building.lv skaitļos

Lietotāji online18
Aktīvie uzņēmumi19830
Nozares ziņas33032
Nekustamo īpašumu tirgū šīs vasaras sākums iezīmējas ar divām tendencēm : building.lv - par būvniecību Latvijā

Nekustamo īpašumu tirgū šīs vasaras sākums iezīmējas ar divām tendencēm

Nekustamo īpašumu tirgū šīs vasaras sākums iezīmējas ar divām tendencēm
Foto: Nekustamo īpašumu tirgū šīs vasaras sākums iezīmējas ar divām tendencēm

Kā liecina dati par aktuālo situāciju nekustamo īpašumu tirgū, patlaban vērojamas divas tendences. Viena no tām saistīta ar pastiprinātu ārvalstnieku interesi par nekustamo īpašumu iegādi Jūrmalā vai Rīgas centrā, kas ir labs rādītājs kopumā. Savukārt otra tendence rada bažas par nekustamā īpašuma "burbuļa" veidošanos, ko veicina mākslīgi paaugstinātās cenas par padomju laika paneļu mājās esošajiem dzīvokļiem.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Realia" Dzīvojamā fonda direktors Andrejs Kozels norāda, ņemot vērā, ka septembrī spēkā stāsies jaunie grozījumi Imigrācijas likumā, kas  paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, daudzi ārvalstnieki izmanto "pēdējo brīdi" iegādāties īpašumus par līdzšinējo cenu diapazonu. Šai ziņā par nemainīgi populārākajām īpašumu iegādes vietām atzītas Jūrmala un Rīgas centrālā daļa, kur atrodami labi piedāvājumi cenā no 140 000 – 300 000 eiro.

Tajā pašā laikā, salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, ievērojami sarucis pieprasījums pēc nomas pakalpojumiem. Proti, ārvalstu viesi vairs neizvēlas Jūrmalu pa vietu, kur pavadīt atvaļinājumu vai brīvdienas un nevēlas īrēt apartamentus vai atsevišķas mājas. A.Kozels min, ka viens no iemesliem varētu būt politiskā situācija Ukrainā un Krievijas rubļa vērtības krišanās. "Tie, kas iepriekš plānoja braukt šurp, ir pārdomājuši un, iespējams, izskata citus variantus," saka speciālists. Tiesa, īres maksa Jūrmalā šobrīd ir samazinājusies, taču pieprasījums īrēt mājokļus ir niecīgs, savukārt vietējiem klientiem šī cena joprojām ir par augstu.

Jāatzīmē gan, ka Jūrmala ir viena no pilsētām, kur visaktīvāk noris jaunu objektu celtniecība. Tās ir gan vairākdzīvokļu ēkas, gan individuālās dzīvojamās mājas. Turklāt cena par šiem jaunajiem objektiem tiek noteikta pat nedaudz augstāka par patieso tirgus vērtību, kas nav vilinoši potenciālajiem vietējiem pircējiem. A.Kozels novērojis, ka maksātspējīgos vietējos klientus vairāk interesē nelieli īpašumi, kas var atrasties arī tālāk no Jūrmalas centra. Turpretī ārvalstnieki vēlas platības ziņā lielākus  īpašumus rajonā no Lielupes līdz Majoriem. "Pašreizējās prognozes nav pārāk optimistiskas – sakarā ar Krimas pievienošanu Krievijai daudzi potenciālie īpašumu pircēji izvēlēsies iegādāties īpašumus pie Melnās jūras nevis šeit. Daļa klientu arī sākuši meklēt īpašumus citās valstīs un skrupulozi izvērtē priekšrocības starp Latviju un citām valstīm," paskaidro A.Kozels.

Runājot par aktivitātēm vietējo pircēju vidū, A.Kozels uzsver tendenci, kas pamazām sāk līdzināties 2007. gada nekustamo īpašumu "buma" laikam. Proti, arvien vairāk Rīgas mikrorajonos, padomju laika ēkās esošie dzīvokļi tiek piedāvāti tirgū par neadekvāti augstām cenām. Tās svārstās no 1000 – 1500 eiro/lvm, kas dažkārt pat pārsniedz cenas jaunajos projektos. Patiesajai šādu dzīvokļu cenai jābūt ap 500 – 800 eiro/kvm. Tāpēc A. Kozels aicina potenciālajiem dzīvokļu pircējiem sazināties ar profesionāliem nekustamo īpašumu speciālistiem, kas palīdzēs noskaidrot patieso īpašuma vērtību un sakārtos visus ar pirkuma iegādi saistītos jautājumus.

Vairāk informācijas: www.realia.lv

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.