Nominālie izmēri un nobīdes

Sākot vērtēt kvalitātes pakāpi, jārēķinās, ka pastāv tādi jēdzieni kā nominālais izmērs, kas atspoguļo tehniskajā rasējumā uzrādītos izmērus, un faktiskais izmērs vai citiem vārdiem izsakoties reālais izmērs. Nav svarīgi, kura no apdares virsmām tiek aplūkota – siena, griesti vai grīdas, taču ir skaidrs, ka teorētiskais un faktiskais izmērs atšķirsies. Šī izmēru starpība tiek dēvēta par nobīdi. Jēdzienam nobīde nav nekādas saistības ar slikti paveiktu darbu. DIN normās (līdzvērtīgu sistēmu pašreiz LBA kopā ar būvniecības speciālistiem izstrādā arī Latvijā) ir precīzi nodefinēti pieļaujamās nobīdes izmēri dažādām celtniecības un apdares darbu pozīcijām.

Nobīde iespējama ar + vai – zīmi, attiecīgi tās dēvējot par maksimālo vai minimālo pieļaujamo izmēru, kura robežās celtniekiem būtu jāiekļaujas veidojot konstrukcijas. Protams, katram konstruktīvajam elementam, katram tā gabarītam ir cita pieļaujamās nobīdes robežvērtība. Tiek definēta atbilstība izmēriem, vai durvis, logi novietoti pareizi, vai siena nav sašķiebusies visā plaknē. Ja kā piemēru izvēlamies sienas slīpumu, tad saskaņā ar DIN normām nobīdes robežvērtība ir 16 mm uz 3 m – tātad šajās robežās atšķiroties no nominālā izmēra, darbs tiek vērtēts kā korekti izpildīts.

Uz apdares darbu kvalitātes noteikšanu attiecas virsmas gluduma noteikšana, ko raksturo pieļaujamās gluduma tolerances saskaņā ar DIN 18202.

Tātad, jo augstākas prasības, jo pieļaujamā tolerance ir mazāka.