Nesen uzzinājām par tādu jaunumu kā siltās sienas. To funkcija - līdzīgi kā siltajām grīdām. Bet otrajā stāvā silto grīdu neierīkosi, tad nu rasts risinājums - siltās sienas. Līdz ar to varam atteikti
www.building.lv atbilde: Visupirms jāatzīmē, ka nevajadzētu būt problēmām ierīkot siltās grīdas otrajā un arī augstākos stāvos- praksē itin bieži siltās grīdas tiek ierīkotas arī daudzdzīvokļu namos.
Sakarā ar putekļiem- gan siltās grīdas, gan sienas veicina, ka telpā notiek nemitīga putekļu cirkulācija- tie visu laiku atrodas gaisā, savukārt, ja telpā ir radiatori- putekļi sakrājas uz tiem. Protams, telpas regulāri jāvēdina.
Taisnība, ka siltās sienas vienmērīgi izstaro siltumu. Arhitekti pēdējā laikā arvien biežāk namos paredz silto sienu izveidi. Vēl nesen valdīja uzskats, ka optimālākais risinājums ir siltās grīdas, uz kurām kājas vienmēr ir siltumā. Siltās sienas rada tādu kā silta mūrīša vai krāsniņas iespaidu- tām ir patīkami pieskārties. Tāpat kā siltajām grīdām pozitīvi, ka nav nepieciešami radiatori- siltuma elements ir neredzams un neaizņem telpu.
Būtībā silto sienu princips ir tieši tāds kā siltajām grīdām- atšķiras tikai stiprināšanas un apdares principi. Virs silto sienu sistēmas var likt apmetumu vai ģipškartona plāksnes. Siltās sienas izmaksās salīdzinoši dārgāk nekā grīdas, jo nepieciešami specifiskāki stiprinājumi, pie tam vēlāk ekspluatācijas laikā jāatceras sistēmas atrašanās vietas, lai, piemēram, sitot sienā naglu priekš gleznas, nesavainotu cauruļvadus.
Detalizētu informāciju par konkrēto produktu un tā montāžu, protams, iesakām meklēt pie tirgotājiem, taču lielākoties siltās sienas piemērotas dažāda veida sienu konstrukcijām- arī koka.
Siltās grīdas un sienas var būt divu veidu- ar iebūvētiem elektrības kabeļiem vai ar karstā ūdens cirkulācijas sistēmu. Elektriskās ir ērtas, jo pieejamas ikvienā vietā, kur ir elektrība, savukār ar ūdeni apsildāmās grīdas, sienas iespējams uzstādīt tikai, ja mājoklī ir autonomās apkures katls, taču tās ir ekonomiskākas ekspluatācijā.
Siltās grīdas un sienas iespējams instalēt gan jaunbūvēs, gan jau esošās telpās. Lai panāktu gaidīto efektu, jānodrošina laba siltumizolācija. Visbiežāk siltās grīdas, sienas ieklāj uz betona pamatnes, uz kuras stiprina apsildes kabeli un pa virsu klāj izlīdzinošu špakteli. Jāatceras, ka silto grīdu iestrādē jāizmanto speciāli materiāli, kas neplaisā krasu temperatūras svārstību gadījumā. Izvēloties siltās sienas mitrās telpās, obligāti nepieciešama smitruma izolācija. Par siltuma izolējošo materiālu var izmantot putu polistirolu, minerālvati, akmensvati, keramzītu- slānim jābūt plānākam par 80 mm. Kabelis nedrīkst saskarties ar izolācijas materiālu, tāpēc ieguldāms homogēnā masā. Jāizvēlas betons, kas pilnībā apklāj kabeli.
Elektriskās apkures viena no priekšrocībām ir vienkāršā regulācija. Tam var izvēlēties vienkāršus regulatorus, ar kuriem var uzstādīt konkrētu temperatūru grīdai vai telpai. Lai to varētu izdarīt, nepieciešams ierīkot sensorus. Tie ir trīs veidu - grīdas, kas reaģē uz grīdas temperatūras svārstībām, gaisa temperatūrai telpā un āra sensori. Savstarpēji kombinējot sensorus un ierīkojot termoregulatoru ar taimeri var ietaupīt 20 - 25 % elektroenerģijas.
Sakarā ar putekļiem- gan siltās grīdas, gan sienas veicina, ka telpā notiek nemitīga putekļu cirkulācija- tie visu laiku atrodas gaisā, savukārt, ja telpā ir radiatori- putekļi sakrājas uz tiem. Protams, telpas regulāri jāvēdina.
Taisnība, ka siltās sienas vienmērīgi izstaro siltumu. Arhitekti pēdējā laikā arvien biežāk namos paredz silto sienu izveidi. Vēl nesen valdīja uzskats, ka optimālākais risinājums ir siltās grīdas, uz kurām kājas vienmēr ir siltumā. Siltās sienas rada tādu kā silta mūrīša vai krāsniņas iespaidu- tām ir patīkami pieskārties. Tāpat kā siltajām grīdām pozitīvi, ka nav nepieciešami radiatori- siltuma elements ir neredzams un neaizņem telpu.
Būtībā silto sienu princips ir tieši tāds kā siltajām grīdām- atšķiras tikai stiprināšanas un apdares principi. Virs silto sienu sistēmas var likt apmetumu vai ģipškartona plāksnes. Siltās sienas izmaksās salīdzinoši dārgāk nekā grīdas, jo nepieciešami specifiskāki stiprinājumi, pie tam vēlāk ekspluatācijas laikā jāatceras sistēmas atrašanās vietas, lai, piemēram, sitot sienā naglu priekš gleznas, nesavainotu cauruļvadus.
Detalizētu informāciju par konkrēto produktu un tā montāžu, protams, iesakām meklēt pie tirgotājiem, taču lielākoties siltās sienas piemērotas dažāda veida sienu konstrukcijām- arī koka.
Siltās grīdas un sienas var būt divu veidu- ar iebūvētiem elektrības kabeļiem vai ar karstā ūdens cirkulācijas sistēmu. Elektriskās ir ērtas, jo pieejamas ikvienā vietā, kur ir elektrība, savukār ar ūdeni apsildāmās grīdas, sienas iespējams uzstādīt tikai, ja mājoklī ir autonomās apkures katls, taču tās ir ekonomiskākas ekspluatācijā.
Siltās grīdas un sienas iespējams instalēt gan jaunbūvēs, gan jau esošās telpās. Lai panāktu gaidīto efektu, jānodrošina laba siltumizolācija. Visbiežāk siltās grīdas, sienas ieklāj uz betona pamatnes, uz kuras stiprina apsildes kabeli un pa virsu klāj izlīdzinošu špakteli. Jāatceras, ka silto grīdu iestrādē jāizmanto speciāli materiāli, kas neplaisā krasu temperatūras svārstību gadījumā. Izvēloties siltās sienas mitrās telpās, obligāti nepieciešama smitruma izolācija. Par siltuma izolējošo materiālu var izmantot putu polistirolu, minerālvati, akmensvati, keramzītu- slānim jābūt plānākam par 80 mm. Kabelis nedrīkst saskarties ar izolācijas materiālu, tāpēc ieguldāms homogēnā masā. Jāizvēlas betons, kas pilnībā apklāj kabeli.
Elektriskās apkures viena no priekšrocībām ir vienkāršā regulācija. Tam var izvēlēties vienkāršus regulatorus, ar kuriem var uzstādīt konkrētu temperatūru grīdai vai telpai. Lai to varētu izdarīt, nepieciešams ierīkot sensorus. Tie ir trīs veidu - grīdas, kas reaģē uz grīdas temperatūras svārstībām, gaisa temperatūrai telpā un āra sensori. Savstarpēji kombinējot sensorus un ierīkojot termoregulatoru ar taimeri var ietaupīt 20 - 25 % elektroenerģijas.