājumu risināšanai, darba vides uzlabošanai. Būvuzņēmējs šos līdzekļus drīkstētu izmantot tikai darba aizsardzībai. Tas ievērojami uzlabotu situāciju.
Vienlaikus tomēr jāatzīst, ka situācija darba aizsardzības jomā Latvijā nav slikta. Pēc maniem novērojumiem, Eiropas Savienībā, piemēram, diezgan lielu darba apjomu aizņem dokumentācijas kārtošana, bet mēs lielāku uzmanību veltām praktiskajam darbam, kurā nozīmīga loma ir dialoga uzturēšanai ar strādniekiem.
* SIA "Arčers" tika piešķirta "Labas prakses balva 2004" konkursā par piemēru "Drošības līmeņa paaugstināšana darbiem augstumā" Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un tās Latvijas nacionālā kontaktpunkta organizētās informatīvās kampaņas "Būvē droši!" ietvaros. Eiropas Būvniecības drošības augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika pagājušā gada novembrī Spānijas pilsētā Bilbao, būvfirmai "Arčers" no Latvijas tika izteikta atzinība par sasniegumiem drošas darba vides izveidošanā.
Materiāls no žurnāla "BūvObjekts".
