No izlietotās plastmasas – jauni jumta kārniņi
Laikā, kad Latvijā tik aktuāla ir problēma, kur likt plastmasas atkritumus – pudeles, datoru, printeru, televizoru, ledusskapju korpusus u.c., kā arī tos pašus nelaimīgos polietilēna maisiņus, lai tie nepiesārņotu vidi, apsveicama ir tikko darbu uzsākušā uzņēmuma "Les Trans" ideja – pārstrādāt izlietotos plastmasas priekšmetus un ražot no tiem noderīgu produktu – vieglus, bet ļoti izturīgus jumta kārniņus, kuri turklāt vizuāli ne ar ko neatšķiras no tradicionālajiem māla kārniņiem.
Laikā, kad Latvijā tik aktuāla ir problēma, kur likt plastmasas atkritumus – pudeles, datoru, printeru, televizoru, ledusskapju korpusus u.c., kā arī tos pašus nelaimīgos polietilēna maisiņus, lai tie nepiesārņotu vidi, apsveicama ir tikko darbu uzsākušā uzņēmuma "Les Trans" ideja – pārstrādāt izlietotos plastmasas priekšmetus un ražot no tiem noderīgu produktu – vieglus, bet ļoti izturīgus jumta kārniņus, kuri turklāt vizuāli ne ar ko neatšķiras no tradicionālajiem māla kārniņiem.
Pirmsākums
Plašo teritoriju Meldru ielā 1 Juris Burņevskis un Gunvaldis Vēsmiņš nopirka pirms aptuveni pieciem gadiem. Kā atceras J.Burņevskis: "Toreiz te bija postaža, ēkas izdemolētas, logi izsisti, izlauzti. Ķērāmies sakārtot." Pirms diviem gadiem, apvienojoties pieciem inženieriem, nodibināja uzņēmumu SIA "LVCT", tas ir, Liepājas vispārējais celtniecības trests. Sākumā uzņēmumā strādāja 7 darbinieki, taču, palielinoties pieprasījumam pēc arvien jauniem būvprojektiem, nu jau strādā vairāk nekā 20 darbinieku, arī konstruktori ar vairāku desmitu gadu pieredzi projektēšanā un jauni, enerģiski tehniskie asistenti. SIA "LVCT" galvenais darbības virziens ir ēku projektēšana. Pašlaik firma jau piedāvā izvērstu pakalpojumu klāstu: būvobjektu tehnisko projektu izstrādi, būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju projektēšanu, būvuzraudzību utt., kā arī būvniecību. Samērā īsajā pastāvēšanas laikā "LVCT" strādā pie daudziem apjomīgiem būvobjektiem gan Liepājā, gan visā Latvijā.
Firmai "LVCT" izveidoti vairāki meitasuzņēmumi, tajā skaitā – ražošanas, piemēram, mēbeļu cehs "Du Kons", bet pagājušajā septembrī izmēģinājuma režīmā darbu uzsāka pavisam jauna ražotne – "Les Trans", kas tikko, šā gada janvārī, sāka ražot Latvijas tirgū vēl neredzētu produktu – jumta kārniņus no smilšu un polimēra materiālu savienojuma.
Vienkārši, bet efektīgi
"Metode it kā pavisam vienkārša. Ņem samaltu plastmasu, piešauj izkarsētas smiltis plus vēl krāsu pigmentu," nosmejas J.Burņevskis. "To visu sakausē, iznāk mīksta masa, ko liek veidnēs, atdzesē un kārniņi gatavi!" Latvijā šis produkts ir jaunums, bet pasaulē to jau pazīst. Jaunajam kompozītmateriālam (smilšu un polimēra savienojums) ir savs zīmols – "Eko-Style".
Firmas līdzīpašnieks kopā ar ražošanas vadītāju Jevgēņiju Markovu vispirms izrāda noliktavas, kur lielās kaudzēs sabērta jau sasmalcināta plastmasa. Atsevišķa kaudze no samaltiem PET pudeļu vāciņiem un etiķetēm, atsevišķa – no pašām pudelēm, arī no lielajām dzeramā ūdens pudelēm, piemēram, "Venden" u.c.. Te arī vesels kalns samaltu datoru korpusu utt. Sasmalcināto plastmasu uzņēmums iepērk no firmas "PET Baltija"(tā savāc plastmasu no vairākām Eiropas valstīm), kā arī no "EKO Rīga". Gadās, ka maļ arī paši.
Citā noliktavā smilšu kalni. Kā stāsta J.Markovs, ne uzreiz varēja zināt, kuras smiltis būs tās atbilstošākās, tāpēc pirms darba uzsākšanas ir daudz meklēts, izmēģināts, līdz atrasts īstais sastāvs. Tālāk jau viss iet gludi – izkarsētās, izžāvētās smiltis sakausē ar samalto plastmasu, pievieno pigmentu. Iznākušo silto, mīksto masu ievieto presformā un atdzesē.
"Žani mēs pieņēmām darbā, kad jau ideja par jauno produktu bija skaidra, un viņš mums palīdzēja īstenot to praksē," par Žani J.Burņevskis draudzīgi sauc ražošanas vadītāju Jevgēņiju Markovu. Pats Jevgēņijs atzīst, ka ieguvis zināšanas praksē. "Vispirms, kad septembrī aizbraucu uz Krieviju pēc iekārtām, tur mazliet pamācījos. Pēc tam jau mēģinājām paši te, uz vietas, mācoties darba procesā," pirmsākumu atceras ražošanas vadītājs.
Jaudas palielinās
Pašlaik uzņēmumā ražo sarkanbrūnas krāsas dakstiņus, bet krāsu gamma tiks paplašināta, būs arī zaļi, brūni, melni. Pirmās dakstiņu kravas jau atradušas pielietojumu, pašlaik tās izmanto jumta segumam objektā Ādažos.
"Šiem kārniņiem ir lielas priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajiem māla vai betona," slavē J.Burņevskis. "Tie ir divreiz vieglāki, tomēr arī krietni izturīgāki, kalpos līdz pat 60 gadiem un varbūt vēl ilgāk. Turklāt ne ar ko izskata ziņā neatšķiras no ierastajiem materiāliem." Jaunā produkta pozitīvo īpašību uzskaitījums ir garš – labas izolācijas spējas, izturīgs pret saules stariem, ūdeni, salu, novērš sēnītes parādīšanos, lielā smilšu sastāva dēļ neuzliesmo, tā kā ir ugunsdrošs, utt. Bet kā ar cenu, kas arī svarīgi? Izrādās, šie kārniņi ir lētāki nekā māla, turklāt tiem nav nepieciešama speciāla jumta konstrukcija un stiprinājumi. "Tomēr pavisam lēti tas arī nebūs, palielinās izmaksas, jo īpaši cilvēku darba samaksa, palielinās izdevumi izejvielām, energoresursiem u.c.," atzīst J.Burņevskis.
Pirmajā mēnesī plānots saražot 2000 kvadrātmetru, bet ar laiku domāts jaudas palielināt līdz pat 4000 kvadrātmetriem mēnesī. Tas būs atkarīgs no noieta. Patlaban kārniņus izplata vietējā tirgū, bet ir plāni meklēt noietu arī ārpus Latvijas robežām. Interesi jau esot izrādījuši norvēģi, somi, stāsta firmas vadītājs.
Uzņēmumam ir vēl vairāki ar plastmasas produktiem saistīti projekti, piemēram, domāts ražot arī lielās paletes veikalu, noliktavu vajadzībām. Patlaban rit izmēģinājumi Vācijas rūpnīcā, kur jau izgatavoti pirmie paraugi.
Pašu spēkiem
Kaut arī jaunais polimēra un smilšu savienojuma dakstiņu projekts ir vērtīgs tieši vides saudzēšanas ziņā, jo atbrīvo to no kaitīgajiem atkritumiem, pārstrādājot nokalpojušos plastmasas priekšmetus derīgā produktā, tomēr Eiropas struktūrfondu nauda ražotnes izveidei nav izmantota. Kāpēc tā, pret vidi saudzējošiem projektiem taču Eiropā liela pretimnākšana, jautājam Jurim Burņevskim.
"Ar Eiropas naudām mums ir rūgta pieredze," viņš atbild. "Tur ļoti liela birokrātija. Kamēr tam visam izlaužas cauri, iekārtas jau novecojušas, situācija tirgū mainījusies, vajag piedāvāt citu produktu." Tā gadījies uzņēmuma mēbeļražotāju ceham, pagājuši divi gadi, kamēr izsists finansējums, tikmēr apstākļi mainījušies, un nu iekārta stāv neizmantota.
"Ar investīcijām Latvijā nav viegli, var paļauties tikai uz pašu spēkiem," atzīst J.Burņevskis. "Les Trans" ražotnes izveidošanā un attīstībā investēts apmēram 200000 latu.
Atzīstami, ka uzņēmumā "LVCT" domā arī par darbinieku ērtībām. Pašlaik tiek remontētas un sagatavotas telpas ģērbtuvēm, dušām, arī te viss pašu spēkiem, sākot no remonta, beidzot ar mēbelēm, kas ražotas pašu cehā.
Sarmīte Pelcmane,
"Kurzemes Vārds"
Pirmsākums
Plašo teritoriju Meldru ielā 1 Juris Burņevskis un Gunvaldis Vēsmiņš nopirka pirms aptuveni pieciem gadiem. Kā atceras J.Burņevskis: "Toreiz te bija postaža, ēkas izdemolētas, logi izsisti, izlauzti. Ķērāmies sakārtot." Pirms diviem gadiem, apvienojoties pieciem inženieriem, nodibināja uzņēmumu SIA "LVCT", tas ir, Liepājas vispārējais celtniecības trests. Sākumā uzņēmumā strādāja 7 darbinieki, taču, palielinoties pieprasījumam pēc arvien jauniem būvprojektiem, nu jau strādā vairāk nekā 20 darbinieku, arī konstruktori ar vairāku desmitu gadu pieredzi projektēšanā un jauni, enerģiski tehniskie asistenti. SIA "LVCT" galvenais darbības virziens ir ēku projektēšana. Pašlaik firma jau piedāvā izvērstu pakalpojumu klāstu: būvobjektu tehnisko projektu izstrādi, būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju projektēšanu, būvuzraudzību utt., kā arī būvniecību. Samērā īsajā pastāvēšanas laikā "LVCT" strādā pie daudziem apjomīgiem būvobjektiem gan Liepājā, gan visā Latvijā.
Firmai "LVCT" izveidoti vairāki meitasuzņēmumi, tajā skaitā – ražošanas, piemēram, mēbeļu cehs "Du Kons", bet pagājušajā septembrī izmēģinājuma režīmā darbu uzsāka pavisam jauna ražotne – "Les Trans", kas tikko, šā gada janvārī, sāka ražot Latvijas tirgū vēl neredzētu produktu – jumta kārniņus no smilšu un polimēra materiālu savienojuma.
Vienkārši, bet efektīgi
"Metode it kā pavisam vienkārša. Ņem samaltu plastmasu, piešauj izkarsētas smiltis plus vēl krāsu pigmentu," nosmejas J.Burņevskis. "To visu sakausē, iznāk mīksta masa, ko liek veidnēs, atdzesē un kārniņi gatavi!" Latvijā šis produkts ir jaunums, bet pasaulē to jau pazīst. Jaunajam kompozītmateriālam (smilšu un polimēra savienojums) ir savs zīmols – "Eko-Style".
Firmas līdzīpašnieks kopā ar ražošanas vadītāju Jevgēņiju Markovu vispirms izrāda noliktavas, kur lielās kaudzēs sabērta jau sasmalcināta plastmasa. Atsevišķa kaudze no samaltiem PET pudeļu vāciņiem un etiķetēm, atsevišķa – no pašām pudelēm, arī no lielajām dzeramā ūdens pudelēm, piemēram, "Venden" u.c.. Te arī vesels kalns samaltu datoru korpusu utt. Sasmalcināto plastmasu uzņēmums iepērk no firmas "PET Baltija"(tā savāc plastmasu no vairākām Eiropas valstīm), kā arī no "EKO Rīga". Gadās, ka maļ arī paši.
Citā noliktavā smilšu kalni. Kā stāsta J.Markovs, ne uzreiz varēja zināt, kuras smiltis būs tās atbilstošākās, tāpēc pirms darba uzsākšanas ir daudz meklēts, izmēģināts, līdz atrasts īstais sastāvs. Tālāk jau viss iet gludi – izkarsētās, izžāvētās smiltis sakausē ar samalto plastmasu, pievieno pigmentu. Iznākušo silto, mīksto masu ievieto presformā un atdzesē.
"Žani mēs pieņēmām darbā, kad jau ideja par jauno produktu bija skaidra, un viņš mums palīdzēja īstenot to praksē," par Žani J.Burņevskis draudzīgi sauc ražošanas vadītāju Jevgēņiju Markovu. Pats Jevgēņijs atzīst, ka ieguvis zināšanas praksē. "Vispirms, kad septembrī aizbraucu uz Krieviju pēc iekārtām, tur mazliet pamācījos. Pēc tam jau mēģinājām paši te, uz vietas, mācoties darba procesā," pirmsākumu atceras ražošanas vadītājs.
Jaudas palielinās
Pašlaik uzņēmumā ražo sarkanbrūnas krāsas dakstiņus, bet krāsu gamma tiks paplašināta, būs arī zaļi, brūni, melni. Pirmās dakstiņu kravas jau atradušas pielietojumu, pašlaik tās izmanto jumta segumam objektā Ādažos.
"Šiem kārniņiem ir lielas priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajiem māla vai betona," slavē J.Burņevskis. "Tie ir divreiz vieglāki, tomēr arī krietni izturīgāki, kalpos līdz pat 60 gadiem un varbūt vēl ilgāk. Turklāt ne ar ko izskata ziņā neatšķiras no ierastajiem materiāliem." Jaunā produkta pozitīvo īpašību uzskaitījums ir garš – labas izolācijas spējas, izturīgs pret saules stariem, ūdeni, salu, novērš sēnītes parādīšanos, lielā smilšu sastāva dēļ neuzliesmo, tā kā ir ugunsdrošs, utt. Bet kā ar cenu, kas arī svarīgi? Izrādās, šie kārniņi ir lētāki nekā māla, turklāt tiem nav nepieciešama speciāla jumta konstrukcija un stiprinājumi. "Tomēr pavisam lēti tas arī nebūs, palielinās izmaksas, jo īpaši cilvēku darba samaksa, palielinās izdevumi izejvielām, energoresursiem u.c.," atzīst J.Burņevskis.
Pirmajā mēnesī plānots saražot 2000 kvadrātmetru, bet ar laiku domāts jaudas palielināt līdz pat 4000 kvadrātmetriem mēnesī. Tas būs atkarīgs no noieta. Patlaban kārniņus izplata vietējā tirgū, bet ir plāni meklēt noietu arī ārpus Latvijas robežām. Interesi jau esot izrādījuši norvēģi, somi, stāsta firmas vadītājs.
Uzņēmumam ir vēl vairāki ar plastmasas produktiem saistīti projekti, piemēram, domāts ražot arī lielās paletes veikalu, noliktavu vajadzībām. Patlaban rit izmēģinājumi Vācijas rūpnīcā, kur jau izgatavoti pirmie paraugi.
Pašu spēkiem
Kaut arī jaunais polimēra un smilšu savienojuma dakstiņu projekts ir vērtīgs tieši vides saudzēšanas ziņā, jo atbrīvo to no kaitīgajiem atkritumiem, pārstrādājot nokalpojušos plastmasas priekšmetus derīgā produktā, tomēr Eiropas struktūrfondu nauda ražotnes izveidei nav izmantota. Kāpēc tā, pret vidi saudzējošiem projektiem taču Eiropā liela pretimnākšana, jautājam Jurim Burņevskim.
"Ar Eiropas naudām mums ir rūgta pieredze," viņš atbild. "Tur ļoti liela birokrātija. Kamēr tam visam izlaužas cauri, iekārtas jau novecojušas, situācija tirgū mainījusies, vajag piedāvāt citu produktu." Tā gadījies uzņēmuma mēbeļražotāju ceham, pagājuši divi gadi, kamēr izsists finansējums, tikmēr apstākļi mainījušies, un nu iekārta stāv neizmantota.
"Ar investīcijām Latvijā nav viegli, var paļauties tikai uz pašu spēkiem," atzīst J.Burņevskis. "Les Trans" ražotnes izveidošanā un attīstībā investēts apmēram 200000 latu.
Atzīstami, ka uzņēmumā "LVCT" domā arī par darbinieku ērtībām. Pašlaik tiek remontētas un sagatavotas telpas ģērbtuvēm, dušām, arī te viss pašu spēkiem, sākot no remonta, beidzot ar mēbelēm, kas ražotas pašu cehā.
Sarmīte Pelcmane,
"Kurzemes Vārds"