Nelikumīgu būvniecību mēģinās apkarot ar sodiem
Saeimā sagatavoti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz ievērojami bargākus sodus par nelikumīgu būvniecību. Ja parlaments pieņems jauno likumu, maksimālais naudassods fiziskām personām pieaugs no 250 līdz 5000 latiem, bet juridiskām – no 700 līdz 10 000 latiem. Minimālie soda naudu apmēri iecerēti attiecīgi 100 un 300 latu apjomā.
Saeimā sagatavoti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz ievērojami bargākus sodus par nelikumīgu būvniecību. Ja parlaments pieņems jauno likumu, maksimālais naudassods fiziskām personām pieaugs no 250 līdz 5000 latiem, bet juridiskām – no 700 līdz 10 000 latiem. Minimālie soda naudu apmēri iecerēti attiecīgi 100 un 300 latu apjomā.
Samaksāt sodu ir izdevīgāk
Pagaidām samaksāt sodu parasti ir izdevīgāk, nekā ievērot vides aizsardzības un citas likumā noteiktās prasības. Tāpēc būvniecība bieži vien tiek ļaunprātīgi uzsākta bez tehnisko noteikumu saņemšanas un vēlāk legalizēta. Plānots, ka jaunie sodi attieksies arī uz gadījumiem, kad ir saņemtas būvatļaujas, bet tikušas konstatētas būtiskas atkāpes no projekta. Par tādām uzskatīs izmaiņas, kuru veikšana ir jāsaskaņo ar būvvaldi, piemēram, jaunbūves kubatūras, kvadratūras, stāvu skaita un fasāžu izmaiņas.
Galvenais valsts būvinspektors Leonīds Jēkabsons uzskata, ka sodu celšana ir vajadzīga. Ir arī valstis, kurās tos aprēķina procentuāli no būvniecības izmaksām, paredzot soda naudas apmēru pat 40 – 50% no tām. Tāpēc būvnieki ļoti rūpīgi respektē visus noteikumus. Latvijā iedarbīgākie līdzekļi ir būvatļaujas anulēšana un būvniecības apturēšana. Tādos gadījumos no jauna jāiziet visa projekta saskaņošanas un atļaujas izsniegšanas procedūra.
Tiesas gausas, inspektoru trūkst
Nelikumīga būvniecība šobrīd ir masveida parādība. 2007.gadā naudassodi tika uzlikti 1035 personām un iekasēti 292 746 lati. 359 gadījumos celtniecība tika apturēta. Bieži pārkāpumos nav vainojami būvnieki, bet pašvaldības, kuras izsniedz būvatļaujas gadījumos, kad netiek ievēroti tehniskie noteikumi vai tādi vispār nav izdoti.
Pašvaldībām piemīt arī niķis pārkāpt pašām savus teritoriālo plānojumu apbūves noteikumus. Īpaši nadzīga šai ziņā ir Jūrmalas dome, Ķekavas pagasta padome un citas pierīgas pašvaldības, kuru teritorijās ir lielāka nekustamā īpašuma vērtība. Katrā ziņā būvatļauju izsniegšanas process tur rada lielisku augsni korupcijai.
Ir arī daudzi gadījumi, kad nelikumīga būvniecība tiek atklāta, bet talākais process ievelkas gadiem ilgi, jo trūkst efektīvas procedūras – nav precīzi noteikts, kam un kā ēka janojauc. Bieži lēmumi tiek apstrīdēti tiesā, un tur izskatīšana var ieilgt līdz bezgalībai. Ja sodi ir lieli, daudzi pārkāpēji tos pārsūdz ar nolūku, lai iegūtu laiku un naudai vairs nebūtu sākotnējās vērtības.
Kontroli šobrīd neļauj nodrošināt arī kvalificētu speciālistu trūkums. Latvijā darbojas aptuveni 150 pašvaldību būvvaldes, taču tās fiziski nespēj izsekot intensīvajai celtniecībai, jo tajās ir tikai ap 100 inspektoru. Daudzos pagastos vai pilsētās inspektoru vispār nav, un šīs pašvaldības spiestas slēgt līgumus ar kaimiņu pagastiem. "Par ko tad viņi [būvinspektori] var atbildēt, ja vispār nezina, kur ko buvē?" retoriski vaicā L. Jēkabsons.
Iesaka mazināt birokrātiju
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētaja vietnieks Dzintars Rasnačs uzsver, ka sodu palielināšana vien lielu efektu nedos. Viņaprāt, celtniecības saskaņošanas process Latvijā šobrīd ir pārlieku garš un birokrātisks. Sodiem vajadzētu būt ļoti diferencētiem, jo mazsvarīgas parbūves dzīvoklī nevar salīdzināt, piemēram, ar daudzstāvu ēkas uzcelšanu kāpu aizsargjoslā.
Daudzos gadījumos par nelikumīgu atzīto būvniecību vajadzētu legalizēt. Turpretim prasība visu uzcelto nojaukt vai pārveidot tikai sarežģītu situāciju un radītu vēl lielāku augsni korupcijai.
Viens no kliedzošākajiem nelikumīgas būvniecības piemēriem ir degvielas tirgotāja "Trest Oil Co" iecerētā degvielas uzpildes stacija, kas bija ieplānota Baložu kāpas vietā. Valsts būvinspekcija anulēja buvatlatļauju tikai pēc tam, kad kāpa bija pa pusei norakta, patvaļīgi transformēta meža zeme un jau uzstādīts 50 kubikmetrus liels degvielas rezervuārs. Kompānija jau iesniegusi nedaudz izmainītu projektu izskatīšanai Rīgas domē, bet Ģenerālprokuratūra ierosinājusi kriminālprocesu.
Vizualizācija – Rīgas dome.
Samaksāt sodu ir izdevīgāk
Pagaidām samaksāt sodu parasti ir izdevīgāk, nekā ievērot vides aizsardzības un citas likumā noteiktās prasības. Tāpēc būvniecība bieži vien tiek ļaunprātīgi uzsākta bez tehnisko noteikumu saņemšanas un vēlāk legalizēta. Plānots, ka jaunie sodi attieksies arī uz gadījumiem, kad ir saņemtas būvatļaujas, bet tikušas konstatētas būtiskas atkāpes no projekta. Par tādām uzskatīs izmaiņas, kuru veikšana ir jāsaskaņo ar būvvaldi, piemēram, jaunbūves kubatūras, kvadratūras, stāvu skaita un fasāžu izmaiņas.
Galvenais valsts būvinspektors Leonīds Jēkabsons uzskata, ka sodu celšana ir vajadzīga. Ir arī valstis, kurās tos aprēķina procentuāli no būvniecības izmaksām, paredzot soda naudas apmēru pat 40 – 50% no tām. Tāpēc būvnieki ļoti rūpīgi respektē visus noteikumus. Latvijā iedarbīgākie līdzekļi ir būvatļaujas anulēšana un būvniecības apturēšana. Tādos gadījumos no jauna jāiziet visa projekta saskaņošanas un atļaujas izsniegšanas procedūra.
Tiesas gausas, inspektoru trūkst
Nelikumīga būvniecība šobrīd ir masveida parādība. 2007.gadā naudassodi tika uzlikti 1035 personām un iekasēti 292 746 lati. 359 gadījumos celtniecība tika apturēta. Bieži pārkāpumos nav vainojami būvnieki, bet pašvaldības, kuras izsniedz būvatļaujas gadījumos, kad netiek ievēroti tehniskie noteikumi vai tādi vispār nav izdoti.
Pašvaldībām piemīt arī niķis pārkāpt pašām savus teritoriālo plānojumu apbūves noteikumus. Īpaši nadzīga šai ziņā ir Jūrmalas dome, Ķekavas pagasta padome un citas pierīgas pašvaldības, kuru teritorijās ir lielāka nekustamā īpašuma vērtība. Katrā ziņā būvatļauju izsniegšanas process tur rada lielisku augsni korupcijai.
Ir arī daudzi gadījumi, kad nelikumīga būvniecība tiek atklāta, bet talākais process ievelkas gadiem ilgi, jo trūkst efektīvas procedūras – nav precīzi noteikts, kam un kā ēka janojauc. Bieži lēmumi tiek apstrīdēti tiesā, un tur izskatīšana var ieilgt līdz bezgalībai. Ja sodi ir lieli, daudzi pārkāpēji tos pārsūdz ar nolūku, lai iegūtu laiku un naudai vairs nebūtu sākotnējās vērtības.
Kontroli šobrīd neļauj nodrošināt arī kvalificētu speciālistu trūkums. Latvijā darbojas aptuveni 150 pašvaldību būvvaldes, taču tās fiziski nespēj izsekot intensīvajai celtniecībai, jo tajās ir tikai ap 100 inspektoru. Daudzos pagastos vai pilsētās inspektoru vispār nav, un šīs pašvaldības spiestas slēgt līgumus ar kaimiņu pagastiem. "Par ko tad viņi [būvinspektori] var atbildēt, ja vispār nezina, kur ko buvē?" retoriski vaicā L. Jēkabsons.
Iesaka mazināt birokrātiju
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētaja vietnieks Dzintars Rasnačs uzsver, ka sodu palielināšana vien lielu efektu nedos. Viņaprāt, celtniecības saskaņošanas process Latvijā šobrīd ir pārlieku garš un birokrātisks. Sodiem vajadzētu būt ļoti diferencētiem, jo mazsvarīgas parbūves dzīvoklī nevar salīdzināt, piemēram, ar daudzstāvu ēkas uzcelšanu kāpu aizsargjoslā.
Daudzos gadījumos par nelikumīgu atzīto būvniecību vajadzētu legalizēt. Turpretim prasība visu uzcelto nojaukt vai pārveidot tikai sarežģītu situāciju un radītu vēl lielāku augsni korupcijai.
Foto: Nelikumīgu būvniecību mēģinās apkarot ar sodiem; autors: Nelikumīgu būvniecību mēģinās apkarot ar sodiem
Viens no kliedzošākajiem nelikumīgas būvniecības piemēriem ir degvielas tirgotāja "Trest Oil Co" iecerētā degvielas uzpildes stacija, kas bija ieplānota Baložu kāpas vietā. Valsts būvinspekcija anulēja buvatlatļauju tikai pēc tam, kad kāpa bija pa pusei norakta, patvaļīgi transformēta meža zeme un jau uzstādīts 50 kubikmetrus liels degvielas rezervuārs. Kompānija jau iesniegusi nedaudz izmainītu projektu izskatīšanai Rīgas domē, bet Ģenerālprokuratūra ierosinājusi kriminālprocesu.
Vizualizācija – Rīgas dome.
