Neraugoties uz krīzi, ūdenssaimniecības attīstība Latvijā turpināsies
Foto: Neraugoties uz krīzi, ūdenssaimniecības attīstība Latvijā turpināsies
Lai informētu par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi vides sektorā, aktuālajām problēmām, t.sk., par straujā inflācijas pieauguma ietekmi uz ES finansēto projektu realizācijas gaitu un par aktivitātēm ES finanšu plānošanas periodā 2007.-2013.gadam, trešdien, 3.decembrī Rīgas rajona Vangažos tikās LR Vides ministrijas augstākās amatpersonas, kā arī vairāku iesaistīto pašvaldību ūdenssaimniecības uzņēmumu pārstāvji.
Lai informētu par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi vides sektorā, aktuālajām problēmām, t.sk., par straujā inflācijas pieauguma ietekmi uz ES finansēto projektu realizācijas gaitu un par aktivitātēm ES finanšu plānošanas periodā 2007.-2013.gadam, trešdien, 3.decembrī Rīgas rajona Vangažos tikās LR Vides ministrijas augstākās amatpersonas, kā arī vairāku iesaistīto pašvaldību ūdenssaimniecības uzņēmumu pārstāvji.
Pasākumā tika prezentēta nozīmīga pieredze, īstenojot t.s. "grupu" projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos", kas ir apjomīgākais investīciju projekts vides nozarē Latvijā un kopš 2001.gada tiek īstenots 18 Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, to vidū arī Valmierā.
Uzrunājot klātesošos, vides ministrs Raimonds Vējonis informēja, ka atbilstoši stratēģiskajam mērķim – ar ūdeņiem saistīto Eiropas Savienības (ES) direktīvu un nacionālo standartu prasību sasniegšana- ūdenssaimniecības attīstība gan pilsētās, gan pagastos, ir viena no ministrijas prioritātēm ES finansējuma apguvē gan iepriekšējā finansējuma periodā (2000.-2006.), gan nākamajā (2007.-2013.).
Ministrijas valsts sekretāra vietniece Vija Gēme savukārt informēja par ūdenssaimniecības attīstībai piesaistīto un apgūstamo ES finansējumu. Apkopotā informācija liecina, ka 2000.-2006. gada ES plānošanas periodā apstiprinātais KF finansējums Latvijai bijis 353,199 miljoni eiro (EUR), no kuriem 235 milj. novirzīti ūdenssaimniecības attīstībai, 55,3 – atkritumu saimniecībai, 34,6- gaisa aizsardzībai, 28,4- tehniskai palīdzībai.
Runājot par ES KF līdzfinansēto projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos", kura aktivitātes tiek īstenotas 18 pilsētās, to vidū arī Valmierā, Vija Gēme informēja, ka kopuma šī projekta vērtība ir 106,3 miljoni eiro jeb 74,71 miljoni latu, no kuriem ES KF līdzfinansē 66% jeb 44,62 miljonus eiro jeb 31,36 miljoni latu. Aktivitātes visās iesaistītajās pilsētās plānots pabeigt līdz 2010.gadam, kad būs izbūvētas 11 jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un rekonstruētas 3 esošās, paplašināti ūdensvada un kanalizācijas tīkli, rekonstruēti esošie, izbūvētas 3 jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 11 esošās.
Valsts sekretāra vietniece arī pauda, ka šis projekts, kurā tika apvienotas 18 lielākas un mazākas pašvaldības, bijusi laba "skola" projektu speciālistiem, kas uzlabos ES KF finansējuma apguvi nākamajos projektos. Galvenās problēmas, īstenojot projektu, radušās būvniecības izmaksu pieauguma dēļ 2004.gada otrajā pusē, kā rezultāta bez papildus valsts vai pašvaldību finansējuma nav bijis iespējams realizēt visas aktivitātes. Sarežģījumus sagādājušas arī izmaiņas normatīvajos aktos un konkurences trūkums tehnoloģisko būvju projektu būvniecībā.
Par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās" īstenošanas pieredzi informēja SIA "Valmieras Ūdens" valdes priekšsēdētājs Ivars Ķiksis un Cēsu ūdenssaimniecības uzņēmuma "Vinda" valdes priekšsēdētājs Varis Ādamsons.
Uzklausot kolēģu pieredzi, Ivars Ķiksis klātesošajiem akcentēja, SIA "valmieras Ūdens" un Valmieras pilsētas pašvaldības, kā arī LR Vides ministrijas veiksmīgo sadarbību ieviešot projektu. Valmiera ir arī viena no retajām pilsētām, kur ES KF projekta dēļ nav nācies paaugstināt dzeramā ūdens paaugstināšanas tarifu, jo projekta laikā radušos sadārdzinājumu sedz pilsētas pašvaldība un šim nolūkam uzņēmumam nav jāuzņemas kredītsaistības vai citi apgrūtinājumi.
Nākamam, 2007.-2013.gada, ES plānošanas periodā no pieprasītājiem 775 miljoniem eiro, Latvijai no KF apstiprinātais finansējums ir 549 miljoni eiro. No tiem ūdenssaimniecības attīstībai tiks novirzīti 419,5, atkritumu izgāztuvju rekultivācijai-19,6, reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmām- 40,1 un dalīto atkritumu savākšanas punktu izveidei- 69,8 miljoni eiro. Nākamajā ES finansēšanas periodā (2007.-2013.) ar KF atbalstu plānots īstenots ūdenssaimniecības attīstības projektus 88 pašvaldībās. Jau apstiprināti 48 projekti, līgumus noslēgušas 39 pašvaldības.
Arī Valmieras pilsētas pašvaldība iecerējusi pretendēt šī finansējuma apguvei komunikāciju izbūvei un rekonstrukcijai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un laboratorijas tālākai modernizācijai, kā arī tehniskajam aprīkojuma papildināšanai un citiem ūdenssaimniecības attīstības pasākumiem būs pieejams no 2009.gada sākuma un Valmierā to projekta apstiprināšanas gadījumā varētu apgūt līdz 2011.gadam.
Pasākumā tika prezentēta nozīmīga pieredze, īstenojot t.s. "grupu" projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos", kas ir apjomīgākais investīciju projekts vides nozarē Latvijā un kopš 2001.gada tiek īstenots 18 Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, to vidū arī Valmierā.
Uzrunājot klātesošos, vides ministrs Raimonds Vējonis informēja, ka atbilstoši stratēģiskajam mērķim – ar ūdeņiem saistīto Eiropas Savienības (ES) direktīvu un nacionālo standartu prasību sasniegšana- ūdenssaimniecības attīstība gan pilsētās, gan pagastos, ir viena no ministrijas prioritātēm ES finansējuma apguvē gan iepriekšējā finansējuma periodā (2000.-2006.), gan nākamajā (2007.-2013.).
Ministrijas valsts sekretāra vietniece Vija Gēme savukārt informēja par ūdenssaimniecības attīstībai piesaistīto un apgūstamo ES finansējumu. Apkopotā informācija liecina, ka 2000.-2006. gada ES plānošanas periodā apstiprinātais KF finansējums Latvijai bijis 353,199 miljoni eiro (EUR), no kuriem 235 milj. novirzīti ūdenssaimniecības attīstībai, 55,3 – atkritumu saimniecībai, 34,6- gaisa aizsardzībai, 28,4- tehniskai palīdzībai.
Runājot par ES KF līdzfinansēto projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos", kura aktivitātes tiek īstenotas 18 pilsētās, to vidū arī Valmierā, Vija Gēme informēja, ka kopuma šī projekta vērtība ir 106,3 miljoni eiro jeb 74,71 miljoni latu, no kuriem ES KF līdzfinansē 66% jeb 44,62 miljonus eiro jeb 31,36 miljoni latu. Aktivitātes visās iesaistītajās pilsētās plānots pabeigt līdz 2010.gadam, kad būs izbūvētas 11 jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un rekonstruētas 3 esošās, paplašināti ūdensvada un kanalizācijas tīkli, rekonstruēti esošie, izbūvētas 3 jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 11 esošās.
Valsts sekretāra vietniece arī pauda, ka šis projekts, kurā tika apvienotas 18 lielākas un mazākas pašvaldības, bijusi laba "skola" projektu speciālistiem, kas uzlabos ES KF finansējuma apguvi nākamajos projektos. Galvenās problēmas, īstenojot projektu, radušās būvniecības izmaksu pieauguma dēļ 2004.gada otrajā pusē, kā rezultāta bez papildus valsts vai pašvaldību finansējuma nav bijis iespējams realizēt visas aktivitātes. Sarežģījumus sagādājušas arī izmaiņas normatīvajos aktos un konkurences trūkums tehnoloģisko būvju projektu būvniecībā.
Par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās" īstenošanas pieredzi informēja SIA "Valmieras Ūdens" valdes priekšsēdētājs Ivars Ķiksis un Cēsu ūdenssaimniecības uzņēmuma "Vinda" valdes priekšsēdētājs Varis Ādamsons.
Uzklausot kolēģu pieredzi, Ivars Ķiksis klātesošajiem akcentēja, SIA "valmieras Ūdens" un Valmieras pilsētas pašvaldības, kā arī LR Vides ministrijas veiksmīgo sadarbību ieviešot projektu. Valmiera ir arī viena no retajām pilsētām, kur ES KF projekta dēļ nav nācies paaugstināt dzeramā ūdens paaugstināšanas tarifu, jo projekta laikā radušos sadārdzinājumu sedz pilsētas pašvaldība un šim nolūkam uzņēmumam nav jāuzņemas kredītsaistības vai citi apgrūtinājumi.
Nākamam, 2007.-2013.gada, ES plānošanas periodā no pieprasītājiem 775 miljoniem eiro, Latvijai no KF apstiprinātais finansējums ir 549 miljoni eiro. No tiem ūdenssaimniecības attīstībai tiks novirzīti 419,5, atkritumu izgāztuvju rekultivācijai-19,6, reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmām- 40,1 un dalīto atkritumu savākšanas punktu izveidei- 69,8 miljoni eiro. Nākamajā ES finansēšanas periodā (2007.-2013.) ar KF atbalstu plānots īstenots ūdenssaimniecības attīstības projektus 88 pašvaldībās. Jau apstiprināti 48 projekti, līgumus noslēgušas 39 pašvaldības.
Arī Valmieras pilsētas pašvaldība iecerējusi pretendēt šī finansējuma apguvei komunikāciju izbūvei un rekonstrukcijai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un laboratorijas tālākai modernizācijai, kā arī tehniskajam aprīkojuma papildināšanai un citiem ūdenssaimniecības attīstības pasākumiem būs pieejams no 2009.gada sākuma un Valmierā to projekta apstiprināšanas gadījumā varētu apgūt līdz 2011.gadam.
