Nesen restaurējām māju Pārdaugavā Meteoru ielā2, ar kuru tiešām varētu lepoties. Tā bija koka māja, gandrīz grausts, kuru būtu bijis vieglāk nojaukt

Foto: Nesen restaurējām māju Pārdaugavā Meteoru ielā2, ar kuru tiešām varētu lepoties. Tā bija koka māja, gandrīz grausts, kuru būtu bijis vieglāk nojaukt; autors: Nesen restaurējām māju Pārdaugavā Meteoru ielā2, ar kuru tiešām varētu lepoties. Tā bija koka māja, gandrīz grausts, kuru būtu bijis vieglāk nojaukt

Intervija ar projektēšanas un celtniecības firmas "Kapitāls PCP" direktoru Ilmāru Putniņu.

Firmai "Kapitāls PCP" ir divi galvenie darbības virzieni- projektēšana un visa veida celtniecība, kā arī viss, kas ar to saistīts.

Kas ir Jūsu uzņēmuma visu laiku lielākie objekti; objekti, ar kuriem lepojaties?
Vispirms jau jāsaka, ka mums nav ļoti lielu- miljonu objektu. Visi objekti ir salīdzinoši vidēji. Vai privātmāja ir liels vai mazs objektsģ

Tad varbūt nosauciet sabiedriskas celtnes- ēkas, kuras var aplūkot garāmejot!
Šāda tipa objekti mums bijuši: kafejnīca "Ligzda" Matīsa ielā, veikala telpas Kurbada ielā 2 un Izraēlas vēstniecības telpas. Mums ir daudz renovācijas projektu. Pēdējā laika pieprasīti ir arī santehnikas darbi. Piemēram, Rīgas Domei veicam ūdens cauruļvadu nomaiņu. Remontējam dzīvokļus- šobrīd pārbūvējam lielu dzīvokli Vecrīgā.

Kāda ir Jūsu uzņēmuma vēsture?
Firma "PCP Kapitāls" dibināta 1992. gada 7. augustā uz projektēšanas biroja bāzes. Es strādāju par projektēšanas biroja vadītāju un radās doma veidot pašam savu firmu. Klāt paņēmām arī būvniecību. 90. gados bija pārejas laiks, nebija darba. Lielie projektēšanas biroji tika masveidā likvidēti, radās mazie. Celtniecība apsīka. Tagad projektēšanas un buvniecības uzņēmumi ir noslogoti, celtniecība veiksmīgi attīstās.

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais gads?
Gads bija veiksmīgs, mums bija lieli projektēšanas darbu apjomi. Šogad plānojam, ka celtniecības un projektēšanas darbi mums varētu būt pusi uz pusi. Būvniecībā gan ir grūti kaut ko prognozēt- viss ļoti strauji mainās. Kaut kāda stabilitāte ir, piemēram, Rīgas Domes konkursi, kuros regulāri piedalāmies.

Kur ir vieglāk, labāk strādāt- pašvaldību vai privātajos objektos?
Šeit ir būtiska nianse- pašvaldību objektos ir garantija, ka agrāk vai vēlāk tie tiks apmaksāti. Protams, reizēm nauda ir jāgaida ilgi, taču to samasā. Privātais var vienkārši pazust.

Bieži tā gadās?
Jā, gadās. Pasūtītājas vienkārši pazūd. Nesen mums bija gadījums, kad restaurējām māju Pārdaugavā Meteoru ielā 2, ar kuru tiešām varētu lepoties. Tā bija koka māja, gandrīz grausts, kuru būtu bijis vieglāk nojaukt. Ēku saglabāja, jo tai bija bagāta vēsture. Mēs ēku atjaunojām. Ēka piederēja Vilnim Zaļkalnam, kurš bija Latvijas radio korespondents Zviedrijā. Pagājušā gadā viņš nomira, palikdams mums parāda diezgan lielu naudas summu, kas iesita robu mūsu budžetā. Viņam Rīgā bija uzticības persona, kurš nebija īpaši godīgs cilvēks. Un šis diemžēl nav vienīgais tāds gadījums.

Ziema būvniekiem ir smags laiks. Kā Jūs plānojat savu laiku, lai ziemā visiem nebūtu jāiet atvaļinājumā?
Jā, tā ir celtniecības firmu specifika- ziemā ir it kā mazāk darba. Mēs cenšamies visu plānot tā, lai ziemai paliktu darbi telpās. Šogad to visu izdevies veiksmīgi saplānot. Mūsu priekšrocība ir divi darbības virzieni- celtniecība un projektēšana- ziemā varam projektēt.

Kā Jums šķiet, kas ir Jūsu uzņēmuma lielākie plusi? Kāpēc Jūs varētu būt izdevīgi pasūtītājiem?
Mēs nemelojam. Neesam dārgi. Visus projektus varam novest no sākuma līdz beigām- varam gan projektēt, gan būvēt. Ir daudzu gadu pieredze šajā darbā. Mums ir laba sadarbība ar piegādatājiem, labi biznesa partneri. Tās varētu būt mūsu lielākās priekšrocības.

Vai esat strādājuši arī ārpus Latvijas?
Nē. Un īpaši negribam to darīt.

Kāpēc?
Mums nav tādas vajadzības. Darbs ārzemēs prasa lielus ieguldījumus- uz turieni jāsūta mūsu strādnieki, jānodrošina viņiem tur normāli apstākļi. Tas viss ir sarežģīti. Taču piedāvājumi ir bijuši.

Bet ko Jūs sakāt par Eiropas Savienību? Nebaidāties, ka nāksies konkurēt ar Eiropas būvniecības uzņēmumiem?
Tas ir grūts jautājums, es nezinu, kā viss notiks. Tomēr ticu, ka mūsu uzņēmumi netiks iznīcināti. Ārzemju uzņēmumi pamazām iet prom no Latvijas- šobrīd aiziet firma "Skanska". Tas pierada, ka vietējās firmas nav sliktākas par ārzemju, ir spējīgas konkurēt.

Varbūt mums ir nepieciešama ārzemju firmu pieredze?
Nē, vairāk nē. Tas bija sākumā- 90. gados. Paskatieties, kādi objekti ir sabūvēti Latvijā. Vai tie ir sliktāki par ārzemju? Mūsu speciālisti ir profesionāļi. Esmu saskāries ar gadījumiem, kad ienācēji pie mums strādā negodīgi. Tāpēc neuzskatu, ka ārzemju firmas ir kaut kas īpašs.

Ja Jums tagad tiktu dota iespēja mainīt vienu lietu. Vienu problēmu būvniecības tirgū, kas tā būtu? Kas ir lielākais traucēklis?
Uzskatu, ka galvenais ir pašiem gribēt un censties attīstīties, tad viss pārējais nokārtojas pats no sevis. Taču, ja man būtu iespēja ko mainīt, tā būtu lielā birokrātija, kas šobrīd ir pie mums. Ir simtiem kabinetu, kuri jāiziet, lai nonāktu pie projekta saskaņošana sun realizēšanas dzīvē. Īpaši tas jūtams projektējot. Ir pārāk daudz bezjēdzīgu dokumenti, formalitāšu. Skumji, ka šajā ziņā kopš padomju laikiem nekas nav mainījies.

Vai Jūs pats pēc izglītības esat būvnieks?
Pēc izglītības esmu inženieris- elektrotehniķis. Savulaik beidzu politehnisko institūtu. Taču pamazām esmu apguvis arī celtniecības lietas. Protams, mūsu firmā visu darbus vada sertificēti atbilstošie speciālisti, uz kuriem es paļaujos. Man pašam ne vienmēr ir nepieciešamas specifiskas zināšanas.

Kas Jūs saista, notur būvniecībā?
Man būvniecība ir vienkārši interesanta, man tā patīk. Arī pats sev esmu uzcēlis māju. Katram ir jādara tas, ka viņam labāk padodas, man tā ir būvniecība.

Linda Tunte,
www.building.lv