Nav pareizi, ja uzņēmēji ikdienā jūt, ka viņi cīnās pret valsti, valdības uzdevums ir būt uzņēmēja atbalsta bāzei

Foto: Nav pareizi, ja uzņēmēji ikdienā jūt, ka viņi cīnās pret valsti, valdības uzdevums ir būt uzņēmēja atbalsta bāzei; autors: Nav pareizi, ja uzņēmēji ikdienā jūt, ka viņi cīnās pret valsti, valdības uzdevums ir būt uzņēmēja atbalsta bāzei

Kas, pēc Jūsu domām, ir tie stūrakmeņi, uz kuriem balstās būvniecības straujā attīstība Latvijā?

Būvniecības nozare mums ir ļoti spēcīga, iepriekšējā gadā apjoms pieaudzis par 12%. Kāpēc tā ir spēcīga? Mums ir divi labi priekšnosacījumi. Viens no tiem - Latvijā ir ļoti daudz profesionāli uzņēmumi, kuri ļoti īsā laikā apguvuši jaunās tehnoloģijas, tātad mums ir izcili cilvēku resursi, kas parasti veido jebkuras nozares mugurkaulu. Otrkārt, valstī ir stabils pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem un nedomāju, ka tas tuvāko gadu laikā samazināsies. Nesen biju Nīderlandē un salīdzinot tur esošo apbūves blīvumu, jāsaka, ka Latvija faktiski ir tukša.

Kādi būs tuvākie valdības lēmumi, kas skars būvniecības nozari?

Saeima ir saņēmusi priekšlikumus no Ekonomikas ministrijas likuma grozījumiem. Viena no lietām, kas ir jāievieš vistuvākajā laikā, ir caurspīdīgums būvniecības procesā. Nevis uzņēmumos, bet tieši celtniecības procesā. Ir jāizveido publiski pieejams reģistrs, kurā būtu apkopoti ar celtniecību saistīti dati - kurš saņēmis būvatļauju, kuram būvatļauja nav izsniegta, kur drīkst vai nedrīkst celt noteiktas funkcijas ēkas. Jārada iespēja sabiedrībai bez jebkādām administratīvām grūtībām saņemt informāciju par jebkura objekta celtniecības procesu, tai skaitā par kaimiņos esošās privātmājas būvniecību.
Joprojām nestrādā mehānisms, kas paredzētu ne tikai apstādināt nelikumīgu būvniecību, bet ietvertu arī nelikumīgi uzbūvētas ēkas nojaukšanu. Tātad arī pie tā ir jāstrādā.
Pašreiz norit diskusija par celtniecības objektā strādājošo civiltiesisko apdrošināšanu. Tiek izskatīti divi varianti – apdrošināšanu atstāt tāpat kā līdz šim - pašu uzņēmēju rokās - vai arī to ar likuma palīdzību padarīt par obligāti izpildāmu pasākumu.

Kāda ir būvniecību regulējošā likumdošana – vai tur, pēc Jūsu domām, ir daudz nepilnību?

Neapšaubāmi, mums ne tikai būvniecību, bet arī citas tautsaimniecības nozares regulējošā likumdošanā ir nepilnības un neskaidrības. Viens no maniem pamatmērķiem, par kuru esmu informējis nozaru asociācijas un Tautsaimniecības padomi, ir apkopot nozaru speciālistu ieteikumus par to, kas būt jādara, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Vai jāmaina vai jāpapildina likumi, vai normatīvie akti, noteikumi, licencēšanas kārtība. Ko mēs varam darīt, lai soli pa solim uzlabotu vidi. Nav pareizi, ja uzņēmēji ikdienā jūt, ka viņi cīnās pret valsti, valdības uzdevums ir būt uzņēmēja atbalsta bāzei, nodrošinot godīgas konkurences iespējas. Fenomens ir tas, ka valdības parasti pārcenšas ar uzrauga funkciju veikšanu. Mana nostādne ir darīt visu, lai uzņēmējiem būtu vieglāk strādāt, nevis grūtāk.
Es gaidu konkrētus priekšlikumus no būvniekiem.

Valsts un pašvaldību pasūtījumu konkursos nereti uzvar lētākais piedāvājums...

Princips, ka valsts un pašvaldību konkursos projekti "aiziet" uz mazāksolīšanu, nav attaisnojams, jo ne vienmēr lētākais nozīmē labākais. Likumdošanā būtu jāiestrādā noteikta vērtēšanas sistēma cenai pret piedāvāto kvalitāti. Bez tam, zinot darba un materiālu izmaksas katram projektam, būtu diezgan vienkārši izskaitļojams, kādā apjomā būtu gaidāmi valstij maksājamie nodokļi. Protams, ka bieži vien zemās izmaksas nodrošina nodokļu "apiešana".

Lūdzu nokomentējiet būvuzraudzības procesu.

Pastāv divi pretēji viedokļi būvuzraudzības procesa realizēšanai – atstāt vai neatstāt būvniecības kontroli pašvaldību kompetencē. Ja uzraudzība tiek uzticēta pašvaldību darbiniekiem, būvinspektors nav neatkarīga instance un var "pievērt" acis pieņemot ekspluatācijā kādu objektu. Lai arī kāds kontroles mehānisms netiktu izdomāts, vietējais būvinspektors, viņa alga un darba vieta būs atkarīga no pašvaldības. Savukārt, tie, kas strādā pašvaldībās bilst, ka valsts būvinspektori dažkārt, pateicoties mazajam algām, arī ir pietiekami korumpēti. Lai situāciju atrisinātu ar finansiālu mehānismu palīdzību, būtu nepieciešami aptuveni 3 miljonu latu, lai būvkontroles sistēmā noteiktu vienotu būvinspektoru pakļautību, lai visi būvinspektori būtu neatkarīgi no vietējās pašvaldības un esošajiem valsts būvinspektoriem varētu algu palielināt līdz pašvaldībās strādājošo līmenim. Arī šīs problēmas risinājumam gaidu argumentētus speciālistu viedokļus.

Kādi ir pieejamie finanšu resursi Latvijas būvprojektiem ES kontekstā? Vai pietiekama finansu daļa tiks novirzīta arī reģionu attīstībai?

ES fondu finanses, kas ir paredzētas Latvijai, ir ievērojamas. Neviens no fondiem gan neparedz tiešu atbalstu būvniecībai, taču ir infrastruktūras attīstības projekti, kuru realizācijai nepieciešama jaunu objektu būvniecība vai esošo rekonstrukcija. Tātad piegādātāju vai apakšuzņēmēju formā būvniekiem būs darbs saistībā ar ES fondu piešķirtajiem līdzekļiem.
Pēc manām domām, pagaidām ir bijusi visai nevienlīdzīga iespēja saņemt atbalstu iesniegtajiem projektiem, jo darbojies viens princips – kurš ātrāk iesniedzis projektu, tas arī naudu saņēmis. No reģioniem pieteikumi nākuši lēni, līdz ar to nepelnīti maz līdzekļi ir novirzīti saimnieciski atpalikušajiem rajoniem. No Latgales esam saņēmuši tikai 6 pieteikumus. Iespējams, lai novērstu šo problēmu, būs jāpagarina pieteikumu iesniegšanas termiņi un ne tikai jārunā par atbalstu reģionu attīstībai, bet arī jāizstrādā modelis, kas veicinātu naudas plūsmu uz reģioniem.
Ja mums uzdāvina naudu, tad mūsu pienākums ir to dāvināt tālāk tiem, kam tā visvairāk vajadzīga. ES fondu nauda nav subsīdiju līdzekļi, kas domāti izdzīvošanai, bet gan valsts ekonomiskajai attīstībai paredzētie līdzekļi. Mēs nevaram kādam nekvalitatīvam projektam no reģiona piešķirt naudu uz kāda kvalitatīva Rīgas projekta rēķina. Bet mēs varam izvēlēties starp kvalitatīvu projektu Rīgai un reģionam, piešķirot finansējumu tomēr reģionam.


Kādas ir mūsu būvnieku iespējas strādāt citās valstīs, kā valsts nodrošina atbalstu uzņēmējiem, kas strādā ārpus Latvijas? Vai "Laval&partneri" gadījums nemazinās citu uzņēmēju drosmi un vēlmi strādāt ārpus Latvijas?

LIAA pārstāvniecības darbojas 9 valstīs – gan NVS valstīs, gan ES valstīs. To uzdevums ir veicināt investīciju "nākšanu" uz Latviju un palīdzēt Latvijas uzņēmējiem atrast tirgu, kā arī sniegt informāciju par vietējo biznesa vidi.
"Laval&partneri", protams, ir slikts precendents. Šis gadījums norāda uz iespējamām Eiropas direktīvu ieviešanas nepilnībām. Ne tikai Latvijas, bet visu jauno dalībvalstu būvnieki ES kontekstā ir ļoti konkurētspējīgi dēļ zemākas darbu pašizmaksas. Brīvais tirgus ir īstais ceļš uz labklājību.
Pašlaik esmu sazinājies un gaidu atbildi no Zviedrijas kolēģa – izskaidrojumu tam, kas tad īsti ir "Laval&partneri" gadījumā noticis un kāds varētu būt situācijas risinājums.
Mūsu būvniekiem nav jābaidās strādāt ārpus Latvijas, bet es no savas puses ieteiktu rūpīgi izlasīt līgumus pirms darbu uzsākšanas, vai pat lūgt saviem advokātiem tos izskatīt un nokomentēt. Ja līgumā viss ir atrunāts, tad nav jābaidās.

Jauna ēka Latvijā, kuru personīgi vērtējat kā nozīmīgu?

Man jāsaka godīgi – neesmu sajūsmā ne par vienu jauno ēku. Es domāju arhitektūru, ne celtniecības kvalitāti. Uzskatu, ka arī Brisele ir "izpostīta" ar jaunajām, stiklotajām celtnēm, kurās nav patīkami ilgstoši uzturēties. Mums Latvijā pagaidām vēl ir ļoti patīkama vide dzīvošanai un es neizprotu, kāpēc arhitektūrā uzskata par labu to, kas vēl nav bijis.