Nemitīgi mainās "spēles" noteikumi investoriem- ne tikai pašvaldībā, bet arī valsts kopējā likumdošanā. Ja šie noteikumi mēdz katru gadu mainīties, uzņēmējs nevar būt drošs, ka netiks apdraudēts

Foto: Nemitīgi mainās "spēles" noteikumi investoriem- ne tikai pašvaldībā, bet arī valsts kopējā likumdošanā. Ja šie noteikumi mēdz katru gadu mainīties, uzņēmējs nevar būt drošs, ka netiks apdraudēts; autors: Nemitīgi mainās "spēles" noteikumi investoriem- ne tikai pašvaldībā, bet arī valsts kopējā likumdošanā. Ja šie noteikumi mēdz katru gadu mainīties, uzņēmējs nevar būt drošs, ka netiks apdraudēts

Intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Sergeju Dolgopolovu.

Visi nevar zināt visu. Intervijā, pēc Dolgopolova kunga lūguma, piedalījās arī SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" ģenerāldirektora vietnieks Jānis Kosītis. Drošības labad- lai būtu vieglāk atbildēt uz jautājumiem. Patiesībā jau arī Dolgopolova kungs ar tiem galā tika ļoti labi.

Pēc intervijas prātā palicis galvenokārt optimisms. Kaut arī tās laikā runājām ne tikai par pozitīvo. Un arī man tagad biežāk būs jāaizdomājas par Dolgopolova kunga vārdiem, ka nav taisnīgi, ka visi tik daudz runā par neveiksmēm un skandāliem, cilvēkiem taču tik ļoti ir vajadzīgas labās ziņas. Rīgā pēdējā laikā realizēti ļoti daudzi veiksmīgi objekti, plānos ir daudzas starptautiski nozīmīgas būves- par to un ne tikai runājām intervijā ar šo cilvēku, kurš uz jautājumiem atbildēja tik ļoti drosmīgi un tai pat laikā cilvēcīgi.

Kuras no Rīgas Domes pēdējā laika aktivitātēm būvniecības jomā šķiet būtiskākās?
2003. gadā Rīgas Domē tika saskaņoti vairāk kā 2 000 dažāda veida būvniecības objekti. Ir bijuši gan lieli un ievērojami (kā "Stockmann") objekti, gan arī tādi, ko garāmgājēji reti ievēro. Celtniecība ir viena no valsts un pašvaldības attīstītākajām nozarēm. Pagājušā gadā Rīgā atsākta daudzdzīvokļu māju būvniecība, kas šobrīd aktīvi turpinās. Šogad tiks nodoti vairāk kā 800 jauni dzīvokļi.

Un cik iedzīvotāji vēl šobrīd gaida rindā pēc jauniem dzīvokļiem?
Šobrīd vēl ir vairāk kā 7 000 gaidītāju, un šis skaits palielinās. Jā, paveiktais ir tikai kā piliens jūrā un tomēr tas ir solis uz priekšu. Pēc speciālistu aplēsēm kopumā Rīgā ir aptuveni 20 000 dzīvokļu deficīts. Daudzi esošie dzīvokļi ir avārijas stāvoklī un tuvākajā nākotnē izies no aprites. Protams, ne jau par visu ir jārūpējas pašvaldībai- tā nebūvēs dzīvokļus visiem. Pašvaldība var tikai veicināt šo procesu. Lai veicinātu dzīvojamo māju būvniecību, izveidota SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", kas, izmantojot nepabeigtos būvobjektus un neapbūvētās teritorijas, šogad nodos 885, bet nākamgad 934 dzīvokļus. Tas ir sākums problēmas risināšanā.

Pēc kādiem kritērijiem tiek izvērtēts, kuriem iedzīvotājiem dzīvokļus piešķirt pirmām kārtām?
To nosaka likums. Likumā ir kritēriji, pēc kuriem notiek izvērtēšana. Galvenais- ienākumu līmenis. Pašvaldība tiešām nevar atrisināt dzīvokļu problēmu pilsētā visiem. Varam tikai radīt labvēlīgus apstākļus dzīvojamo ēku būvniekiem.

Pagājušais gads Rīgas Domē bijis īpašs arī ar pārcelšanos uz jaunajām Rātsnama telpām. Kā šeit jūtaties? Cik labi ir darba apstākļi?
Reakcija uz Rātsnama celtniecību un nodošanu bija ļoti dalīta. Tajā laikā presē skanēja tikai viena vēsts- izsviesti pārāk lieli līdzekļi, lai radītu greznu ēku šauram cilvēku lokam. Bet, kad sākās nodokļu maksātāju ekskursijas uz šejieni, reizēm tikos ar cilvēkiem- absolūtais vairākums tagad uzskata, ka šāda ēka pilsētai ir ļoti nepieciešama.

Kas attiecas uz darba apstākļiem- tie šeit ir ļoti dažādi. Godīgi sakot, priekšniecībai darba apstākļi ir ļoti labi, darbiniekiem- kā nu kuram. Telpu izmantošanas lietderības koeficients varēja būt augstāks. Šeit ir daudz koplietošanas telpu, kas rada interesantu interjeru, bet tām nav praktiskas nozīmes. Skaidrs, ka bez šīm telpām ēka zaudētu daļu savas oriģinalitātes. Uzskatu, ka ēka uzlabo Rātslaukuma kopējo veidolu. Bet ar laiku noteikti radīsies vēl kāda problēma- vajadzēs jaunu administratīvo ēku, jo šobrīd domes struktūras, departamenti ir izkaisīti pa visu pilsētu, kas apgrūtina gan viņu, gan iedzīvotāju ikdienu. Šobrīd jau rastas vairākas idejas, kā to risināt.

Nesen izskanēja uzņēmēju ideja Dreiliņos veidot slēpošanas trasi. Vai Rīgas Dome šo ideju atbalstīs?
Pirmajā lasījumā ideja tika noraidīta, jo Dreiliņos savulaik atradās Rīgas izgāztuve. Lai tagad tur kaut ko darītu, jāizvāc tūkstošiem kubikmetru atkritumu, kas krājušies gadu demitiem ilgi. Tas būs dārgi. Esmu dzirdējis, ka ir interesenti, kas gatavi veikt teritorijas attīrīšanu, lai veidotu tur dzīvojamo māju masīvu. Pagaidām tas ir ideju līmenī. Ja ir firmas, kas gatavas ieguldīt lieku naudu, noteikti izskatīsim visus priekšlikumus.

Un kādas ir Jūsu prognozes hokeja halles sakarā? Vai Latvijā pasaules čempionāts notiks?
Uzbūvēt halli no tehniskā viedokļa nav nekādu problēmu. Problēma ir tajā, ka joprojām nav investora, kas būtu gatavs uzņemties šīs saistības. Pilsēta jau ir daudz atbalstījusi šo projektu- rezervēts zemes gabals pilsētas centrā, izstrādāts pievilcīgs nomas līgums, ir gandrīz gatavs tehniskais projekts. Skaidrs, ka šāda halle pilsētā ir nepieciešama, tāpēc arī esam pretimnākoši. Es domāju, ka halle būs.

Noteiktajos termiņos?
Domāju, ka jā. Aktīvi strādājot halli vēl var pagūt uzbūvēt.

Pēdējā laikā mazāk aktīvas palikušas runas par tiltu un tuneli pār Daugavu.
Kas attiecas uz runāšanu, ar to viss ir kārtībā. (Smejas)
Neskatoties uz dažādām emocijām, šis projekts turpina virzīties uz priekšu. Rīgas Domē pieņēmts lēmums uzsākt projektēšanu, budžetā tam jau ir iedalīti līdzekļi. Kad projekts būs gatavs, varēsim sākt domāt, kā piesaistīt Eiropas fondu vai kādus citus līdzekļus. Tas nav tikai tilts pāri Daugavai- tas ir liels, sarežģīts, inženiertehnisks projekts. Trijās kārtās tiks uzbūvēts ne tikai tilts, bet arī pievedceļi. Uz šo projektu skatos diezgan optimistiski.
Tuneļa ideju dome ir atbalstījusi, skiču projekts jau ir gatavs. Bet tur ir zināmas problēmas, kas saistītas ar to, ka tunelis ies caur ostas teritoriju. Un, neko nemainot šābrīža ostā, tās ēku izvietojumā, tuneļa projekts nav realizējams. Līdz ar to viss pašlaik ir apstājies. Uzskatu, ka pilsēta nevar "pavilkt" divus tik pamatīgus projektus- tilts izmaksās aptuveni 80- 90 miljonus latu, tunelis būs 4- 5 reizes dārgāks.

Varbūt izdevīgāk būtu būvēt divus tiltus?
Nē, par labu tunelim izlemts dažādu iemeslu dēļ. Tunelis netraucēs kuģu kustību Daugavā. Lai ievērotu kugu kustības nosacījumus, tiltu vajadzētu būvēt ļoti lielā augstumā. Un augsts tilts pēc izcenojumiem būtu tikpat dārgs, kā tunelis. Otrs iemesls, kāpēc izlēma par labu tunelim- tam nav nepieciešama tik liela iebraukšanas un izbraukšanas tertorija kā tiltam. Esošo Rīgas tiltu pār Daugavu lielākā problēma- braucot no kreisā krasta uz labo, pār tiltu brauc 3 joslās, tālāk pa ielu ir 2 joslas. Tas rada sastrēgumus. Tunelis šīs lietas risinātu.

Foto: Nemitīgi mainās "spēles" noteikumi investoriem- ne tikai pašvaldībā, bet arī valsts kopējā likumdošanā. Ja šie noteikumi mēdz katru gadu mainīties, uzņēmējs nevar būt drošs, ka netiks apdraudēts; autors: Nemitīgi mainās "spēles" noteikumi investoriem- ne tikai pašvaldībā, bet arī valsts kopējā likumdošanā. Ja šie noteikumi mēdz katru gadu mainīties, uzņēmējs nevar būt drošs, ka netiks apdraudēts

Kurus no šābrīža projektiem vēl gribētos akcentēt?
Viens no šobrīd skaistākajiem objektiem pilsētā ir Nacionālais teātris. Tas ir mūsu nacionālais lepnums. Arī opera- pašvaldība nemitīgi iegulda līdzekļus, lai tā būtu skaista. Uzbūvēts arī daudz sociālo objektu. Ir daudz objektu, ko ikdienā nepieminam, kas liekas gandrīz pašsaprotami. Parasti pie būvobjektiem darbu veicēji uzliek lielu reklāmas izkārtni, kas veic darbus, garamgājeji bieži pat nepamana, kādu ēku tur ceļ. Ir daudzas ēkas, kas nenes peļņu, bet ir valstij nozīmīgas. Piemēram, Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacija ar savu tehnisko bāzi ir modernākā Eiropā.

Sabiedriskos objektos nav skandālu, par kuriem interesējas žurnālisti, tāpēc arī bieži vien tie netiek pamanīti. Par Saules akmeni izbazūnēja ļoti tālu, un visiem ir skaidrs, kas, kāpēc, cik daudz tur būvē. Ja notiek kas labs, nevienu tas īpaši neinteresē. Tagad sanāk, ka sevi slavējam, bet patiesībā vienkārši pastāstām, kā ir- gan labajā gan sliktajā nozīmē.

Pēdējā laikā parādījušies arī pacēlāji invalīdiem, par ko agrāk neviens neiedomājās. Biju uz viena pacēlāja atkklāšanu. Runāju ar cilvēku, kurš to lietos, un viņš teica, ka beidzot pēc 20 gadiem jūtas it kā izkļuvis brīvībā. Viņš tagad ar ratiņiem varēs iekļūt un izkļūt no dzīvokļa. Priekš šī cilvēka tas bija gandrīz tikpat svarīgi kā citiem valsts neatkarības atgūšana.

No uzņēmējiem nereti esmu dzirdējusi sūdzības, ka tālejošam biznesam traucē fakts, ka Rīgas pilsētai nav īsti skaidra virzība, nav skaidrs, par kādu pilsētu tā veidojas. Ko Jūs par to domājat?
Var jau būt, ka dažiem tas nav skaidrs, bet tiem, kas biznesā iesaistās aktīvi, viss ir saprotams. Šo skaidrību nosaka viens dokuments- Pilsētas attīstības plāns. Esošais plāns ir izstrādāts līdz 2005. gadam. Šī grāmata ir pieejama ikvienam. Tā ir kā zināma veida rokasgrāmata tiem, kas vēlas strādāt ilgtermiņā.
Apgrūtinoši varētu būt tas, ka nemitīgi mainās "spēles" noteikumi investoriem- ne tikai pašvaldībā, bet arī valsts kopējā likumdošanā. Saeima tagad skata ierobežojumus alkohola- alus apritē. Tie arī kādam ir būtiski spēles noteikumi. Ja šie noteikumi mēdz katru gadu mainīties, uzņēmējs nevar būt drošs, ka netiks apdraudēts.

Ko rīdzinieku dzīvē pamainīs Eiropas Savienība (ES)?
Uzskatu, ka ES ierobežo valsts suverenitāti, bet paplašina pašvaldības suverenitāti. ES noteikumi vērsti uz to, lai notiktu zināma varas decentralizācija. Piemēram, Zviedrijā valdība ļoti daudzas funkcijas ir novirzījusi pašvaldībām. Latvijā nav pilnā apmērā ratificēta ES harta. Pirmām kārtām tas attiecas uz pašvaldības iespējām nodrošināt brīvu pieeju kapitāltirgum. Lai paņemtu kaut minimālu aizņēmumi, mums ir jāvēršas pie valsts institūcijām, jāparedz valsts garantijas u.tt. Nesen tika organizēts arhitektu plenērs par Maskavas forštates apbūvi. Parādījās ļoti interesantas vīzijas, bet tas ir projekts, kas varētu izmaksāt simtiem miljonu latu, kas šobrīd nav iespējami. ES paplašinās pašvaldību iespējas dažādu lietu risināšanā. Tiekoties ar rīdziniekiem, redzu, ka neskatoties uz skandāliem presē, pilsētas iedzīvotāji lielākoties ir apmierināti ar pilsētas jaunajiem projektiem. Tas parāda, ka mums ir pareiza virzība, protams, tā varētu būt daudzkārt ātrāka.

Kā būvniecība Rīga varētu attīstīties nākotnē? Vai pilsētā drīz nepietrūks vietas visiem?
Rīgas teritorijai ir izstrādāts plānojums, tā ir sadalīta pa zonām. Visa būvniecība var notikt tikai saskaņā ar to. Ir atstātas arī zaļās zonas, kurās bez transformācijas vispār neko nedrīkst darīt. Uzskatu, ka teorētiski Rīgai ir ļoti lielas iespējas attīstīties. Neesam apguvuši pilsētas nomales, pilsētai piederošās teritorijas. No apvedceļa līdz Rīgai ir izvietoti vairāki pagasti, kuros ar zemi vēl apietas ļoti brīvi. Rīgā ir arī iespējas, kas līdz šim izmantotas ļoti minimāli- ta ir celtniecība zem zemes. Mums pietrūkst apakšzemes autostāvvietu. Automašīnu stāvvietas no ielu sarkanajām līnijām varētu pārvietot apakszemē.
Tas atvieglotu satiksmi. Ir teritorijas, kurās varam plānot daudzstāvu māju celtniecību. Varētu būvēt arī debesskrāpjus Daugavas kreisajā pusē. Iespējas ir, un es domāju, ka Rīgas apbūve nekad nebeigsies.

Vai ir vēl kas, ko Jums gribētos pavēstīt ar šīs intervijas starpniecību?
Jā. Es pozitīvi uztveru katru kritiku, ja tā ir konstruktīva. Nekad nevienam neesmu teicis, ka dome un tās struktūrvienības strādā ideāli. Bet es domāju, ka ikvienam vērtējumam ir jābūt proporcionālam- tajā jābūt gan pozitīvam, gan negatīvām lietām. Cilvēkiem patīk lasīt par traģēdijām, tās piesaista interesi, bet dziļi sirdī ikvienam ļoti trūkst pozitīvu emociju. Man gribētos, lai mediji cilvēkiem biežāk rāda labo. Cenšos būt paškritisks, tai pat laikā optimists.

Linda Tunte,
www.building.lv