Nespēj vienoties par jaunbūvējamās ēkas veidolu Strēlnieku ielā
Konkursa žūrija šodien nespēja vienoties par piemērotāko jaunbūvējamās ēkas veidolu Strēlnieku ielā, Alberta ielas galā, tādēļ par uzvarētājiem tika atzīti divi projekti - Rūdolfa Jansona un Pētera Bajāra darbs "S7" un Harija Dzirkaļa projekts "Strēlnieku tornis", šodien žurnālistus informēja AS "Kolonna" prezidents Jānis Lasmanis.
Konkursa žūrija šodien nespēja vienoties par piemērotāko jaunbūvējamās ēkas veidolu Strēlnieku ielā, Alberta ielas galā, tādēļ par uzvarētājiem tika atzīti divi projekti - Rūdolfa Jansona un Pētera Bajāra darbs "S7" un Harija Dzirkaļa projekts "Strēlnieku tornis", šodien žurnālistus informēja AS "Kolonna" prezidents Jānis Lasmanis.
Abi projekti ir krasi atšķirīgi - "S7" ir modernas, taisnstūrveida stiklotas ēkas projekts, bet "Strēlnieku tornis" veidots, izmantojot apkārtējo ēku jūgendstila arhitektūru citējošus elementus. Tādēļ saskaņošanai institūcijās nolemts virzīt abus projektus, sacīja Lasmanis.
"Īstenots tiks tas projekts, kuru atbalstīs visas institūcijas," teica AS "Kolonna" prezidents.
Arhitektūras speciālistu atbalstu ieguvis Jansona un Bajāra izstrādātais projekts, savukārt projekta attīstītāju - praktiķu un arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvja atbalstu guvis Dzirkaļa piedāvātais projekts.
"Mums pieejamā informācija liecina, ka cilvēki, kas varētu iegādāties dzīvokļu šajā rajonā vēlētos dzīvot klasiskāka stila ēkā," sacīja Lasmanis. "Patlaban stikloto ēku speciālisti atzīst par mākslas darbu, bet vai mēs uz to tā raudzīsimies arī pēc desmit gadiem? Nav zināms, kā izskatīsies stiklotā fasāde, kad tā sāks novecot. Nav arī zināms, vai šāds jaunbūves veidols kultūrvēsturiski nozīmīgajā vietā būs pieņemams sabiedrībai," skaidroja AS "Kolonna" prezidents.
Viņš arī norādīja, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi paredz, ka jaunu ēku būvniecība pieļaujama, respektējot attiecīgajā kvartālā esošo apbūves veidu. Tāpat saglabājams apkārtējās apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma un respektējami tradicionālie materiāli. Pēc Lasmaņa domām, Dzirkaļa projekts vairāk atbilst šīm prasībām.
Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Ervīns Timofejevs norādīja, ka pēc speciālistu ieskatiem arhitektūra Strēlnieku un Alberta ielā ir tik bagāta, ka šai vietā nav pieļaujama vēsturiskā stila citēšana. Viņš arī sacīja, ka Rīgas pilsētas Būvvalde projektu saskaņošanas procesā atbalstīs Jansona un Bajāra projektu.
Kā ziņots, konkursā tika iesniegti seši arhitektu priekšlikumi.
Konkursa uzvarētāju nosaka divpadsmit cilvēku konkursa komisija, kurā strādā Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Andis Cinis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona galvenā arhitekte Marika Treija, arhitekts Uģis Zābers, mākslinieks Ojārs Pētersons un citi.
Kā norāda Saleniece, liela vērība iesniegto projektu vērtēšanā pievērsta jaunās ēkas arhitektoniskajai vērtībai, jo minētā vieta ir vienīgais brīvais apbūves gabals unikālajā Rīgas jūgendstila māju rajonā.
Alberta un Strēlnieku ielas stūrī plānotajā daudzdzīvokļu nama projektā "Kolonna" iecerējusi investēt aptuveni 10,5 miljonus eiro (apmēram 7,035 latu). Ēkai plānoti seši stāvi, kuros būs 40 dzīvokļi, pirmajā stāvā arī komercplatības, bet zem nama būs apakšzemes autostāvvieta.
Namu paredzēts nodot ekspluatācijā 2006.gada vasarā.
Šobrīd izraudzītajā vietā ir tukšs laukums, kurā atrodas autostāvvieta.
Abi projekti ir krasi atšķirīgi - "S7" ir modernas, taisnstūrveida stiklotas ēkas projekts, bet "Strēlnieku tornis" veidots, izmantojot apkārtējo ēku jūgendstila arhitektūru citējošus elementus. Tādēļ saskaņošanai institūcijās nolemts virzīt abus projektus, sacīja Lasmanis.
"Īstenots tiks tas projekts, kuru atbalstīs visas institūcijas," teica AS "Kolonna" prezidents.
Arhitektūras speciālistu atbalstu ieguvis Jansona un Bajāra izstrādātais projekts, savukārt projekta attīstītāju - praktiķu un arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvja atbalstu guvis Dzirkaļa piedāvātais projekts.
"Mums pieejamā informācija liecina, ka cilvēki, kas varētu iegādāties dzīvokļu šajā rajonā vēlētos dzīvot klasiskāka stila ēkā," sacīja Lasmanis. "Patlaban stikloto ēku speciālisti atzīst par mākslas darbu, bet vai mēs uz to tā raudzīsimies arī pēc desmit gadiem? Nav zināms, kā izskatīsies stiklotā fasāde, kad tā sāks novecot. Nav arī zināms, vai šāds jaunbūves veidols kultūrvēsturiski nozīmīgajā vietā būs pieņemams sabiedrībai," skaidroja AS "Kolonna" prezidents.
Viņš arī norādīja, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi paredz, ka jaunu ēku būvniecība pieļaujama, respektējot attiecīgajā kvartālā esošo apbūves veidu. Tāpat saglabājams apkārtējās apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma un respektējami tradicionālie materiāli. Pēc Lasmaņa domām, Dzirkaļa projekts vairāk atbilst šīm prasībām.
Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Ervīns Timofejevs norādīja, ka pēc speciālistu ieskatiem arhitektūra Strēlnieku un Alberta ielā ir tik bagāta, ka šai vietā nav pieļaujama vēsturiskā stila citēšana. Viņš arī sacīja, ka Rīgas pilsētas Būvvalde projektu saskaņošanas procesā atbalstīs Jansona un Bajāra projektu.
Kā ziņots, konkursā tika iesniegti seši arhitektu priekšlikumi.
Konkursa uzvarētāju nosaka divpadsmit cilvēku konkursa komisija, kurā strādā Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Andis Cinis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona galvenā arhitekte Marika Treija, arhitekts Uģis Zābers, mākslinieks Ojārs Pētersons un citi.
Kā norāda Saleniece, liela vērība iesniegto projektu vērtēšanā pievērsta jaunās ēkas arhitektoniskajai vērtībai, jo minētā vieta ir vienīgais brīvais apbūves gabals unikālajā Rīgas jūgendstila māju rajonā.
Alberta un Strēlnieku ielas stūrī plānotajā daudzdzīvokļu nama projektā "Kolonna" iecerējusi investēt aptuveni 10,5 miljonus eiro (apmēram 7,035 latu). Ēkai plānoti seši stāvi, kuros būs 40 dzīvokļi, pirmajā stāvā arī komercplatības, bet zem nama būs apakšzemes autostāvvieta.
Namu paredzēts nodot ekspluatācijā 2006.gada vasarā.
Šobrīd izraudzītajā vietā ir tukšs laukums, kurā atrodas autostāvvieta.