Nesagraujošās testēšanas rezultāti palīdz uzlabot tehnoloģiju izstrādi

Jebkurai būvkonstrukcijai jābūt pārbaudītai un drošai, tāpēc gan būves celtniecības procesā tiek veiktas daudz un dažādas pārbaudes. Viens no šo pārbaužu veidiem ir nesagraujošā testēšana, kuras rezultātā tiek saņemta objektīva informācija par pārbaudīto produktu un iekārtu kvalitāti, konstatētiem defektiem (plaisām, porām un citām nepilnībām) un to atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Lai uzzinātu plašāk, kā tiek veikta testēšana ar nesagraujošās kontroles metodēm, portāls Building.lv devās uz uzņēmuma TÜV NORD Baltik nesagraujošās testēšanas laboratoriju un tikās ar tās tehnisko vadītāju Aleksandru Gavrišu.

Nesagraujošās testēšanas (NDT) laboratorija akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK) saskaņā ar LVS EN ISO/IEC 17025. NDT laboratorija darbojas kā neatkarīga iestāde un garantē rezultātu objektivitāti un konfidencialitāti, kā arī tā ir licencēta veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

Iespējamo defektu noteikšanu ar nesagraujošās testēšanas metodēm celtniecībā izmanto metāla konstrukcijām, kā arī šī testēšana tiek plaši izmantota mašīnbūvē, enerģētikā un transporta nozarē konkrēti saistībā ar metāla konstrukcijām un to elementiem. NDT metodes pielieto metinājuma šuvju, detaļu savienojumu un konstruktīvo mezglu kvalitātes atbilstības noteikšanai. Piemēram, tie ir vietējas nozīmes un maģistrālie cauruļvadi un to savienojumi, rezervuāri degvielas un dažādu ķīmisko vielu uzglabāšanai, dažādas metāla konstrukcijas tiltu būvē un mašīnbūvē u.c.

Defektu atklāšana ļauj uzlabot tehnoloģijas

Kā norāda A.Gavrišs, defektu atklāšana ir normāls process un vispārpieņemta prakse. Jau veidojot objekta tāmi, aptuveni 20 – 25% no kopējo darbu vērtības tiek paredzēti dažādu kontroles darbu veikšanai. "Tas ir samērā liels cipars, taču tas attaisnojas, jo galarezultātā tiek iegūta atbilstoša drošība un kvalitāte," viņš paskaidro. Savukārt paši defekti tiek atklāti samērā bieži un to iemesli ir visdažādākie – tehnoloģiski, metalurģiski, ekspluatācijas gaitā radušies, arī darba veicēju neprofesionāla rīcības radīti u.tml. Tiesa, pārbaužu rezultātus izmanto celtniecības materiālu un tehnoloģiju ražotāji un izstrādātāji, jo, pamatojoties uz iegūtajiem datiem par defektiem un nepilnībām, tiek veikta detalizēta to analīze un pilnveidots turpmākais ražošanas un izstrādes process. Tādējādi kļūdu konstatēšana palīdz paaugstināt turpmāko kvalitāti.

Izmanto vairākus testēšanas metožu veidus

Defekti var būt ārēji – konstatējami uz materiāla virsmas, vai iekšēji – atklājami materiāla vai konstrukcijas iekšienē. Testēšanas rezultātā atklātie defekti var būt divējādi. Vai nu tiem nepieciešama tūlītēja labošana, jo defekts ir bīstams objekta tālākā būvniecībā vai ekspluatācijā, vai arī defekts ir nenozīmīgs jeb ir pieļaujamās robežās, to var atstāt nelabotu, taču tam nepieciešama regulāra novērošana.

Nesagraujošās testēšanas veikšanai izmanto vairākas metodes, kas atkarīgas no pārbaudāmā materiāla specifikas un konkrētā objekta konstrukcijas. Šīs metodes ir:

• radiogrāfijas pārbaude (RT);
• ultraskaņas pārbaude (UT);
• penetrācijas pārbaude (PT);
• vizuālā pārbaude (VT);
• magnētisko ferrodaļiņu pārbaude (MT).

Radiogrāfijas metodi dēvē arī par rentgena metodi, un defektu atklāšanai izmanto rentgena starojumu. Iegūtais attēls ļauj vizualizēt defektu, noteikt tā atrašanās vietu, aptuvenos izmērus – biezumu, blīvumu un specifiku.

Ultraskaņas jeb akustiskajai metodei izmanto speciālu iekārtu, kas rada ultraskaņu – augstas frekvences skaņas viļņus. Skaņas vilnis izplatās metāla konstrukcijā un ar eholokācijas metodes (skaņas atbalsošanās saskaroties ar šķērsli, šajā gadījumā defektu) palīdzību uz ekrāna tiek uzzīmēta līkne, kuras augstākie punkti jeb virsotnes sniedz priekšstatu par iespējamo defektu. A.Gavrišs gan atzīmē, ka šīs metode ir efektīva, taču tās izmantošanai speciālistam nepieciešamas labas zināšanas ultraskaņas metodes teorijā, metināšanas tehnoloģijā, materiālu zinībā un liela praktiskā darba pieredze, lai precīzi noteiktu, vai atbalsoto skaņu rada defekts materiāla iekšpusē vai kaut kas cits.

Penetrācijas pārbaudi izmanto bojājumu noteikšanai uz viendabīgu materiālu virsmām. Pārbaudei izmanto speciālu penetrācijas vielu, kas iesūcas defektā, kurš ir izejošs uz āru un uzrāda vietas, kur materiālā ir radušās plaisas, poras vai citas atveres.

Vizuālā pārbaude ir visplašāk izmantotā metode virsmas nepilnību konstatēšanai. Šim nolūkam izmanto dažādas ierīces - mikroskopi, dažādi mērītāji,, taču nereti pietiek ar vienkāršu apskati – ir virkne defektu, ko speciālists var pamanīt ar "neapbruņotu aci".

Magnētisko ferrodaļiņu pārbaude jeb testēšana ar magnētiskām daļiņām notiek, magnetizējot kādu pārbaudāmā objekta daļu, un tiek izmantota speciāla pulverveida viela, kuras sastāvā ir mikroskopiskas metāla daļiņas, tās koncentrējas defekta vietās. Magnētiskās daļiņas koncentrēsies bojājumu vietās, tādējādi ļaujot atklāt iespējamas plaisas, atveres un citus defektus. Šī metode tiek plaši izmantota, ir efektīva un arī cenas ziņā izdevīgāka.

Sniedzot nelielu priekšstatu par NDT metožu pielietojumu, A. Gavrišs uzsver, ka neraugoties uz to, cik moderna un tehnoloģiski aprīkota aparatūra tiek izmantota testu veikšanai, tas negarantē pārbaudāmo objektu kvalitāti, jo ekspluatācijas laikā dažādu iemeslu dēļ ar laiku var rastie defekti. Tāpēc nepieciešamas regulāras un atkārtotas pārbaudes. Šo visu pārbaužu rezultāts ir uzticamība, drošība un ilgmūžība.

Vairāk informācijas: www.tuv-nord.lv