Neviens nav pieteicies konkursam par Lielās ģildes arhitektoniski māksliniecisko un inženiertehnisko izpēti
Konkursam par tiesībām veikt Lielās ģildes arhitektoniski māksliniecisko un inženiertehnisko izpēti nav pieteicies neviens pretendents.
Konkursam par tiesībām veikt Lielās ģildes arhitektoniski māksliniecisko un inženiertehnisko izpēti nav pieteicies neviens pretendents.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) preses sekretāre Dace Dambe, līdz ar to komisija pieņēma lēmumu izbeigt atklāto konkursu. Par tālāko darbību konkursa komisija lems nākamnedēļ.
Kā LETA jau ziņoja, šā gada 10.jūlijā LNSO izsludināja atklātu konkursu par tiesībām veikt koncertzāles "Lielā ģilde" ēkas Rīgā, Amatu ielā 6, arhitektoniski māksliniecisko un inženiertehnisko izpēti.
Pretendenti varēja iesniegt piedāvājumus tikai par visu darbu apjomu.
Izpētes rezultātā iegūtos materiālus bija paredzēts izmantoti kā pamatu Lielās ģildes ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas projekta izstrādāšanai 2003.gadā.
Koncertzāle "Lielā ģilde", kas atrodas Vecrīgas centrā, pēdējo reizi tika kapitāli remontēta pēc ugunsgrēka 1963.gadā. Pašlaik ēka ir sliktā vizuālā un tehniskā stāvoklī: brūkošās fasādes fragmenti apdraud garāmgājējus, koncertu apmeklētāji ir spiesti nolūkoties bojātā, daļēji brūkošajā padomju stilā veidotā interjerā, kas neatbilst simfoniskās mūzikas koncertzāles prasībām.
Arī koncertzāles tehniskais nodrošinājums ir slikts, ēkā nav siltā ūdens, nav iespējams uzturēt normālus gaisa apmaiņas un temperatūras parametrus. Neskatoties uz ēkas apjomu, tajā katastrofāli trūkst telpu mākslinieciskajam un tehniskajam personālam.
1998.gadā tika veikts daļējs jumta remonts un lielās zāles kosmētiskais remonts ar daļēju sienu sanāciju un parketa nomaiņu un ieklāšanu. 2000.gadā tika veikta ēkas tehniskā ekspertīze. 2000.gada aprīlī notika diskusija par Lielās ģildes restaurācijas virzieniem, kurā izskanēja vairāki viedokļi gan par jaunas koncertzāles celtniecību Rīgā, gan par Lielās ģildes autentisku atjaunošanu, gan par pašreizējā modeļa - koncertzāle arhitektūras piemineklī - saglabāšanu, pārveidojot to atbilstoši mūsdienu prasībām, līdzīgi kā tas ir noticis ar Latvijas Nacionālās operas kompleksu. Apzinoties to, ka Rīgai ir nepieciešama simfoniskās mūzikas koncertzāle un jaunas zāles celtniecība prasītu lielus līdzekļus, par šodienai piemērotāko tika atzīts modelis ar koncertzāli arhitektūras piemineklī.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) preses sekretāre Dace Dambe, līdz ar to komisija pieņēma lēmumu izbeigt atklāto konkursu. Par tālāko darbību konkursa komisija lems nākamnedēļ.
Kā LETA jau ziņoja, šā gada 10.jūlijā LNSO izsludināja atklātu konkursu par tiesībām veikt koncertzāles "Lielā ģilde" ēkas Rīgā, Amatu ielā 6, arhitektoniski māksliniecisko un inženiertehnisko izpēti.
Pretendenti varēja iesniegt piedāvājumus tikai par visu darbu apjomu.
Izpētes rezultātā iegūtos materiālus bija paredzēts izmantoti kā pamatu Lielās ģildes ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas projekta izstrādāšanai 2003.gadā.
Koncertzāle "Lielā ģilde", kas atrodas Vecrīgas centrā, pēdējo reizi tika kapitāli remontēta pēc ugunsgrēka 1963.gadā. Pašlaik ēka ir sliktā vizuālā un tehniskā stāvoklī: brūkošās fasādes fragmenti apdraud garāmgājējus, koncertu apmeklētāji ir spiesti nolūkoties bojātā, daļēji brūkošajā padomju stilā veidotā interjerā, kas neatbilst simfoniskās mūzikas koncertzāles prasībām.
Arī koncertzāles tehniskais nodrošinājums ir slikts, ēkā nav siltā ūdens, nav iespējams uzturēt normālus gaisa apmaiņas un temperatūras parametrus. Neskatoties uz ēkas apjomu, tajā katastrofāli trūkst telpu mākslinieciskajam un tehniskajam personālam.
1998.gadā tika veikts daļējs jumta remonts un lielās zāles kosmētiskais remonts ar daļēju sienu sanāciju un parketa nomaiņu un ieklāšanu. 2000.gadā tika veikta ēkas tehniskā ekspertīze. 2000.gada aprīlī notika diskusija par Lielās ģildes restaurācijas virzieniem, kurā izskanēja vairāki viedokļi gan par jaunas koncertzāles celtniecību Rīgā, gan par Lielās ģildes autentisku atjaunošanu, gan par pašreizējā modeļa - koncertzāle arhitektūras piemineklī - saglabāšanu, pārveidojot to atbilstoši mūsdienu prasībām, līdzīgi kā tas ir noticis ar Latvijas Nacionālās operas kompleksu. Apzinoties to, ka Rīgai ir nepieciešama simfoniskās mūzikas koncertzāle un jaunas zāles celtniecība prasītu lielus līdzekļus, par šodienai piemērotāko tika atzīts modelis ar koncertzāli arhitektūras piemineklī.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA