Nav jāpalielina mazo HES skaits, bet esošās stacijas jāmodernizē un jāpadara jaudīgākas
Foto: Nav jāpalielina mazo HES skaits, bet esošās stacijas jāmodernizē un jāpadara jaudīgākas
Mazo HES būvniecības pretinieki norāda, ka jāpalielina nevis apbūvējamo upju skaits, bet gan jāmodernizē un jāpadara jaudīgākas esošās spēkstacijas, ziņo DIENA.
Pusotru reizi jākāpina mazo hidroelektrostaciju (HES) jauda, pamatā - atjaunojot un būvējot jaunas mazās HES, ar tādu priekšlikumu klajā nākusi Mazās hidroenerģētikas asociācija (MHEA). HES saimnieki to pamato ar Latvijas apņemšanos līdz 2010.gadam 49,3% no kopējā enerģijas patēriņa segt ar atjaunojamiem energoresursiem, tajā skaitā, 1,1% ar mazām HES. Asociācija piedāvā ļaut vēl uz 91 upes ierīkot spēkstacijas. Pret upju saraksta pārskatīšanu iebilst Vides ministrija (VidM), Zemkopības ministrija (ZM), skaļākie protesti izskan no Latvijas Makšķernieku asociācijas (LMA), kas nobažījusies par turpmāko migrējošo zivju sugu pastāvēšanu.
Ekonomikas ministrija (EM), kas sākotnēji neiebilda pret MHEA rosinātajām izmaiņām, tagad pauž, ka priekšlikumam jāsaskan ar ilgspējīgas enerģētikas principiem, kuros svarīga loma ir vides aspektiem. Turklāt ar mazo HES 1% ikgadējo pienesumu no enerģijas patēriņa nevar piepildīt atjaunojamo energoresursu ražošanas plānu, uzsver ministrijā un HES īpašniekiem neko nesola.
Devām iespēju mazajām HES pārdot elektroenerģiju par labu tarifu, kas ir pietiekams šī enerģijas ieguves veida atbalsts," Dienai saka EM Enerģētikas departamenta pārstāvis Nils Freivalds. Sākotnēji mazās HES dotācijas veidā par to ražoto elektrību saņēma dubulttarifu.
Tagad atbalsta aprēķins piesaistīts gāzes tarifiem, tādējādi mazās HES saņem pat 2,3 reizes vairāk par pamattarifu. Samaksas apmērs atkarīgs arī no mazā HES ekspluatācijas ilguma, atbalstu pakāpeniski samazinot, tādēļ sagaidāms, ka jau 2010.gadā visām HES maksās pēc vienota tarifa.
EM norāda, ka tās pozīcija ir veicināt enerģijas ražošanu, taču tā neies pāri jebkuriem upuriem, tādēļ arī negrasās izdarīt spiedienu uz ZM, kas atbild par upju sarakstu, uz kurām liegts būvēt HES. PDF pauž, ka energoefektivitātes pasākumi ietaupītu daudz vairāk enerģijas, nekā saražo mazās HES, uzsverot, ka Latvijā nav veikts neviens pētījums par mazo HES ekonomisko pamatojumu.
Ja neizdosies izpildīt 2010.gadam mazajām HES ieplānoto 1,1%, to pārdalīs citiem energoresursiem, skaidro EM, piebilstot, ka tādas bažas pastāv. "Šie enerģētikas plāni valstij neparedz sankcijas to nepildīšanas gadījumā, plāns veidots pašu zināšanai," norāda N.Freivalds.
Cik ražo?
Atjaunojamie energoresursi elektroenerģijas ražošanā Latvijā, 2005.gadā
Lielās HES (3 gab.) 96,8%
Mazās HES (149 gab.) 1,2%
Vēja ģeneratori (41 gab.) 1,0%
Biogāze (3 gab.) 0,9%
Koksne (3 gab.) 0,1%
Kādai jābūt mazo HES ražotās elektroenerģijas daļai kopējā patēriņā?
2007. 1,04 %
2008. 1,06 %
2009. 1,08 %
2010. 1,10 %
**
Ko grib Mazās hidroenerģētikas asociācija?
- Patlaban uz 240 upēm ir liegts būvēt un atjaunot HES aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. MHEA vēlas no šī saraksta "izņemt" 91 upi, tādā veidā paredzot iespēju uz to posmiem būvēt mazās HES.
- Starp apbūvei izvirzītajām upēm ir arī desmit garākās upes Latvijā, izņemot Daugavu: Gauja (2.), Iecava (10.), Ludza (9.), Mēmele (4.), Mūsa (7.), Ogre (5.), Pededze (8.), Rītupe (6.) un Venta (3.).
- Priekšlikums izteikts, lai panāktu, ka 1,1% enerģijas patēriņa Latvijā 2010.gadā segtu mazās HES, kā paredz valdības noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. 2005.gadā šis īpatsvars jau bija 1,2%, gadu vēlāk - 1,3%. Tiesa, dramatiski augot elektronerģijas patēriņam, šis īpatsvars esošajā situācijā paredzams, samazināsies.
- Ja 2008.gadā prognozētais elektroenerģijas patēriņš ir 8070 miljoni kWh, tad pēc desmit gadiem tas prognozēts 11 000.
Ekonomikas ministrija (EM), kas sākotnēji neiebilda pret MHEA rosinātajām izmaiņām, tagad pauž, ka priekšlikumam jāsaskan ar ilgspējīgas enerģētikas principiem, kuros svarīga loma ir vides aspektiem. Turklāt ar mazo HES 1% ikgadējo pienesumu no enerģijas patēriņa nevar piepildīt atjaunojamo energoresursu ražošanas plānu, uzsver ministrijā un HES īpašniekiem neko nesola.
Devām iespēju mazajām HES pārdot elektroenerģiju par labu tarifu, kas ir pietiekams šī enerģijas ieguves veida atbalsts," Dienai saka EM Enerģētikas departamenta pārstāvis Nils Freivalds. Sākotnēji mazās HES dotācijas veidā par to ražoto elektrību saņēma dubulttarifu.
Tagad atbalsta aprēķins piesaistīts gāzes tarifiem, tādējādi mazās HES saņem pat 2,3 reizes vairāk par pamattarifu. Samaksas apmērs atkarīgs arī no mazā HES ekspluatācijas ilguma, atbalstu pakāpeniski samazinot, tādēļ sagaidāms, ka jau 2010.gadā visām HES maksās pēc vienota tarifa.
EM norāda, ka tās pozīcija ir veicināt enerģijas ražošanu, taču tā neies pāri jebkuriem upuriem, tādēļ arī negrasās izdarīt spiedienu uz ZM, kas atbild par upju sarakstu, uz kurām liegts būvēt HES. PDF pauž, ka energoefektivitātes pasākumi ietaupītu daudz vairāk enerģijas, nekā saražo mazās HES, uzsverot, ka Latvijā nav veikts neviens pētījums par mazo HES ekonomisko pamatojumu.
Ja neizdosies izpildīt 2010.gadam mazajām HES ieplānoto 1,1%, to pārdalīs citiem energoresursiem, skaidro EM, piebilstot, ka tādas bažas pastāv. "Šie enerģētikas plāni valstij neparedz sankcijas to nepildīšanas gadījumā, plāns veidots pašu zināšanai," norāda N.Freivalds.
Cik ražo?
Atjaunojamie energoresursi elektroenerģijas ražošanā Latvijā, 2005.gadā
Lielās HES (3 gab.) 96,8%
Mazās HES (149 gab.) 1,2%
Vēja ģeneratori (41 gab.) 1,0%
Biogāze (3 gab.) 0,9%
Koksne (3 gab.) 0,1%
Kādai jābūt mazo HES ražotās elektroenerģijas daļai kopējā patēriņā?
2007. 1,04 %
2008. 1,06 %
2009. 1,08 %
2010. 1,10 %
**
Ko grib Mazās hidroenerģētikas asociācija?
- Patlaban uz 240 upēm ir liegts būvēt un atjaunot HES aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. MHEA vēlas no šī saraksta "izņemt" 91 upi, tādā veidā paredzot iespēju uz to posmiem būvēt mazās HES.
- Starp apbūvei izvirzītajām upēm ir arī desmit garākās upes Latvijā, izņemot Daugavu: Gauja (2.), Iecava (10.), Ludza (9.), Mēmele (4.), Mūsa (7.), Ogre (5.), Pededze (8.), Rītupe (6.) un Venta (3.).
- Priekšlikums izteikts, lai panāktu, ka 1,1% enerģijas patēriņa Latvijā 2010.gadā segtu mazās HES, kā paredz valdības noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. 2005.gadā šis īpatsvars jau bija 1,2%, gadu vēlāk - 1,3%. Tiesa, dramatiski augot elektronerģijas patēriņam, šis īpatsvars esošajā situācijā paredzams, samazināsies.
- Ja 2008.gadā prognozētais elektroenerģijas patēriņš ir 8070 miljoni kWh, tad pēc desmit gadiem tas prognozēts 11 000.