Nodod komisijām prezidentes neizsludinātos grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijām Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas otrreizējai caurlūkošanai nosūtītos grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijām Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas otrreizējai caurlūkošanai nosūtītos grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Otrreizējā caurlūkošanā galīgajā lasījumā prezidentes neizsludināto likumprojektu plānots izskatīt 5.jūnijā, savukārt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu Saeima šodien noteica 26.maiju.
Kā ziņots, līdz ar šo grozījumu pieņemšanu visiem īrniekiem, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās un kuru īres līgumi ir noslēgti līdz mājas atdošanai likumīgajam īpašniekam, būtu tiesības stāties pašvaldības dzīvokļu rindā un pašvaldības dzīvokli arī saņemt.
Savukārt Valsts prezidente uzskata, ka likuma normas ir deklaratīvas un situāciju neuzlabos.
Kā atgādina prezidente, 16.aprīlī pieņemtie likuma grozījumi noteic, ka personām, kuras dzīvo denacionalizētā vai īpašniekiem atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ir tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām neatkarīgi no šo personu ienākumu līmeņa.
Taču, kā atzīmē prezidente, paplašinot to personu loku, kurām pašvaldībām būs jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, nav noteikti papildu finansējuma avoti, kas neatbilst likumam "Par budžetu un finanšu vadību". Vadoties pēc šī likuma, ja Saeimas vai Ministru kabineta lēmumi izraisa pašvaldības budžeta palielināšanos, ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžeta pieaugums.
Prezidente norāda, ka pašvaldību rīcībā esošais dzīvokļu fonds un pašvaldību finansiālā situācija neļautu sagatavoties likuma izpildei. Likums arī būtiski paplašinātu to personu skaitu, kam būtu tiesības prasīt neatliekamu pašvaldību palīdzību.
Likums uzliek pašvaldībai jaunu pienākumu sniegt neatliekamu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā arī personām, kuras īrē vai kuru īpašumā ir dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, ko būvekspertīze atzinusi par avārijas stāvoklī esošu. Šajā gadījumā likums neparedz tādus neatliekamās palīdzības sniegšanas nosacījumus kā personas ienākumu līmeni.
"Šāda normas redakcija, iespējams, var kļūt par netiešu pamudinājumu negodprātīgiem māju īpašniekiem turpmāk neveikt ar dzīvojamās mājas uzturēšanu saistītos pienākumus, kā arī neievērot Latvijas Republikas Civillikuma 1084.pantā noteikto būves īpašnieka pienākumu turēt savu būvi tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem," pamato prezidente.
Pēc prezidentes domām, likumā noteiktās normas var būtiski samazināt to iedzīvotāju izredzes saņemt pašvaldību palīdzību, kuriem šī palīdzība tiešām ir nepieciešama un kuri to gaida jau gadiem ilgi. Vīķe-Freiberga norāda uz tādām sabiedrības grupām kā bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku apgādības, maznodrošinātās personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, maznodrošinātās pensijas vecumu sasniegušās personas, kā arī maznodrošinātās personas, kuras ir invalīdi.
"Paredzot turpmāk personām tiesības reģistrēties pašvaldības palīdzības saņemšanai neatkarīgi no to materiālā nodrošinājuma, zūd līdz šim paredzētais likuma mērķis - sniegt pašvaldību palīdzību maznodrošinātajām personām," uzsver prezidente.
Neizsludināt šo likumu prezidenti aicināja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Rīgas dome, kas pauda viedokli, ka likums ir deklaratīvs, jo ir skaidrs, ka pašvaldības nespēs nodrošināt šos cilvēkus ar dzīvojamo platību.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis norādīja, ka šis ir valstisks jautājums un, ja pašvaldībām tiek uzlikts jauns uzdevums, tad nepieciešams dot līdzi arī finansējumu. Pēc Jaunsleiņa teiktā, ar pašreizējām dzīvokļu būvniecības tendencēm pašvaldības bez lieliem finanšu ieguldījumiem nespēs nodrošināt visus īrniekus ar dzīvojamo platību.
Arī Rīgas dome atgādināja, ka, nododot pašvaldībām jaunas pastāvīgas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākuma avoti.
Konceptuāli dzīvokļu jautājumu risināšanā Latvija deviņdesmito gadu vidū izvēlējās virzību uz brīvo dzīvokļu tirgu, atgādina pašvaldība. Sociāli mazaizsargāto un mazturīgo iedzīvotāju dzīvokļu problēmas līdz šim risinātas ar sociālo pabalstu sistēmu. Kā akcentē dome, piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar valsts izvēlēto virzību un prasa no pašvaldībām nesamērīgi lielus naudas līdzekļus.
Latvijā 2003.gadā denacionalizētās mājās dzīvo 78 000 ģimeņu. Rīgā 4213 denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās ir 51 000 dzīvokļu. Lai nodrošinātu šo ģimeņu likumīgās tiesības saņemt dzīvokli, būs nepieciešami 1,3 miljardi latu, tai skaitā Rīgā - 850 miljoni latu, bija teikts vēstulē prezidentei.
Madara Līcīte LETA
Copyright © LETA
Otrreizējā caurlūkošanā galīgajā lasījumā prezidentes neizsludināto likumprojektu plānots izskatīt 5.jūnijā, savukārt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu Saeima šodien noteica 26.maiju.
Kā ziņots, līdz ar šo grozījumu pieņemšanu visiem īrniekiem, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās un kuru īres līgumi ir noslēgti līdz mājas atdošanai likumīgajam īpašniekam, būtu tiesības stāties pašvaldības dzīvokļu rindā un pašvaldības dzīvokli arī saņemt.
Savukārt Valsts prezidente uzskata, ka likuma normas ir deklaratīvas un situāciju neuzlabos.
Kā atgādina prezidente, 16.aprīlī pieņemtie likuma grozījumi noteic, ka personām, kuras dzīvo denacionalizētā vai īpašniekiem atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ir tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām neatkarīgi no šo personu ienākumu līmeņa.
Taču, kā atzīmē prezidente, paplašinot to personu loku, kurām pašvaldībām būs jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, nav noteikti papildu finansējuma avoti, kas neatbilst likumam "Par budžetu un finanšu vadību". Vadoties pēc šī likuma, ja Saeimas vai Ministru kabineta lēmumi izraisa pašvaldības budžeta palielināšanos, ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžeta pieaugums.
Prezidente norāda, ka pašvaldību rīcībā esošais dzīvokļu fonds un pašvaldību finansiālā situācija neļautu sagatavoties likuma izpildei. Likums arī būtiski paplašinātu to personu skaitu, kam būtu tiesības prasīt neatliekamu pašvaldību palīdzību.
Likums uzliek pašvaldībai jaunu pienākumu sniegt neatliekamu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā arī personām, kuras īrē vai kuru īpašumā ir dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, ko būvekspertīze atzinusi par avārijas stāvoklī esošu. Šajā gadījumā likums neparedz tādus neatliekamās palīdzības sniegšanas nosacījumus kā personas ienākumu līmeni.
"Šāda normas redakcija, iespējams, var kļūt par netiešu pamudinājumu negodprātīgiem māju īpašniekiem turpmāk neveikt ar dzīvojamās mājas uzturēšanu saistītos pienākumus, kā arī neievērot Latvijas Republikas Civillikuma 1084.pantā noteikto būves īpašnieka pienākumu turēt savu būvi tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem," pamato prezidente.
Pēc prezidentes domām, likumā noteiktās normas var būtiski samazināt to iedzīvotāju izredzes saņemt pašvaldību palīdzību, kuriem šī palīdzība tiešām ir nepieciešama un kuri to gaida jau gadiem ilgi. Vīķe-Freiberga norāda uz tādām sabiedrības grupām kā bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku apgādības, maznodrošinātās personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, maznodrošinātās pensijas vecumu sasniegušās personas, kā arī maznodrošinātās personas, kuras ir invalīdi.
"Paredzot turpmāk personām tiesības reģistrēties pašvaldības palīdzības saņemšanai neatkarīgi no to materiālā nodrošinājuma, zūd līdz šim paredzētais likuma mērķis - sniegt pašvaldību palīdzību maznodrošinātajām personām," uzsver prezidente.
Neizsludināt šo likumu prezidenti aicināja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Rīgas dome, kas pauda viedokli, ka likums ir deklaratīvs, jo ir skaidrs, ka pašvaldības nespēs nodrošināt šos cilvēkus ar dzīvojamo platību.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis norādīja, ka šis ir valstisks jautājums un, ja pašvaldībām tiek uzlikts jauns uzdevums, tad nepieciešams dot līdzi arī finansējumu. Pēc Jaunsleiņa teiktā, ar pašreizējām dzīvokļu būvniecības tendencēm pašvaldības bez lieliem finanšu ieguldījumiem nespēs nodrošināt visus īrniekus ar dzīvojamo platību.
Arī Rīgas dome atgādināja, ka, nododot pašvaldībām jaunas pastāvīgas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākuma avoti.
Konceptuāli dzīvokļu jautājumu risināšanā Latvija deviņdesmito gadu vidū izvēlējās virzību uz brīvo dzīvokļu tirgu, atgādina pašvaldība. Sociāli mazaizsargāto un mazturīgo iedzīvotāju dzīvokļu problēmas līdz šim risinātas ar sociālo pabalstu sistēmu. Kā akcentē dome, piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar valsts izvēlēto virzību un prasa no pašvaldībām nesamērīgi lielus naudas līdzekļus.
Latvijā 2003.gadā denacionalizētās mājās dzīvo 78 000 ģimeņu. Rīgā 4213 denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās ir 51 000 dzīvokļu. Lai nodrošinātu šo ģimeņu likumīgās tiesības saņemt dzīvokli, būs nepieciešami 1,3 miljardi latu, tai skaitā Rīgā - 850 miljoni latu, bija teikts vēstulē prezidentei.
Madara Līcīte LETA
Copyright © LETA