No Rīgas domes lūdz paskaidrojumus par jaunās biroja ēkas būvniecību Ķīpsalā
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir lūgusi Rīgas domi sniegt paskaidrojumus par nepilnībām, kas konstatētas AS "Hansabanka" biroja ēkas Ķīpsalā būvniecības saskaņošanā, aģentūru LETA informēja VKPAI vadītājs Juris Dambis.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir lūgusi Rīgas domi sniegt paskaidrojumus par nepilnībām, kas konstatētas AS "Hansabanka" biroja ēkas Ķīpsalā būvniecības saskaņošanā, aģentūru LETA informēja VKPAI vadītājs Juris Dambis.
Rīgas pašvaldība "Hansabankai" ir apliecinājusi, ka biroja ēkas būvprojekts akceptēts likumā noteiktajā kārtībā un tam izsniegta būvatļauja, taču, kā vēstulē norāda Dambis, projekts inspekcijā nav saskaņots un nav izsniegta VKPAI noteikta parauga darbu atļauja. VKPAI šajā situācijā nevēršas pret "Hansabanku", uzskatot, ka tā ir maldināta.
"Ķīpsalas detālplānojuma projektēšanas uzdevumā ir norādīts, ka ar 1997.gada 4.decembri Rīgas centrālās daļas teritorija ar aizsargjoslu ir iekļauta Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, tur jāieskaita arī Ķīpsala," VKPAI atļaujas nepieciešamību skaidro Dambis.
Zemes gabals, uz kura top ēka, atrodas UNESCO Pasaules mantojuma objekta - Rīgas vēsturiskā centra - buferzonā un visi apbūves priekšlikumi un to pilsētbūvnieciskā un ainaviskā analīze jāiesniedz saskaņošanai inspekcijā, norāda Dambis.
VKPAI saskaņotais Ķīpsalas detālplānojums nosaka, ka konkrētajā teritorijā, kur paredzēta biroju ēkas būvniecība, maksimālais pieļaujamais apbūves augstums ir 15 stāvi, taču pašreizējais projekts paredz, ka ēkai būs 26 stāvi. Turklāt projekta robeža daļēji atrodas dabas pamatnes teritorijā, uzsver inspekcijas pārstāvis.
Saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar VKPAI atļauju. Bet "Aizsargjoslu likums" paredz, ka jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar VKPAI un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Rīgas pašvaldība "Hansabankai" ir apliecinājusi, ka biroja ēkas būvprojekts akceptēts likumā noteiktajā kārtībā un tam izsniegta būvatļauja, taču, kā vēstulē norāda Dambis, projekts inspekcijā nav saskaņots un nav izsniegta VKPAI noteikta parauga darbu atļauja. VKPAI šajā situācijā nevēršas pret "Hansabanku", uzskatot, ka tā ir maldināta.
"Ķīpsalas detālplānojuma projektēšanas uzdevumā ir norādīts, ka ar 1997.gada 4.decembri Rīgas centrālās daļas teritorija ar aizsargjoslu ir iekļauta Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, tur jāieskaita arī Ķīpsala," VKPAI atļaujas nepieciešamību skaidro Dambis.
Zemes gabals, uz kura top ēka, atrodas UNESCO Pasaules mantojuma objekta - Rīgas vēsturiskā centra - buferzonā un visi apbūves priekšlikumi un to pilsētbūvnieciskā un ainaviskā analīze jāiesniedz saskaņošanai inspekcijā, norāda Dambis.
VKPAI saskaņotais Ķīpsalas detālplānojums nosaka, ka konkrētajā teritorijā, kur paredzēta biroju ēkas būvniecība, maksimālais pieļaujamais apbūves augstums ir 15 stāvi, taču pašreizējais projekts paredz, ka ēkai būs 26 stāvi. Turklāt projekta robeža daļēji atrodas dabas pamatnes teritorijā, uzsver inspekcijas pārstāvis.
Saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar VKPAI atļauju. Bet "Aizsargjoslu likums" paredz, ka jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar VKPAI un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA