Nav vienprātības par brangā ES finansējuma sadali koģenerācijas elektrostaciju attīstībai
Foto: Nav vienprātības par brangā ES finansējuma sadali koģenerācijas elektrostaciju attīstībai
Lielie inženiertīkli Latvijai jādomā, kur ņemt trūkstošās elektriskās jaudas, tādēļ Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, kas paredzēti atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai, būtu jāizmanto tā, lai tiktu uzceltas koģenerācijas stacijas ar pēc iespējas lielāku elektrisko jaudu, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes profesore inženierzinātņu doktore Dagnija Blumberga, ziņo "Diena".
Latvijai jādomā, kur ņemt trūkstošās elektriskās jaudas, tādēļ Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, kas paredzēti atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai, būtu jāizmanto tā, lai tiktu uzceltas koģenerācijas stacijas ar pēc iespējas lielāku elektrisko jaudu, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes profesore inženierzinātņu doktore Dagnija Blumberga, ziņo "Diena".
būtu celt ar biogāzi, nevis ar šķeldu darbināmas koģenerācijas stacijas, kurās var iegūt lielāku elektrības jaudu attiecībā pret siltumu.
Tomēr, kā liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvja Paula Barona teiktais, pārsvarā reģionālās koģenerācijas stacijas orientējas uz šķeldu. Turklāt pašvaldības iebilst pret pārāk lielu projektu īstenošanu, jo tad, visticamāk, mazie projekti paliktu bešā.
Potenciālie pretendenti uz finansējumu esot arī Daugavpilī un Rīgā plānotās šķeldas elektrostacijas, katra apmēram ar 20 MW jaudu - ja tās finansējumu iegūtu, nekas daudz pāri nepaliktu, norāda P.Barons. Tāpēc LPS vienojusies, ka jānosaka maksimālais pieejamais finansējums vienam projektam - pusmiljons latu.
Jāiegulda 34,7 miljoni
Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai no ES līdzekļiem paredzēti 17,4 miljoni latu. Privātajam līdzfinansējumam jābūt tikpat lielam, kas nozīmē - kopumā īstenojot ES programmu, būtu jāuzceļ atjaunojamos resursus izmanotojošas koģnereācijas stacijas par apmēram 34,7 miljoniem latu. Patlaban noteikumi par programmas īstenošanu joprojām ir saskaņošanas procesā, valdības komiteja tos atkārtoti varētu skatīt nākamnedēļ.
Kā vairākkārt norādījuši eksperti, atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektrostaciju attīstīšana ir būtiska Latvijai tāpēc, ka, izmantojot vietējos atjaunojamos resursus, Latvija mazinātu atkarību no importa resursiem, tai skaitā - Krievijas gāzes, kā arī mazinātu kaitējumu videi, ko nodara ogļu un dabasgāzes izmantošana, kas turklāt arvien sadārdzinās. Latvijas atkarība no energoresursu importa ir lielāka nekā abām pārējām Baltijas valstīm, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati par 2006.gadu, raksta BNS.
Vajag vairāk elektrības
Ekonomikas ministrija un LPS lēš, ka ar pieejamo finansējumu varētu uzcelt koģenerācijas stacijas septiņās līdz deviņās pašvaldībās atkarībā no projektu lieluma. "Viss ir atkarīgs, cik lielas summas pieprasīs pretendenti un cik zinoši būs eksperti, kuri vērtēs pieteikumus," saka D.Blumberga. Viņa skaidro, ka par pieejamo naudu varētu uzbūvēt, piemēram, piecas stacijas ar kopējo elektrisko jaudu 10-12MW - četras šķeldas stacijas ar 8-10MW elektrisko jaudu un vienu biogāzes staciju ar 2-2,5MW elektrības jaudu. Vienlaikus ar šo pašu līdzfinansējumu varētu uzbūvēt ar biogāzi darbināmas iekārtas, kuru kopējā elektriskā jauda būtu lielāka - 30-35MW. "Es būšu patiesi iepriecināta, ja skaitlis būs lielāks par 35 MW, un uzskatīšu, ka Eiropas nauda tiks izsviesta vējā, ja skaitlis būs mazāks par 15-20MW, jo mums taču ir jādoma, kur ņemt elektriskās jaudas, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, un galvenais, lai nebūtu jābūvē videi nedraudzīgas lielas kondensācijas stacijas ar oglēm vai dabasgāzi," saka D.Blumberga.
Jāpārsola zviedri
Savukārt LPS pārstāvis P.Barons norāda, ka mazākās pašvaldības, kurām nav pieejama dabasgāze, uzskata, ka tām jābūt priekšrokai finansējuma saņemšanai.
Tāpat tās ir nobažījušās, ka, pieļaujot lielo staciju celtniecību Rīgā un Daugavpilī, tām varētu pietrūkt šķeldas. Lai arī koksnes resursi Latvijā ir pietiekami, liela daļa no šķeldas pēdējos gados eksportēta uz Zviedriju, kur šķeldas izmantošanu enerģētikā subsidē valsts no nodokļu maksātāju līdzekļiem, norāda P.Barons.
Pat ja cenas ziņā varbūt vietējās katlumājas varētu konkurēt ar zviedriem, mežrūpniekiem ir noslēgti līgumi ar zviedriem, un viņi jūtas droši par šo sadarbību - aizvedod šleldu uz ostu, viņi saņem tūlītēju samaksu un ir droši par savas preces noietu. Tādēļ zviedru klientu nomaiņu pret vietējiem enerģijas ražotājiem šķeldas piegādātāji vērtē piesardzīgi - sisitēma šeit pagaidām nav iestrādāta, turklāt bažas par nākotni vairo arī pašreizējā neskaidrā ekonomiskā situačija valstī, skaidro P.Barons.
būtu celt ar biogāzi, nevis ar šķeldu darbināmas koģenerācijas stacijas, kurās var iegūt lielāku elektrības jaudu attiecībā pret siltumu.
Tomēr, kā liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvja Paula Barona teiktais, pārsvarā reģionālās koģenerācijas stacijas orientējas uz šķeldu. Turklāt pašvaldības iebilst pret pārāk lielu projektu īstenošanu, jo tad, visticamāk, mazie projekti paliktu bešā.
Potenciālie pretendenti uz finansējumu esot arī Daugavpilī un Rīgā plānotās šķeldas elektrostacijas, katra apmēram ar 20 MW jaudu - ja tās finansējumu iegūtu, nekas daudz pāri nepaliktu, norāda P.Barons. Tāpēc LPS vienojusies, ka jānosaka maksimālais pieejamais finansējums vienam projektam - pusmiljons latu.
Jāiegulda 34,7 miljoni
Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai no ES līdzekļiem paredzēti 17,4 miljoni latu. Privātajam līdzfinansējumam jābūt tikpat lielam, kas nozīmē - kopumā īstenojot ES programmu, būtu jāuzceļ atjaunojamos resursus izmanotojošas koģnereācijas stacijas par apmēram 34,7 miljoniem latu. Patlaban noteikumi par programmas īstenošanu joprojām ir saskaņošanas procesā, valdības komiteja tos atkārtoti varētu skatīt nākamnedēļ.
Kā vairākkārt norādījuši eksperti, atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektrostaciju attīstīšana ir būtiska Latvijai tāpēc, ka, izmantojot vietējos atjaunojamos resursus, Latvija mazinātu atkarību no importa resursiem, tai skaitā - Krievijas gāzes, kā arī mazinātu kaitējumu videi, ko nodara ogļu un dabasgāzes izmantošana, kas turklāt arvien sadārdzinās. Latvijas atkarība no energoresursu importa ir lielāka nekā abām pārējām Baltijas valstīm, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati par 2006.gadu, raksta BNS.
Vajag vairāk elektrības
Ekonomikas ministrija un LPS lēš, ka ar pieejamo finansējumu varētu uzcelt koģenerācijas stacijas septiņās līdz deviņās pašvaldībās atkarībā no projektu lieluma. "Viss ir atkarīgs, cik lielas summas pieprasīs pretendenti un cik zinoši būs eksperti, kuri vērtēs pieteikumus," saka D.Blumberga. Viņa skaidro, ka par pieejamo naudu varētu uzbūvēt, piemēram, piecas stacijas ar kopējo elektrisko jaudu 10-12MW - četras šķeldas stacijas ar 8-10MW elektrisko jaudu un vienu biogāzes staciju ar 2-2,5MW elektrības jaudu. Vienlaikus ar šo pašu līdzfinansējumu varētu uzbūvēt ar biogāzi darbināmas iekārtas, kuru kopējā elektriskā jauda būtu lielāka - 30-35MW. "Es būšu patiesi iepriecināta, ja skaitlis būs lielāks par 35 MW, un uzskatīšu, ka Eiropas nauda tiks izsviesta vējā, ja skaitlis būs mazāks par 15-20MW, jo mums taču ir jādoma, kur ņemt elektriskās jaudas, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, un galvenais, lai nebūtu jābūvē videi nedraudzīgas lielas kondensācijas stacijas ar oglēm vai dabasgāzi," saka D.Blumberga.
Jāpārsola zviedri
Savukārt LPS pārstāvis P.Barons norāda, ka mazākās pašvaldības, kurām nav pieejama dabasgāze, uzskata, ka tām jābūt priekšrokai finansējuma saņemšanai.
Tāpat tās ir nobažījušās, ka, pieļaujot lielo staciju celtniecību Rīgā un Daugavpilī, tām varētu pietrūkt šķeldas. Lai arī koksnes resursi Latvijā ir pietiekami, liela daļa no šķeldas pēdējos gados eksportēta uz Zviedriju, kur šķeldas izmantošanu enerģētikā subsidē valsts no nodokļu maksātāju līdzekļiem, norāda P.Barons.
Pat ja cenas ziņā varbūt vietējās katlumājas varētu konkurēt ar zviedriem, mežrūpniekiem ir noslēgti līgumi ar zviedriem, un viņi jūtas droši par šo sadarbību - aizvedod šleldu uz ostu, viņi saņem tūlītēju samaksu un ir droši par savas preces noietu. Tādēļ zviedru klientu nomaiņu pret vietējiem enerģijas ražotājiem šķeldas piegādātāji vērtē piesardzīgi - sisitēma šeit pagaidām nav iestrādāta, turklāt bažas par nākotni vairo arī pašreizējā neskaidrā ekonomiskā situačija valstī, skaidro P.Barons.
