Nomnieku interese par biroju telpām trešajā ceturksnī nedaudz palielinājusies
Salīdzinājumā ar 2010.gada pirmo pusi trešajā ceturksnī nomnieku aktivitāte Rīgas biroju telpu segmentā ir nedaudz palielinājusies. Viens no iemesliem, kas veicina nomnieku aktivitāti, ir zemās nomas maksas un iespējas atrast uzņēmuma vajadzībām piemērotākas biroja telpas ar labākiem nomas nosacījumiem.
Informāciju sagatavoja Roberts Kārkliņš, "Latio" tirgus pārskatu projektu vadītājs
Salīdzinājumā ar 2010.gada pirmo pusi trešajā ceturksnī nomnieku aktivitāte Rīgas biroju telpu segmentā ir nedaudz palielinājusies. Viens no iemesliem, kas veicina nomnieku aktivitāti, ir zemās nomas maksas un iespējas atrast uzņēmuma vajadzībām piemērotākas biroja telpas ar labākiem nomas nosacījumiem. Pagaidām tomēr nevar runāt par biroju telpu jūtamu pieprasījuma palielināšanos kādu ekonomiskās situācijas pārmaiņu ietekmē, teikts "Latio" komercplatību tirgus pārskatā par 2010.gada trešo ceturksni.
Tā kā nomnieku aktivitāte salīdzinājumā ar gada sākumu ir nedaudz palielinājusies, brīvo biroju platību īpatsvars pakāpeniski samazinās. Gada sākumā neiznomāti bija 30–40% Rīgas biroju telpu, bet trešā ceturkšņa beigās šis rādītājs bija 30–35%. Vidējais neaizpildīto telpu apjoms jaunajās, labā vietā esošās biroju ēkās, kurās iznomāta vairāk nekā puse telpu, ir ap 20%.
Biroju nosologojums diezgan precīzi korelē ar iekšzemes kopprodukta izmaiņām, abu šo rādītāju pieaugums vai samazinājums pēdējos gados ir bijis ļoti līdzīgs. Tādēļ, balstoties uz dažādu institūciju un ekspertu vērtējumiem par iespējamajām IKP izmaiņām tuvāko piecu gadu laikā, var prognozēt arī biroju telpu noslogojuma un nomas maksas līmeni šajā laika posmā.
Optimistiska scenārija gadījumā, kas paredz IKP pieaugumu salīdzināmās cenās vidēji virs 5% gadā, pakāpeniski samazinātos arī brīvo platību īpatsvars, kas 2015.gadā varētu būt mazāks par 10%. Tas palielinātu nomas maksu – A klases biroju telpām vidējā nomas maksa tad sasniegtu 20 eiro par kvadrātmetru, bet B klases telpām – 15 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Mazāk optimistiska scenārija gadījumā, saskaņā ar kuru IKP pieaugums būs lēnāks – vidēji par 2,8% gadā, – daudz lēnāk aizpildīsies arī brīvās platības. 2015.gadā neiznomāto biroju platību apjoms tad būtu virs 20%, A klases biroju nomas maksa – ap 14 eiro par kvadrātmetru, bet B klases – ap 11 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Šīs prognozes gan balstītas uz pieņēmumu, ka esošais biroju telpu apjoms tuvākajos piecos gados būtiski nemainās.
Biroju telpu nomas maksa joprojām ir ļoti zemā līmenī, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vidējais nomas maksas rādītājs vairs nesamazinās. A klases biroju telpu segmentā vidējā nomas maksa, par kuru trešajā ceturksnī notika darījumi, ir 8 eiro par kvadrātmetru mēnesī, B klases biroju telpu segmentā – 6 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Salīdzinot ar 2007.gadu, kad Rīgas biroju telpu nomas maksa sasniedza augstāko atzīmi, tā joprojām ir par 50–70% zemāka. Konkrētos darījumos nomas maksa ir atkarīga no platības – nomājot mazākas telpas, tā var būt augstāka par vidējo, savukārt, nomājot lielākas platības biroju, iespējams vienoties par zemāku nomas maksu.
"Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, biroju telpu daudzums esošajā līmenī nesaglabāsies, jo tiklīdz palielināsies nomnieku aktivitāte un pieprasījums, samazinot brīvo telpu īpatsvaru, atsāksies jaunu ofisu ēku būvniecība un telpu piedāvājums atkal palielināsies. Patlaban ir ļoti daudz saskaņotu projektu, kuru īpašnieki ir "zemajā startā" un gaida kādu enkurnomnieku, lai varētu sākt būvniecību. Situācija ir atšķirīga no apstākļiem 2005., 2006.gadā, kad auga pieprasījums, bet nebija apstiprināts pilsētas attīstības plāns, trūka zemes, nebija brīvu būvniecības jaudu. Ja projektu īpašniekiem, kas ieguldījuši lielus līdzekļus zemes iegādē, projektēšanā un saskaņošanā, būtu šie potenciālie nomnieki, būtu skaidrība par nomas maksu, būvniecība sāktos nekavējoties," norāda "Latio" Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns, piebilstot, ka diemžēl patlaban vēl šādu nosacījumu nav, turklāt būvniecība prasa lielu līdzekļu piesaisti, bet bankas pašreizējos tirgus apstākļos, visticamāk, šos projektus nefinansēs.
Svarīgākais faktors biroju ēku aizpildījuma nodoršināšanai ir ēkas atrašanās vieta, un patlaban, kad piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un nomas maksa ir zema, uzņēmumi nevēlas nomāt telpas arī kvalitatīvās jaunās biroju ēkās, kuru atrašanās vietu nevar uzskatīt par labu. Daļu mazāk veiksmīgo un mazāk aizpildīto jauno biroju ēku, visticamāk, tuvākajā laikā pārņems šos projektus finansējušās bankas. Kopīga iezīme visam biroju segmentam ir nomnieki, kas maksā simbolisku nomas maksu, jo ēku īpašnieki viņiem ir piedāvājuši izmantot šādu iespēju līdz brīdim, kamēr telpām tiek atrasts maksātspējīgāks nomnieks.
Lielākais pieprasījums šā gada trijos ceturkšņos bija pēc biroju telpām Rīgas centrā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām pēc centra ofisu telpām vērojams arī lielākais pieprasījuma pieaugums. Nedaudz augusi interese par birojiem Pārdaugavā. Kopumā uzņēmumi galvenokārt vēlas nomāt kvalitatīvi remontētas telpas ēkās, kurās ir laba apsaimniekošana un servisa līmenis. Svarīgs faktors ir autostāvvietas pieejamība.
Jaunākais komercplatību tirgus pārskats pieejams "Latio" mājas lapas sadaļā Tirgus analīze http://www.latio.lv/lv/pakalpojumi/tirgus_analize/
Papildu informācija: Tālr.: 67032380, 29422451; e-pasts: roberts.karklins@latio.lv; www.latio.lv
Salīdzinājumā ar 2010.gada pirmo pusi trešajā ceturksnī nomnieku aktivitāte Rīgas biroju telpu segmentā ir nedaudz palielinājusies. Viens no iemesliem, kas veicina nomnieku aktivitāti, ir zemās nomas maksas un iespējas atrast uzņēmuma vajadzībām piemērotākas biroja telpas ar labākiem nomas nosacījumiem. Pagaidām tomēr nevar runāt par biroju telpu jūtamu pieprasījuma palielināšanos kādu ekonomiskās situācijas pārmaiņu ietekmē, teikts "Latio" komercplatību tirgus pārskatā par 2010.gada trešo ceturksni.
Tā kā nomnieku aktivitāte salīdzinājumā ar gada sākumu ir nedaudz palielinājusies, brīvo biroju platību īpatsvars pakāpeniski samazinās. Gada sākumā neiznomāti bija 30–40% Rīgas biroju telpu, bet trešā ceturkšņa beigās šis rādītājs bija 30–35%. Vidējais neaizpildīto telpu apjoms jaunajās, labā vietā esošās biroju ēkās, kurās iznomāta vairāk nekā puse telpu, ir ap 20%.
Biroju nosologojums diezgan precīzi korelē ar iekšzemes kopprodukta izmaiņām, abu šo rādītāju pieaugums vai samazinājums pēdējos gados ir bijis ļoti līdzīgs. Tādēļ, balstoties uz dažādu institūciju un ekspertu vērtējumiem par iespējamajām IKP izmaiņām tuvāko piecu gadu laikā, var prognozēt arī biroju telpu noslogojuma un nomas maksas līmeni šajā laika posmā.
Optimistiska scenārija gadījumā, kas paredz IKP pieaugumu salīdzināmās cenās vidēji virs 5% gadā, pakāpeniski samazinātos arī brīvo platību īpatsvars, kas 2015.gadā varētu būt mazāks par 10%. Tas palielinātu nomas maksu – A klases biroju telpām vidējā nomas maksa tad sasniegtu 20 eiro par kvadrātmetru, bet B klases telpām – 15 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Mazāk optimistiska scenārija gadījumā, saskaņā ar kuru IKP pieaugums būs lēnāks – vidēji par 2,8% gadā, – daudz lēnāk aizpildīsies arī brīvās platības. 2015.gadā neiznomāto biroju platību apjoms tad būtu virs 20%, A klases biroju nomas maksa – ap 14 eiro par kvadrātmetru, bet B klases – ap 11 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Šīs prognozes gan balstītas uz pieņēmumu, ka esošais biroju telpu apjoms tuvākajos piecos gados būtiski nemainās.
Biroju telpu nomas maksa joprojām ir ļoti zemā līmenī, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vidējais nomas maksas rādītājs vairs nesamazinās. A klases biroju telpu segmentā vidējā nomas maksa, par kuru trešajā ceturksnī notika darījumi, ir 8 eiro par kvadrātmetru mēnesī, B klases biroju telpu segmentā – 6 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Salīdzinot ar 2007.gadu, kad Rīgas biroju telpu nomas maksa sasniedza augstāko atzīmi, tā joprojām ir par 50–70% zemāka. Konkrētos darījumos nomas maksa ir atkarīga no platības – nomājot mazākas telpas, tā var būt augstāka par vidējo, savukārt, nomājot lielākas platības biroju, iespējams vienoties par zemāku nomas maksu.
"Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, biroju telpu daudzums esošajā līmenī nesaglabāsies, jo tiklīdz palielināsies nomnieku aktivitāte un pieprasījums, samazinot brīvo telpu īpatsvaru, atsāksies jaunu ofisu ēku būvniecība un telpu piedāvājums atkal palielināsies. Patlaban ir ļoti daudz saskaņotu projektu, kuru īpašnieki ir "zemajā startā" un gaida kādu enkurnomnieku, lai varētu sākt būvniecību. Situācija ir atšķirīga no apstākļiem 2005., 2006.gadā, kad auga pieprasījums, bet nebija apstiprināts pilsētas attīstības plāns, trūka zemes, nebija brīvu būvniecības jaudu. Ja projektu īpašniekiem, kas ieguldījuši lielus līdzekļus zemes iegādē, projektēšanā un saskaņošanā, būtu šie potenciālie nomnieki, būtu skaidrība par nomas maksu, būvniecība sāktos nekavējoties," norāda "Latio" Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns, piebilstot, ka diemžēl patlaban vēl šādu nosacījumu nav, turklāt būvniecība prasa lielu līdzekļu piesaisti, bet bankas pašreizējos tirgus apstākļos, visticamāk, šos projektus nefinansēs.
Svarīgākais faktors biroju ēku aizpildījuma nodoršināšanai ir ēkas atrašanās vieta, un patlaban, kad piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un nomas maksa ir zema, uzņēmumi nevēlas nomāt telpas arī kvalitatīvās jaunās biroju ēkās, kuru atrašanās vietu nevar uzskatīt par labu. Daļu mazāk veiksmīgo un mazāk aizpildīto jauno biroju ēku, visticamāk, tuvākajā laikā pārņems šos projektus finansējušās bankas. Kopīga iezīme visam biroju segmentam ir nomnieki, kas maksā simbolisku nomas maksu, jo ēku īpašnieki viņiem ir piedāvājuši izmantot šādu iespēju līdz brīdim, kamēr telpām tiek atrasts maksātspējīgāks nomnieks.
Lielākais pieprasījums šā gada trijos ceturkšņos bija pēc biroju telpām Rīgas centrā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām pēc centra ofisu telpām vērojams arī lielākais pieprasījuma pieaugums. Nedaudz augusi interese par birojiem Pārdaugavā. Kopumā uzņēmumi galvenokārt vēlas nomāt kvalitatīvi remontētas telpas ēkās, kurās ir laba apsaimniekošana un servisa līmenis. Svarīgs faktors ir autostāvvietas pieejamība.
Jaunākais komercplatību tirgus pārskats pieejams "Latio" mājas lapas sadaļā Tirgus analīze http://www.latio.lv/lv/pakalpojumi/tirgus_analize/
Papildu informācija: Tālr.: 67032380, 29422451; e-pasts: roberts.karklins@latio.lv; www.latio.lv