Neredzot citu risinājumu, būvnieki gatavi tiesāties

Foto: Neredzot citu risinājumu, būvnieki gatavi tiesāties; autors: Neredzot citu risinājumu, būvnieki gatavi tiesāties

Darbi robežas apbūvē tika uzsākti 2002. gada septembrī, bet jau 2003. gada janvārī medijos sāka parādīties informācija, kas liecināja, ka briest skandāls. Nu ir jau 2003. gada septembris un lietas praktiski nav virzījušās uz priekšu. Būvnieki joprojām vēlas panākt savu, Iekšlietu ministrija spītīgi turas pie saviem piedāvājumiem.

Valdības sēdē janvārī tika atzītas iespējamās nelikumības robežas izbūvē un valdība lemj par projekta tālāko īstenošanu. Parādās doma, ka būvdarbus vajadzētu apturēt. Kopumā robežas izbūves darbi izmaksā 2,2 miljonus, taču 2003. gada budžetā ir iekļauti 0,6 miljoni. Rodas problēma, kur ņemt pārējos nepieciešamos līdzekļus, jo Iekšlietu ministrija nav informējusi Finansu ministriju par saistību uzņemšanos. Finansu ministrija aicina valdību pārdomāt šos izdevumus. Ministrs Māris Gulbis atzina pārkāpumus un teica, ka vainīgajiem ir jāsaņem sods, taču uzņemtās saistības, viņaprāt, ir jāsedz un projekti jāīsteno.

Iekšlietu ministrijā tika izveidota pat speciāla komisija, kuras uzdevums bija izvērtēt austrumu robežas izbūvi un tēriņus.

2002. gadā Iekšlietu ministrija austrumu robežas izbūvei kopumā noslēgusi 21 līgumu, no kuriem 4 netika reģistrēti.
17 līgumi par būvniecību, kas joprojām nav lauzti:
Vientuļu RKP un Baharevas tornis (SIA Gādība);
pierobežas ceļš pie LUGU novērošanas torna (SIA LEC);
pierobežas ceļš pie Janasu torna (SIA Šlokenbeka);
pierobežas ceļš Liepnas pagastā (A/S 8CBR);
pierobežas ceļš ap Pļesņevu (SIA ACB);
pierobežas ceļš pie Ikožencu torņa (SIA ACB);
pierobežas ceļš pie Kaplavas (SIA Gādība);
pierobežas celš pie Plātnieku RKP (SIA Ditton Būve);
pierobežas ceļš Salienas pagastā (SIA Binders);
pierobežas celš pie Kelovas (SIA Binders);
pierobežas ceļs pie Bērziņu RPP (SIA Binders);
pierobežas ceļš pie Pededzes (A/S 8CBR);
pierobežas ceļš pie Burtnieku noverošanas torna (SIA Arčers);
valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde (PS Mūsu māja un Arčers);
Rēzeknes robežsargu skolas rekonstrukcija (PS LK būve);
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes rekonstrukcija (PS AMB Būve);
pierobežas ceļš pie Seveļķu novērošanas torņa (A/S U.Pīlēna birojs).

Kamēr darbi netika apturēti, uzņemto saistību apjoms turpināja augt. Lēmumi par tālāko bija jāpieņem ātri, jo, apturot darbus, nelabvēlīgi laika apstākļu apdraud ēku turpmāko izmantošanu.

Sakarā ar aizdomām par nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu, no amata tiek atstādināts iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Viktors Elksnis.

Februāra beigās tika saņemts Valsts kontroles slēdziens par noslēgtajiem līgumiem, ministrija lūdza šos jautājumus izvērtēt arī Ģenerālprokuratūrai.

Drīz vien ministrija nosūtīja vēstules visām firmām, lūdzot apturēt būvniecību, un atzina, ka sarunās ar firmām mēģinās rast kompromisu, jo celtniecībai budžetā naudas neesot. Jaunā valdība uzskata, ka robežbūves celtniecības uzsākšana ir apzināta ļaunprātība no iepriekšējās valdības puses.

Martā vēlreiz tika izvērtēti visi objekti un nolemts, kuri no tiem ir būtiskākie un kurus vajadzētu pabeigt, kā arī kurus no noslēgtajiem līgumiem vajadzetu laust, jo tie neietilpst prioritātēs. Iesaistītie būvuzņēmumi pauda sašutumu, ka informāciju par lauztajiem līgumiem viņi saņem no medijiem, bet ministrija viņiem pašiem paziņojumus nesniedz. Valdības lēmums paredzēja, ka par vairāku pierobežas ceļu projektēšanu un būvniecību Iekšlietu ministrijai jālauž līgumi ar SIA "Gādība", SIA "Latvijas Energoceltnieks", SIA "Šlokenbeka", AS "8 CBR", SIA "A.C.B.", SIA "Ditton Būve", SIA "Binders", SIA "Arčers" un AS "U. Pīlēna birojs".

Valdība nolēma, ka izvairīties no soda procentu maksāšanas par līgumu laušanu ļaus šodienas valdības lēmuma interpretēšana kā "nepārvaramas varas" apstākļus, kurus līgumslēdzējs nevar ietekmēt. Tā sākās diskusikas, kas tad īsti ir "nepārvarama vara".

Iekšlietu ministrija aprīlī piedāvāja (valdība atbalstīja) austrumu robežas būvniecības objektus dalīt trīs daļās. Darbi tiks turpināti robežkontroles punktu izbūvē, kam nepieciešami papildu 4,5 miljoni latu, lai pildītu Latvijas saistības pret Eiropas Savienību. Daļa objektu tiks būvēti nākamgad, daļa - 2005.gadā.

Būvuzņēmēji vērsās pie valdības, skaidrojot būvniecības nozīmīgumu mūsu valsts tautsaimniecībā. Būvuzņēmēji uzskata, ka tiek pakļauti valdības pārstāvju nepamatotai, publiskai kritikai par šķietamu nesaimnieciskumu, kas it kā ir saskatīta ar valsts objektu celtniecību saistītu līgumu slēgšanā un jau uzsāktu būvdarbu procesos. Reizumis pat izskan pieļāvumi par negodprātību.

Izveidojās situācija, kad valdības konfliktu risināšanā par cietējiem kļuva būvnieki un sāka grūt nozares prestižs. Aprīlī būvnieku vārdā LBA nosūtīja vēstuli valdībai, kurā aicināja uzklausīt būvnieku viedokli, kas netika izdarīts laikā, kad pieņēma lēmumu par līgumu laušanu.

Aprīļa beigās LBA sanāksmē tika pieņemts lēmums, ka turpmāk divpadsmit būvfirmu intereses sarunās ar Iekšlietu ministriju par austrumu robežas izbūvi pārstāvēs zvērinātu advokātu birojs "Lejiņš, Torgāns & Vonsovičs".

Būvnieki molēma nepiekrist nekādiem grozījumiem līgumos, kamēr tajos netiks piedāvāts abām pusēm daudz maz izdevīgs risinājums.

Augustā austrumu robežas būvnieki bija izpildījuši savas saistības pret valsti, nomaksājot nodokļu parādu, savukārt valsts joprojām pilnībā nebija norēķinājusies ar vairākiem būvuzņēmumiem par paveiktajiem būvdarbiem.

Notika vairākkārtēja būvnieku un valdības apmainīšanās ar vēstulēm- būvnieki aicināja valdību norēķinātie spar paveiktajiem darbiem, valdība piedāvāja darbus neturpināt.

Septembra sākumā LBA, kas visu laiku aizrautīgi aizstāvējusi būvnieku tiesības, paziņoja, ka būvnieki ir gatavi tiesāties, jo neredz citu risinājumu šajā situācijā.

Ar vairākiem uzņēmējiem panāktas konceptuālas vienošanās. Iekšlietu ministrija šobrīd uzskata, ka nav iespējams vienoties ar trīs lielāko austrumu robežas objektu būvētajiem (LK Būve, AMB Būve un Arčers un Mūsu māja), iesaka valdībai lauzt līgumus ar tiem kopumā par 12,6 miljoniem latu.

Šodien notiek kārtējā Ministru kabineta sēde, taču nav zināms, vai darba kārtībā būs arī jautājums par austrumu robežu.