Neformālajā ES Enerģētikas ministru padomē diskutēs par ES ilgtermiņa enerģētikas politiku
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šā gada 19.-20.aprīlī Horsensā, Dānijā, piedalīsies neformālajā Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas ministru padomē, kurā tiks ziņots par progresu Eiropas Parlamenta un Padomes Energoefektivitātes direktīvas projekta virzībā kontekstā ar pašlaik notiekošajām sarunām ar Eiropas Parlamentu, kā arī notiks diskusijas par ES ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju 2050.gadam.
Energoefektivitātes direktīvas projekts paredz virkni pasākumu, lai sasniegtu ES energoefektivitātes mērķi, līdz 2020.gadam samazinot energopatēriņu par 20%. Prezidentūras piedāvājums direktīvai paredz zināmu elastību dalībvalstīm, ļaujot tām pašām noteikt, kā šis energoefektivitātes mērķis tiks aprēķināts, proti, enerģijas primārajā/gala patēriņā vai ietaupījumā, vai energointensitātē.Mērķa sasniegšanas aprēķins patlaban ir būtisks diskusiju jautājums starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Lai arī vairākas ES dalībvalstis uzskata, ka ambīciju līmenis ir noteikts pārāk augsts, Latvijas vērtējumā direktīvai ir jābūt pietiekami ambiciozai, lai ekonomiski un tehniski efektīvā veidā virzītos uz 20% energoefektivitātes mērķa sasniegšanu 2020.gadā. Mērķa sasniegšanai gan būs nepieciešami būtiski līdzekļi, kas jāņem vērā diskusijās gan par jauno direktīvu, gan arī prioritātēm nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā.
"Energoefektivitāte gan Latvijā, gan arī Eiropā kopumā ir līdz šim pilnībā neizmantota iespēja ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai. Izmaksas, ko veido energoresursu patēriņš, ir vienas no augstākajām kopējā izmaksu portfelī gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmējiem un publiskajam sektoram. Samazinot un padarot efektīvāku energoresursu patēriņu un veicot investīcijas energoefektivitātes pasākumos, varam būtiski samazināt izmaksas un uzlabot savu konkurētspēju. Ja līdz šim Latvijā vairāk esam runājuši par energoefektivitāti mājokļu sektorā, tad nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš arī citiem sektoriem – transportam un industrijām," uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Neformālajā Enerģētikas ministru padomē notiks debates par Eiropas Komisijas diskusiju dokumentu "Enerģētikas ceļvedis 2050.gadam". "Enerģētikas ceļvedis 2050.gadam" paredz piecus iespējamos attīstības scenārijus, lai arī pēc 2020.gada turpinātos virzība klimata pārmaiņu mazināšanai, samazinot videi kaitīgās emisijas enerģētikas sektorā. Pirmos secinājumus par šo dokumentu plānots apstiprināt šā gada jūnija ES Enerģētikas ministru padomes sanāksmē. Dānijas prezidentūra ir sagatavojusi diskusiju dokumentus un jautājumus, lai atvieglotu par enerģētiku atbildīgo ministru diskusijas. Latvija atbalsta Komisijas centienus plānot ilgtermiņa enerģētikas politiku un uzskata, ka ES enerģētikas un klimata politika kopīgi jāattīsta arī pēc 2020.gada.
Tāpat Latvija piekrīt Dānijas izstrādātajos dokumentos norādītajam, ka emisiju samazināšana enerģētikas sektorā panākama, galvenokārt attīstot trīs prioritātes – palielinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, veicinot energoefektivitāti un attīstot enerģētikas infrastruktūru. Visos trīs sektoros arī turpmāk nepieciešams ES atbalsts. Visu trīs sektoru attīstība jāskata kontekstā ar to ietekmi uz ekonomiku un energoapgādes drošību, savukārt jaunu šo trīs sektoru mērķu noteikšanai pēc 2020.gada Latvija varēs piekrist tikai tad, kad būs skaidrība par 2020.gadam noteikto mērķu sasniegšanu un veikto pasākumu efektivitāti.