Nodrošiniet mājokļu par pieņemamām cenām celtniecību!
Tuvojas Latvijas neatkarības atjaunošanas ceturtdaļgadsimta jubileja. Nav tālu arī līdz Pirmās republikas simtgadei, ko svinēsim 2018. gadā. Viss rit savu gaitu, kaut arī saņemam «mācību punus». Galvenais, ka sabiedrība un uzņēmējdarbība vēlas un cenšas iet uz priekšu un redzēt nākotni pozitīvā gaisotnē.
Taču šajā virzībā mums ir bremzējošs faktors – mūsu valsts politiķu attieksme! Politiķu, kuri, diemžēl, bieži vien ignorē reālās "vienkāršās" tautas vajadzības un tās vēlmi pēc labklājības līmeņa celšanas, labāku dzīves apstākļu nodrošināšanas. Tiklīdz pienāk pašvaldību vai Saeimas vēlēšanu laiks, rīkojoties pēc principa «skaldi un valdi», politikas pārstāvji, nu jau trešo desmitgadi, ar maniakālu periodiskumu spēlē vienu un to pašu izrādi – nacionālā jautājuma aktualizēšanu. Visa publiskā polemika viņu vidū nonāk pie latviešu un krievu valodu nozīmīguma vai savstarpējiem pārmetumiem. Rodas iespaids, ka reālā valsts ilgtermiņa attīstība gandrīz nevienu neinteresē! Kompānijas NIRA Fonds valde ir pārliecināta: tas, kas šobrīd notiek nekustamā īpašuma mājokļu segmentā, ir spilgts apliecinājums augstāk minētajam.
Paskatieties, kādos apstākļos dzīvo lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju!
Foto: Nodrošiniet mājokļu par pieņemamām cenām celtniecību!; autors: Nodrošiniet mājokļu par pieņemamām cenām celtniecību!
Daudzdzīvokļu māja Purvciemā
Visa «būvniecības buma» laikā 2005. – 2008. gados tika uzbūvēti (tas ir, atjaunoti) ne vairāk kā 8% no kopējā dzīvojamā fonda! Lielākai daļai galvaspilsētas sērijveida mājokļu ir beidzies vai tuvojas beigām to aprēķinātais dzīvildzes laiks. Te vairs nelīdzēs renovācija, par kuru tā cīnās un, uz kuru aicina iedzīvotājus daļa valsts vadītāju. Ko siltināt, ja mājas ir jau morāli novecojušas un burtiski sabrūk?! Valdībai jau sen vajadzētu atmest savas fantāzijas un atvērt acis uz to, ka māju siltināšanas un renovācijas process ļautu savest normālā kārtībā tikai niecīgu sērijveida mājokļu daļu. Atrisināt lielākās Latvijas vidusslāņa iedzīvotāju daļas mājokļu problēmu pilnībā tas viennozīmīgi neļaus.
Rīgas dome aktīvi realizē sociālo mājokļu būvniecību.
Foto: Nodrošiniet mājokļu par pieņemamām cenām celtniecību!; autors: Nodrošiniet mājokļu par pieņemamām cenām celtniecību!
Avots: Rīgas domes Mājokļu un vides departaments
http://mvd.riga.lv/lv/fotogalerijas/gallery.php?gid=10598&imgid=13355#gallery-img
Un būvē patiešām skaisti. Mazturīgajiem. Sociālās rūpes – tā ir ļoti laba lieta, ja neņem vērā to faktu, ka 80% galvaspilsētas nodokļu maksātāju, par kuru naudu tiek būvēti sociālie mājokļi, dzīvo krietni sliktākos apstākļos. Ar jaunajām sociālajām mājām nevar salīdzināt ne tikai paneļu un ķieģeļu «hruščovkas», «lietuviešu projektus», 602.sērijas mājas, bet arī krietni populārākās un prestižākās 119.sērijas mājas.
Ir vajadzīgi cita veida risinājumi. Risinājumi, kuriem nepieciešama pašvaldības, valsts vadības un partiju politiskā griba. Un Latvijas partijām, kuras vēlas būt pie varas un reāli rūpēties par valsts iedzīvotāju dzīves apstākļiem, vajadzētu nevilcinoties sākt domāt par to. Nekustamā īpašuma kompānijas NIRA Fonds valde aicina valsts un pašvaldību vadību aktīvi piedalīties to daudzdzīvokļu māju renovācijā, kurām tas reāli pagarinās dzīvildzi, un tajā pat laikā aktivizēt mājokļu par pieņemamām cenām būvniecības jautājumu.
Pagaidām prakse rāda, ka jauno projektu tirgus vietējiem iedzīvotājiem stagnē. Aktīva būvniecība notiek vien Jūrmalā un Rīgas centrā. Lielākajā vairumā gadījumu – ar būtisku ārvalstu kapitāla līdzdalību. Un attīstītāju loģiku nav grūti izprast: nerezidenti ir gatavi un var maksāt par jaunajiem mājokļiem krietni vairāk nekā mūsu tautieši (vidējais darījuma apjoms ar vietējo pircēju – aptuveni 30.000 Eur, ar nerezidentu – virs 100.000 Eur). Daudzi politikas darboņi to izmanto, lai skandinātu kaut ko līdzīgu: "Drīz Rīgas centra un Jūrmalas tirgus piedzīvos kārtējo "burbuli"! Nost ar projektu būvniecību, ko izpērk ārzemnieki! Ārzemnieku klātbūtne tirgū uzskrūvē cenas un kļūst nepieejamāki mājokļi vietējiem iedzīvotājiem!"
Taču nemānīsim sevi! Nekustamais īpašums, kas tiek būvēts Jūrmalā un Rīgā nebija un tuvākajā laikā nebūs pieejams lielākam vairumam mūsu valsts iedzīvotāju. Mūsu valsts iedzīvotāju maksātspēju, kuru drīzāk varētu saukt par maksātnespēju, raksturo sērijveida mājokļu tirgus, kurš nu jau četrus gadus atrodas 650 Eur par kvadrātmetru līmenī. Tas, ko varam atļauties mēs, Latvijas iedzīvotāji, un ārzemnieki, kuri šeit vēlas iegādāties nekustamo īpašumu – ir nesalīdzināmi. Un šeit problēma ir nevis ārvalstnieku klātbūtne, bet mūsu ekonomikas gausums un iedzīvotāju nabadzība. Mums jāizmanto fakts, ka attīstītāji principā ir ieinteresēti celtniecībā Latvijā. Tas ļauj radīt jaunas darba vietas un atjaunot infrastruktūru. Šāda lietu kārtība pastāvēs tik ilgi, kamēr darbojas Imigrācijas likuma grozījumi, kuri ļauj Latvijas nekustamā īpašuma ārzemju pircējiem pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu.
«Lai mazliet atdzestētu karstasinīgos oponentus, kuri pār visām varēm vēlas izmainīt uzturēšanās atļauju programmu, varu viennozīmīgi pateikt: «Latvijas sabiedrība gūs labumu, ja Imigrācijas likuma grozījumi darbosies pēc iespējas ilgāk»», uzsver nekustamā īpašuma kompānijas NIRA Fonds valdes locekle Jevgēnija Markova. «Es ieteiktu mūsu politiķiem nekoncentrēt savu uzmanību uz to, kā sarežģīt uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību investoriem, bet domāt par to, kā palielināt programmas ietekmes efektivitāti uz valsts ekonomiku, novirzot esošo investīciju plūsmu nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai, kuri būtu nozīmīgi tieši vietējiem iedzīvotājiem. Latvijai vajadzētu izdarīt tā, lai ārvalstu un vietējie investori vēlētos un būtu ieinteresēti veikt ieguldījumus jaunu mājokļu par pieņemamām cenām būvniecībā. Taču tam viņus vajag motivēt. Bez politiskās gribas tas nav reāli.»
Nekustamā īpašuma attīstītājiem jauno projektu būvniecība ir bizness. Ar to nodarboties, iepriekš prognozējot zaudējumus, neviens negribēs. Lai stimulētu pieprasījumu, mūsu sērijveida mājokļu reālās, vietējiem iedzīvotājiem pieņemamās jauno projektu cenas ar pilnu iekšējo apdari, varētu būt aptuveni 1200 eur par vienu kvadrātmetru. Taču būvniecības pašizmaksa, izdevumi būvniecības sagatavošanai, projekta saskaņošana, zemes iegāde ir tādi, ka ar šādu dzīvokļu realizācijas cenu praktiski nav iespējams cerēt uz peļņu. Tas nozīmē, ka, lai attīstītāji būtu ieinteresēti būvēt nevis tikai ārvalstniekiem Jūrmalā un Rīgas centrā, bet arī mums, Latvijas iedzīvotājiem, attīstītājiem vajadzētu nodrošināt viņu izdevumu samazināšanu – valsts līmenī realizējot mājokļu par pieņemamām cenām programmu. Viens no variantiem: mājokļu par pieņemamām cenām programmas realizācijai valsts vai pašvaldības varētu piedāvāt attīstītājiem zemesgabalus ilgtermiņa bezmaksas vai lētā nomā. Otrs variants – nodokļu preferences (piemēram, PVN likmes samazināšana projektiem, kur tiks piedāvāti mājokļi par pieņemamām cenām. Lielbritānijā šādiem sociāli nozīmīgiem projektiem PVN likme ir 0%, Francijā – 9%. Tas varētu ļaut projekta attīstītājiem samazināt izdevumus).
"Programma Mājokļi par pieņemamām cenām ar minētajiem pasākumiem neaprobežojas. Lai tā pilnvērtīgi darbotos, valstij būtu saprātīgi organizēt mājokļu par pieņemamām cenām iegādes kreditēšanu iedzīvotājiem par pazeminātām likmēm. Jaunām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei varētu piedāvāt bezprocentu kreditēšanu pirmai iemaksai, vai arī dot savas garantijas kredīta saņemšanai komercbankās, piemēram, daļēji valstij piederošajā bankā "Citadele". Pats interesantākais, ka mums pat nevajadzētu izdomāt neko jaunu. Singapūra, kur 80% tās pilsoņu dzīvo šāda veida mājokļos, ir lielisks piemērs tam, kā valsts var realizēt mājokļu par pieņemamām cenām politiku", piebilst Jevgēnija Markova. Viņa ir pārliecināta: mājokļu par pieņemamām cenām programma nevar novest nekustamā īpašuma tirgu līdz pārkaršanai, ja paralēli tiks pieņemti spekulācijas novēršanas pasākumi.
Tie var ietvert sekojošo:
1) Šīs programmas ietvaros būvētie mājokļi varētu tikt realizēti par fiksētām cenām (šodien, ar pilnu iekšējo apdari, ne dārgāk par 1050 – 1100 eiro kvadrātmetrā);
2) iegādāties mājokli par pieņemamām cenām var tikai Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un iedzīvotāji ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
3) katra mājsaimniecība var iegādāties ne vairāk kā vienu šādu mājokli;
4) ja iegādātais mājoklis tiks vēlāk pārdots 5 vai 10 gadu laikā, tad varētu tikt piemērots progresīvs kapitāla pieauguma nodoklis (pieņemsim, pārdodot gada laikā būtu jāsamksā nodokļos 95% no starpības starp iegādes un pārdošanas cenu, pēc pieciem gadiem – 70% utt.) u.c.
Paskatīsimies objektīvi - kādos apstākļos dzīvo vairums mūsu valsts iedzīvotāju un, tā vietā lai aktivizētu sen aktualitāti zaudējušo nacionālo jautājumu, lietderīgi izmantosim ārvalstu kapitālu, lai uzlabotu valsts iedzīvotāju dzīves apstākļus, iegūtu jaunas darba vietas celtniecībā un palielinātu mūsu pašu labklājību! Pagaidām mums ir dotas visas iespējas, nepieciešama vien politiskā griba, interese un veselais saprāts.
Sagatavoja kompānijas NIRA Fonds valde