Nepieciešams noteikt vienotus kvalitātes kritērijus būvniecībā
14.novembrī notika nozares līderu apaļā galda diskusija "Jaunais mājoklis – vai uz stabiliem pamatiem?" par kvalitāti jaunajos mājokļos, ko organizēja Citrus Solutions.
14.novembrī notika nozares līderu apaļā galda diskusija "Jaunais mājoklis – vai uz stabiliem pamatiem?" par kvalitāti jaunajos mājokļos, ko organizēja Citrus Solutions. Galvenās atziņas, ko izteica diskusijas dalībnieki, saistītas ar vienotu kvalitātes standartu ieviešanu, precizējot katras iesaistītās puses atbildību. Publiskajā diskusijā, kuru vadīja žurnālists Jānis Domburs, piedalījās visas nozīmīgākās puses, kas ir iesaistītas jaunu mājokļu veidošanā, finansēšanā, apsaimniekošanā un arī kvalitātes kontrolēšanā.
"Esam iniciējuši diskusiju par to, kurš ir atbildīgs par mājokļu kvalitātes noteikšanu – vai nu valsts likumdošana un uzraugošās institūcijas, vai arī pats patērētājs un tirgus pieprasījums. Diskusijas laikā iezīmējās tas, ka kopīgiem spēkiem mājokļu projektu attīstītāji, būvnieki, finansētāji un citas iesaistītās puses tomēr var nonākt pie apmierināta kvalitatīvi uzbūvēta mājokļa un līdz ar to apmierināta patērētāja. Savukārt valsts institūciju uzdevums būtu noteikt konkrētus kvalitātes rādītājus būvniecībā," secina diskusijas iniciators, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Rinalds Sproģis.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa informēja, ka sūdzību skaits par būvniecības kvalitāti ļoti strauji pieaug. Piemēram, pērn šāda veida sūdzību gandrīz nebija, bet šogad ir saņemtas jau 46 sūdzības par būvniecības kvalitāti, turklāt 20 sūdzības bijušas par būvniecības līgumiem.
AS Kolonna padomes priekšsēdētāja Ieva Plaude pauda uzskatu, ka, runājot par kvalitātes jautājumu, jāuzsver vairāki būtiski jautājumi. Pirmkārt, tā ir trūkstošā darbaspēka problēma. Otrkārt, svarīgs faktors ir arī sadarbība starp attīstītāju, valsti un pašvaldību, kas būtu jāveicina. Treškārt, būtu jāpalielina arī klientu izglītošana, jo patērētāji bieži vien ir samērā maz informēti par saviem pienākumiem. Būtisks jautājums ir arī attīstītāja pienākums pret izstrādāto projektu. I.Plaude norādīja, ka patlaban starp mājokļu projektu attīstītājiem pastāv liela konkurence, kas daļēji palīdzēs sakārtot situāciju atbilstoši uzņēmumu rentabilitātes un peļņas rādītājiem.
Hansabankas valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis norādīja, ka bankas ir tās, kuras nodrošina naudas pieejamību tiem, kuri savā īpašumā vēlas iegūt mājokli. Savukārt mājokļu kvalitātes jautājums ir saistīts ar problēmu, ka Latvijas mājokļu tirgus ir deformēts, proti, pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. Kvalitātes jautājumu būtu iespējams risināt divējādi – vai nu to pieprasītu likumi, vai arī definētu pats patērētājs. U.Zemturis pauda uzskatu, ka patlaban ir atsevišķi projekti, kuros varētu runāt par kvalitātes jautājumu, taču kopumā tā nav šīs nozares lielākā problēma un tirgus pats to noregulēs.
Latio prezidents Edgars Šīns norādīja, ka kvalitātes jautājuma sakārtošanai būtu precīzāk jānosaka atbildība līgumiskajās attiecībās starp mājokļa projektā iesaistītajām pusēm – pasūtītāju, attīstītāju un būvnieku. E.Šīns arī aicināja pašvaldību aktīvāk iesaistīties definējot uzdevumus teritorijas attīstītājiem, tādējādi pārstāvot sabiedrības intereses.
Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, runājot par mājokļu kvalitāti, uzsvēra darbaspēka trūkuma problēmu būvniecības jomā. Turklāt pēdējā laikā būvnieku algas ir palielinājušās par 45%, taču produktivitāte nav augusi.
Viens no diskusijas laikā izvirzītajiem secinājumiem bija tas, ka kvalitātes jautājums ir mājokļa projekta attīstītāja pienākums un atbildība. Turklāt būtiski būtu izstrādāt jaunu būvniecības jomas regulējumu, jo pašreizējais Būvniecības likums ir vairākkārt grozīts un mūsdienu prasībām neatbilstošs.
SIA Lattelecom Tīkla direktors Valdis Vancovičs uzsvēra, ka, domājot par mājokļu kvalitāti, vajadzētu apsvērt arī elektronisko sakaru tīklu iekļaušanu pašā būvniecības projektā. Bieži vien ir tāda situācija, ka būvnieki paredz kanalizācijas un gāzes infrastruktūras izveidi, taču neparedz sakaru komunikāciju, kas mūsdienu informācijas sabiedrībā ir būtisks aspekts. Turklāt sakaru infrastruktūras ierīkošana pēc būvniecības procesa noslēgšanas ne tikai sadārdzina procesu, bet arī padara neērtāku klientam saistībā ar ierīkošanas darbiem.
Plānots, ka Citrus Solutions iniciētā vispārējā diskusija par kvalitātes jautājumiem tiks turpināta sakaru infrastruktūras izstrādātāju un pakalpojumu sniedzēju vidū par specifiskiem nozares kvalitātes jautājumiem.
Lattelecom ir vadošais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs Latvijā. Uzņēmums piedāvā integrētus elektronisko sakaru un IT pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus. Lattelecom nodrošina arī datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Lattelecom grupu veido seši uzņēmumi: Lattelecom, Lattelecom Technology un tā meitas uzņēmums Baltijas Datoru akadēmija, Lattelecom BPO, Citrus Solutions un LSS.
Ilona Kalniņa
Mārketinga vadītāja
SIA Citrus Solutions
Ūnijas iela 52, Rīga, LV 1084
Tālr.:+371 7056058
Mob.tālr.:+371 6411740
ilona.kalnina@citrus.lv
"Esam iniciējuši diskusiju par to, kurš ir atbildīgs par mājokļu kvalitātes noteikšanu – vai nu valsts likumdošana un uzraugošās institūcijas, vai arī pats patērētājs un tirgus pieprasījums. Diskusijas laikā iezīmējās tas, ka kopīgiem spēkiem mājokļu projektu attīstītāji, būvnieki, finansētāji un citas iesaistītās puses tomēr var nonākt pie apmierināta kvalitatīvi uzbūvēta mājokļa un līdz ar to apmierināta patērētāja. Savukārt valsts institūciju uzdevums būtu noteikt konkrētus kvalitātes rādītājus būvniecībā," secina diskusijas iniciators, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Rinalds Sproģis.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa informēja, ka sūdzību skaits par būvniecības kvalitāti ļoti strauji pieaug. Piemēram, pērn šāda veida sūdzību gandrīz nebija, bet šogad ir saņemtas jau 46 sūdzības par būvniecības kvalitāti, turklāt 20 sūdzības bijušas par būvniecības līgumiem.
AS Kolonna padomes priekšsēdētāja Ieva Plaude pauda uzskatu, ka, runājot par kvalitātes jautājumu, jāuzsver vairāki būtiski jautājumi. Pirmkārt, tā ir trūkstošā darbaspēka problēma. Otrkārt, svarīgs faktors ir arī sadarbība starp attīstītāju, valsti un pašvaldību, kas būtu jāveicina. Treškārt, būtu jāpalielina arī klientu izglītošana, jo patērētāji bieži vien ir samērā maz informēti par saviem pienākumiem. Būtisks jautājums ir arī attīstītāja pienākums pret izstrādāto projektu. I.Plaude norādīja, ka patlaban starp mājokļu projektu attīstītājiem pastāv liela konkurence, kas daļēji palīdzēs sakārtot situāciju atbilstoši uzņēmumu rentabilitātes un peļņas rādītājiem.
Hansabankas valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis norādīja, ka bankas ir tās, kuras nodrošina naudas pieejamību tiem, kuri savā īpašumā vēlas iegūt mājokli. Savukārt mājokļu kvalitātes jautājums ir saistīts ar problēmu, ka Latvijas mājokļu tirgus ir deformēts, proti, pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. Kvalitātes jautājumu būtu iespējams risināt divējādi – vai nu to pieprasītu likumi, vai arī definētu pats patērētājs. U.Zemturis pauda uzskatu, ka patlaban ir atsevišķi projekti, kuros varētu runāt par kvalitātes jautājumu, taču kopumā tā nav šīs nozares lielākā problēma un tirgus pats to noregulēs.
Latio prezidents Edgars Šīns norādīja, ka kvalitātes jautājuma sakārtošanai būtu precīzāk jānosaka atbildība līgumiskajās attiecībās starp mājokļa projektā iesaistītajām pusēm – pasūtītāju, attīstītāju un būvnieku. E.Šīns arī aicināja pašvaldību aktīvāk iesaistīties definējot uzdevumus teritorijas attīstītājiem, tādējādi pārstāvot sabiedrības intereses.
Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, runājot par mājokļu kvalitāti, uzsvēra darbaspēka trūkuma problēmu būvniecības jomā. Turklāt pēdējā laikā būvnieku algas ir palielinājušās par 45%, taču produktivitāte nav augusi.
Viens no diskusijas laikā izvirzītajiem secinājumiem bija tas, ka kvalitātes jautājums ir mājokļa projekta attīstītāja pienākums un atbildība. Turklāt būtiski būtu izstrādāt jaunu būvniecības jomas regulējumu, jo pašreizējais Būvniecības likums ir vairākkārt grozīts un mūsdienu prasībām neatbilstošs.
SIA Lattelecom Tīkla direktors Valdis Vancovičs uzsvēra, ka, domājot par mājokļu kvalitāti, vajadzētu apsvērt arī elektronisko sakaru tīklu iekļaušanu pašā būvniecības projektā. Bieži vien ir tāda situācija, ka būvnieki paredz kanalizācijas un gāzes infrastruktūras izveidi, taču neparedz sakaru komunikāciju, kas mūsdienu informācijas sabiedrībā ir būtisks aspekts. Turklāt sakaru infrastruktūras ierīkošana pēc būvniecības procesa noslēgšanas ne tikai sadārdzina procesu, bet arī padara neērtāku klientam saistībā ar ierīkošanas darbiem.
Plānots, ka Citrus Solutions iniciētā vispārējā diskusija par kvalitātes jautājumiem tiks turpināta sakaru infrastruktūras izstrādātāju un pakalpojumu sniedzēju vidū par specifiskiem nozares kvalitātes jautājumiem.
Lattelecom ir vadošais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs Latvijā. Uzņēmums piedāvā integrētus elektronisko sakaru un IT pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus. Lattelecom nodrošina arī datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Lattelecom grupu veido seši uzņēmumi: Lattelecom, Lattelecom Technology un tā meitas uzņēmums Baltijas Datoru akadēmija, Lattelecom BPO, Citrus Solutions un LSS.
Ilona Kalniņa
Mārketinga vadītāja
SIA Citrus Solutions
Ūnijas iela 52, Rīga, LV 1084
Tālr.:+371 7056058
Mob.tālr.:+371 6411740
ilona.kalnina@citrus.lv