Nekustamā īpašuma tirgus sāk aktivizēties
Šā gada jūlijā Latvijā fiksēta pirkuma līgumu reģistrācijas aktivizācija – zemesgrāmatā reģistrēts par 23,8 % vairāk ierakstu nekā jūnijā. Neskatoties uz to, ka tirgus tikai sāk atveseļoties, tā aktivitāte joprojām atrodas 2001. – 2002. gadu līmenī, bet Rīgā un Jūrmalā tik zems līgumu reģistrācijas rādītājs nebija novērots jau 10 gadus.
Šā gada jūlijā Latvijā fiksēta pirkuma līgumu reģistrācijas aktivizācija – zemesgrāmatā reģistrēts par 23,8 % vairāk ierakstu nekā jūnijā. Neskatoties uz to, ka tirgus tikai sāk atveseļoties, tā aktivitāte joprojām atrodas 2001. – 2002. gadu līmenī, bet Rīgā un Jūrmalā tik zems līgumu reģistrācijas rādītājs nebija novērots jau 10 gadus.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, jūlijā Latvijā reģistrēti 3218 nekustamā īpašuma pirkuma līgumi. Tas ir par 23,8 % vairāk nekā jūnijā. "Šeit sakrita divi faktori. Pirmkārt, pats jūnija rādītājs bija par 6,8 % zemāks kā maija (2599 līgumi pret 2789). Otrkārt – gaidot Imigrācijas likuma grozījumus, kas stājās spēkā ar 2010. gada 1. jūliju, daudzi pircēji un pārdevēji "piebremzēja" darījumu reģistrācijas procesu līdz vasaras vidum, kad sāka darboties jaunā likumdošana. Ja analizējam ikmēneša pirkuma darījumu reģistrācijas dinamiku, varam noskaņoties uz optimisma viļņa. Pirmajos šā gada 7 mēnešos Zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits ir pieaudzis vidēji par 6% mēnesī. Tas nozīmē, ka pozitīvais noskaņojums sabiedrībā, kaut arī pakāpeniski, tomēr aug", piebilst kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova.
Pavisam, no 2010. gada janvāra līdz jūlijam, Latvijā ik mēnesi reģistrēti 2696 nekustamā īpašuma pirkuma līgumi. Tiesa, kā atzīst kompānijas NIRA fonds speciālisti, neskatoties uz pozitīvo dinamiku, tas joprojām ir otrais sliktākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Mazāk aktīvs nekustamā īpašuma tirgus bija tikai 2000. gadā – 1849 reģistrēti pirkumi mēnesī. 2001. gadā Zemesgrāmatā tika reģistrēti 2487 darījumi mēnesī, 2002. gadā - 3251 darījumi, bet turpmākajos gados, ar masveida hipotekārās kreditēšanas uzsākšanu, aktivitāte tikai uzņēma apgriezienus.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, jūlijā Latvijā reģistrēti 3218 nekustamā īpašuma pirkuma līgumi. Tas ir par 23,8 % vairāk nekā jūnijā. "Šeit sakrita divi faktori. Pirmkārt, pats jūnija rādītājs bija par 6,8 % zemāks kā maija (2599 līgumi pret 2789). Otrkārt – gaidot Imigrācijas likuma grozījumus, kas stājās spēkā ar 2010. gada 1. jūliju, daudzi pircēji un pārdevēji "piebremzēja" darījumu reģistrācijas procesu līdz vasaras vidum, kad sāka darboties jaunā likumdošana. Ja analizējam ikmēneša pirkuma darījumu reģistrācijas dinamiku, varam noskaņoties uz optimisma viļņa. Pirmajos šā gada 7 mēnešos Zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits ir pieaudzis vidēji par 6% mēnesī. Tas nozīmē, ka pozitīvais noskaņojums sabiedrībā, kaut arī pakāpeniski, tomēr aug", piebilst kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova.
Pavisam, no 2010. gada janvāra līdz jūlijam, Latvijā ik mēnesi reģistrēti 2696 nekustamā īpašuma pirkuma līgumi. Tiesa, kā atzīst kompānijas NIRA fonds speciālisti, neskatoties uz pozitīvo dinamiku, tas joprojām ir otrais sliktākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Mazāk aktīvs nekustamā īpašuma tirgus bija tikai 2000. gadā – 1849 reģistrēti pirkumi mēnesī. 2001. gadā Zemesgrāmatā tika reģistrēti 2487 darījumi mēnesī, 2002. gadā - 3251 darījumi, bet turpmākajos gados, ar masveida hipotekārās kreditēšanas uzsākšanu, aktivitāte tikai uzņēma apgriezienus.