Nemaksātāji
Pārāk bieži īpašnieki negrib vai nevēlas saprast, ka dzīvojot individuālā mājā ciematā pastāv kopējas komunikācijas, no kuru funkcionēšanas atkarīga VISU ciematā dzīvojošo komforts.
Komunikāciju apkalpošana prasa izdevumus
Pārāk bieži īpašnieki negrib vai nevēlas saprast, ka dzīvojot individuālā mājā ciematā pastāv kopējas komunikācijas, no kuru funkcionēšanas atkarīga VISU ciematā dzīvojošo komforts. Tās ir jāapkalpo. Teorētiski ir iespējams pašiem īpašniekiem uzņemties komunikāciju apsaimniekošanu un atteikties no līguma ar profesionāļiem, bet, kā liecina prakse, tādā gadījumā izveidojas tikai un vienīgi haoss.
Lai kanalizācija funkcionētu kā paredzēts, regulāri jāveic profesionāli apkopes darbi. Jaunajos ciematos galvenokārt tiek uzstādītas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Attīrītie sadzīves notekūdeņi ietek tuvējā grāvī, tālāk jau to ceļš ved uz upi. Ja netiek veiktas regulāras kanalizācijas attīrīšanas iekārtu apkopes, sadzīves notekūdeņi vidē nonāk neattīrīti. Bīstamākās sastāvdaļas ir dažādi nešķīstošie ķīmiskie piemaisījumi pulveriem un trauku mazgāšanas līdzekļiem.
Izvēloties saprātīgu ceļu un noslēdzot līgumu ar apsaimniekotāju, tas uzņemas tālāk slēgt līgumu ar bioloģisko attīrīšanas iekārtu apkopes firmām, kas maina baktērijas, tīra iekārtas un rūpējas, lai tās funkcionētu. Tas, protams, maksā naudu, ko nevēlas saprast īpašnieki. Galvenokārt nemaksāšanas argumentācijai tiek izmantots fakts, ka vienreiz jau ir samaksāts ... par komunikāciju caurulēm. Šai ziņā saprātīgāki ir daudzdzīvokļu ēku iemītnieki – jāmaksā ir par patērēto ūdeni un par tā piegādes un aizvadies sistēmas uzturēšanu.
Maksāt vai nemaksāt?
Nemaksāt ir vieglāk. Arī apsaimniekotāju vainot dažādās ķibelēs ir vieglāk. Taču ir vienkārša matemātika. Ja ēkā ir 50 dzīvokļi un katrs no tiem paliek parādā it kā niecīgu summu mēnesī, piemēram, 20 lati, kopējais mājas parāds jau ir 1000 lati. No apsaimniekotāja precīzu rēķinu nomaksāšanu prasa gan Rīgas Siltums, gan Rīgas ūdens, citi komunālo pakalpojumu piegādātāji. Apsaimniekotājs sedz šīs summas, bieži no tiem līdzekļiem, kas paredzēti ēkas profilaksei un uzturēšanai. Situācijas attīstība ir sekojoša – iedzīvotāju sūdzības un apvainojumi par savlaicīgi neveiktiem darbiem. Par tādu nieku kā rēķinu laicīgu nenomaksāšanu šādos brīžos piemirst. Ne visi ir ļaunprātīgie nemaksātāji. Ir īpašnieki, kuriem jāatgādina, ir taisnības meklētāji, kas apsaimniekošanas rēķinus uzskata par nepamatoti augstiem.
Īpaši augsts rēķinu nemaksātāju procents ir tieši jaunajos projektos. Līzingu un kredītu savlaicīga nomaksa ir prioritāte. Bankas ir iedzinušas respektu. Komunālo pakalpojumu apmaksa tiek uzskatīta par sekundāru jautājumu. Nekādas represijas realizēt nav iespējams, piemēram, atslēgt elektrību vai siltumu, jo cietīs arī tie, kas savlaicīgi apmaksā komunālo pakalpojumu rēķinus. Rezultātā apsaimniekotājs spiests vairāk laika, enerģijas un līdzekļu investēt parādu piedzīšanas procesā kā tiešajos pienākumos.
Ideāli, ja dzīvokļu vai māju īpašnieki kopsapulcē vienojas par vienu apsaimniekotāju, slēdz līgumu, regulāri veic rēķinu apmaksu, kā arī izveido rezerves fondu aktuālajiem remontiem vai teritorijas labiekārtošanas darbiem.
Koplietošanas trepju telpas
Dažkārt jaunās mājas ekspluatācijā tiek nodotas ar "melno apdari" dzīvokļos, toties trepju telpas ir smukas un tīras. Īpašnieki vai to nolīgtās brigādes, ķeroties pie dzīvokļu baltās apdares darbiem un pārnēsājot būvmateriālus vai būvgružus, ātri vien skaistās trepju telpas sagandē. Kad darbi pabeigti, kā ikdienišķa prasība apsaimniekotājam tiek izvirzīta garantijas remonta veikšanai trepju telpā. Nekur pasaulē garantijas darbi neparedz kādas lietas tīšu sabojāšanu un defektu novēršanu par brīvu. Kosmētiskais remonts trepju telpā, ja vien to nav izraisījusi mājas sēšanās vai citi celtniecības laikā pieļautie defekti, būtu jāveic tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas to sabojājuši.
Telpa apsaimniekotājiem
Ļoti reti jaunajos projektos ir paredzēta atsevišķa maza telpa māju personālam, kas nodarbojas ar apsaimniekošanas darbiem. Tā ir standarta projektēšanas kļūme, kas nav paredzējusi visas ēkas funkcionēšanai nepieciešamās telpas. Tāpēc noslēgumā ieteikums attīstītājiem jaunajos projektos ietvert nelielu telpu apkalpojošam personālam – vietu, kur atstāt inventāru, instrumentus, vietu, kur paņemt ūdeni un izmantot labierīcības.
Materiāls veidots sadarbībā ar a/s Māju Serviss KSA pārdošanas daļas vadītāju Aigaru Briedi
Pārāk bieži īpašnieki negrib vai nevēlas saprast, ka dzīvojot individuālā mājā ciematā pastāv kopējas komunikācijas, no kuru funkcionēšanas atkarīga VISU ciematā dzīvojošo komforts. Tās ir jāapkalpo. Teorētiski ir iespējams pašiem īpašniekiem uzņemties komunikāciju apsaimniekošanu un atteikties no līguma ar profesionāļiem, bet, kā liecina prakse, tādā gadījumā izveidojas tikai un vienīgi haoss.
Lai kanalizācija funkcionētu kā paredzēts, regulāri jāveic profesionāli apkopes darbi. Jaunajos ciematos galvenokārt tiek uzstādītas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Attīrītie sadzīves notekūdeņi ietek tuvējā grāvī, tālāk jau to ceļš ved uz upi. Ja netiek veiktas regulāras kanalizācijas attīrīšanas iekārtu apkopes, sadzīves notekūdeņi vidē nonāk neattīrīti. Bīstamākās sastāvdaļas ir dažādi nešķīstošie ķīmiskie piemaisījumi pulveriem un trauku mazgāšanas līdzekļiem.
Izvēloties saprātīgu ceļu un noslēdzot līgumu ar apsaimniekotāju, tas uzņemas tālāk slēgt līgumu ar bioloģisko attīrīšanas iekārtu apkopes firmām, kas maina baktērijas, tīra iekārtas un rūpējas, lai tās funkcionētu. Tas, protams, maksā naudu, ko nevēlas saprast īpašnieki. Galvenokārt nemaksāšanas argumentācijai tiek izmantots fakts, ka vienreiz jau ir samaksāts ... par komunikāciju caurulēm. Šai ziņā saprātīgāki ir daudzdzīvokļu ēku iemītnieki – jāmaksā ir par patērēto ūdeni un par tā piegādes un aizvadies sistēmas uzturēšanu.
Maksāt vai nemaksāt?
Nemaksāt ir vieglāk. Arī apsaimniekotāju vainot dažādās ķibelēs ir vieglāk. Taču ir vienkārša matemātika. Ja ēkā ir 50 dzīvokļi un katrs no tiem paliek parādā it kā niecīgu summu mēnesī, piemēram, 20 lati, kopējais mājas parāds jau ir 1000 lati. No apsaimniekotāja precīzu rēķinu nomaksāšanu prasa gan Rīgas Siltums, gan Rīgas ūdens, citi komunālo pakalpojumu piegādātāji. Apsaimniekotājs sedz šīs summas, bieži no tiem līdzekļiem, kas paredzēti ēkas profilaksei un uzturēšanai. Situācijas attīstība ir sekojoša – iedzīvotāju sūdzības un apvainojumi par savlaicīgi neveiktiem darbiem. Par tādu nieku kā rēķinu laicīgu nenomaksāšanu šādos brīžos piemirst. Ne visi ir ļaunprātīgie nemaksātāji. Ir īpašnieki, kuriem jāatgādina, ir taisnības meklētāji, kas apsaimniekošanas rēķinus uzskata par nepamatoti augstiem.
Īpaši augsts rēķinu nemaksātāju procents ir tieši jaunajos projektos. Līzingu un kredītu savlaicīga nomaksa ir prioritāte. Bankas ir iedzinušas respektu. Komunālo pakalpojumu apmaksa tiek uzskatīta par sekundāru jautājumu. Nekādas represijas realizēt nav iespējams, piemēram, atslēgt elektrību vai siltumu, jo cietīs arī tie, kas savlaicīgi apmaksā komunālo pakalpojumu rēķinus. Rezultātā apsaimniekotājs spiests vairāk laika, enerģijas un līdzekļu investēt parādu piedzīšanas procesā kā tiešajos pienākumos.
Ideāli, ja dzīvokļu vai māju īpašnieki kopsapulcē vienojas par vienu apsaimniekotāju, slēdz līgumu, regulāri veic rēķinu apmaksu, kā arī izveido rezerves fondu aktuālajiem remontiem vai teritorijas labiekārtošanas darbiem.
Koplietošanas trepju telpas
Dažkārt jaunās mājas ekspluatācijā tiek nodotas ar "melno apdari" dzīvokļos, toties trepju telpas ir smukas un tīras. Īpašnieki vai to nolīgtās brigādes, ķeroties pie dzīvokļu baltās apdares darbiem un pārnēsājot būvmateriālus vai būvgružus, ātri vien skaistās trepju telpas sagandē. Kad darbi pabeigti, kā ikdienišķa prasība apsaimniekotājam tiek izvirzīta garantijas remonta veikšanai trepju telpā. Nekur pasaulē garantijas darbi neparedz kādas lietas tīšu sabojāšanu un defektu novēršanu par brīvu. Kosmētiskais remonts trepju telpā, ja vien to nav izraisījusi mājas sēšanās vai citi celtniecības laikā pieļautie defekti, būtu jāveic tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas to sabojājuši.
Telpa apsaimniekotājiem
Ļoti reti jaunajos projektos ir paredzēta atsevišķa maza telpa māju personālam, kas nodarbojas ar apsaimniekošanas darbiem. Tā ir standarta projektēšanas kļūme, kas nav paredzējusi visas ēkas funkcionēšanai nepieciešamās telpas. Tāpēc noslēgumā ieteikums attīstītājiem jaunajos projektos ietvert nelielu telpu apkalpojošam personālam – vietu, kur atstāt inventāru, instrumentus, vietu, kur paņemt ūdeni un izmantot labierīcības.
Materiāls veidots sadarbībā ar a/s Māju Serviss KSA pārdošanas daļas vadītāju Aigaru Briedi