No kā būvēt vai mūsdienīgu sienu veidi
Jā, patiešām, neatkarības gadu pārmaiņas jūtami skārušas arī šo nozari, dažādinot materiālu un būvniecības veidu klāstu līdz tādai pakāpei, ka tajā kompetenti neorientējas pat daudzi celtnieki.
Pēdējā laikā manāmāk pazeminoties aizdevumu kredītprocentiem, aizvien lielāka iedzīvotāju daļa sāk domāt par savas mājas būvniecību.
Tiek lūkota zeme, pētīti visdažādāko namu projekti, gara acīm pamazām iezīmējot un nostabilizējot aprises, plānojumu un iekārtojumu, taču, jo reālāka iedoma kļūst, jo aktuālāks vēršas jautājums "no kā būvētģ".
Jā, patiešām, neatkarības gadu pārmaiņas jūtami skārušas arī šo nozari, dažādinot materiālu un būvniecības veidu klāstu līdz tādai pakāpei, ka tajā kompetenti neorientējas pat daudzi celtnieki. Protams, šajos jautājumos jāspēj līdzēt būvinženieriem, taču arī plānojamā mājokļa nākamajiem saimniekiem nebūs par lieku uzziņas par sienu izbūves iespējām, tā vai cita veida plusiem un mīnusiem.
Šķirstot ārzemju katalogus u.c. uzziņu literatūru, sastopamies ar ārēji tik interesantiem un vilinošiem piedāvājumiem, taču tie vienmēr jāvērtē kritiski, atceroties, ka esam Ziemeļu valsts ar samērā bargu klimatu, kam siltākās zemēs praktizētas būves sistēmas var izrādīties pavisam nepiemērotas.
Viens no galvenajiem cipariem, kam jāpievērš uzmanība, ir materiāla termiskās pretestības vērtība, ko izsaka m2*K/W (no 2003.gada 1.janvāra stājas spēkā būvnormatīva LBN 001-02 prasības, kas dzīvojamām mājām nosaka 3.33 m2*K/W).
Tai pat laikā jāpiefiksē šādas pretestības sasniegšanai nepieciešamā materiāla daudzums (biezums) - jo mazāk tā vajag, jo labāk. Vislabāk, ja var veidot vienslāņa konstrukcijas. Protams, ļoti būtiski ir arī citi kritēriji: tilpummasa (var vai nevar veidot nesošas konstrukcijas), spiedes izturība, mitruma īpašības, ilglaicība, ekoloģiskums utt., kas kopā nosaka labas būves jēdzienu.
Lai viestu kaut vai vispārīgu, bet klasificētu priekšstatu par Latvijai aktuālām un atbilstošām būvniecības sistēmām, lūdzām konsultēt žurnāla "Praktiskā būvniecība" galveno redaktoru Juri Novika kungu.
Tiek lūkota zeme, pētīti visdažādāko namu projekti, gara acīm pamazām iezīmējot un nostabilizējot aprises, plānojumu un iekārtojumu, taču, jo reālāka iedoma kļūst, jo aktuālāks vēršas jautājums "no kā būvētģ".
Jā, patiešām, neatkarības gadu pārmaiņas jūtami skārušas arī šo nozari, dažādinot materiālu un būvniecības veidu klāstu līdz tādai pakāpei, ka tajā kompetenti neorientējas pat daudzi celtnieki. Protams, šajos jautājumos jāspēj līdzēt būvinženieriem, taču arī plānojamā mājokļa nākamajiem saimniekiem nebūs par lieku uzziņas par sienu izbūves iespējām, tā vai cita veida plusiem un mīnusiem.
Šķirstot ārzemju katalogus u.c. uzziņu literatūru, sastopamies ar ārēji tik interesantiem un vilinošiem piedāvājumiem, taču tie vienmēr jāvērtē kritiski, atceroties, ka esam Ziemeļu valsts ar samērā bargu klimatu, kam siltākās zemēs praktizētas būves sistēmas var izrādīties pavisam nepiemērotas.
Viens no galvenajiem cipariem, kam jāpievērš uzmanība, ir materiāla termiskās pretestības vērtība, ko izsaka m2*K/W (no 2003.gada 1.janvāra stājas spēkā būvnormatīva LBN 001-02 prasības, kas dzīvojamām mājām nosaka 3.33 m2*K/W).
Tai pat laikā jāpiefiksē šādas pretestības sasniegšanai nepieciešamā materiāla daudzums (biezums) - jo mazāk tā vajag, jo labāk. Vislabāk, ja var veidot vienslāņa konstrukcijas. Protams, ļoti būtiski ir arī citi kritēriji: tilpummasa (var vai nevar veidot nesošas konstrukcijas), spiedes izturība, mitruma īpašības, ilglaicība, ekoloģiskums utt., kas kopā nosaka labas būves jēdzienu.
Lai viestu kaut vai vispārīgu, bet klasificētu priekšstatu par Latvijai aktuālām un atbilstošām būvniecības sistēmām, lūdzām konsultēt žurnāla "Praktiskā būvniecība" galveno redaktoru Juri Novika kungu.