Noraida detālplāna projektu Uzvaras parka daļai pie Grīna bulvāra
Rīgas dome šodien noraidīja detālplāna projektu Uzvaras parka daļai starp Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu, dīķi un Raņķa dambi.
Rīgas dome šodien noraidīja detālplāna projektu Uzvaras parka daļai starp Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu, dīķi un Raņķa dambi.
Jau ziņots, ka iepriekš Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja uzdeva Pilsētplānošanas pārvaldei pārskatīt Uzvaras parka daļas izmantošanas un attīstības iespējas Rīgas attīstības plāna 2006.-2018.gadam sagatavošanas laikā.
Kā norādīts informācijā deputātiem, saskaņā ar Rīgas attīstības plānu 1995.-2005.gadam detālplāna teritorija atrodas turpmākās izpētes un plānošanas teritorijā, kā arī dabas pamatnes teritorijā.
1909.gadā tika izstrādāts un apstiprināts Georga Fridriha Kufalta bijušās esplanādes lietošanas projekts, kurā 72% no kopējās parka platības tika paredzēti apstādījumiem, bet pārējā teritorijā - vasarnīcu kvartāli ar piebraucamajiem ceļiem un ielām. Šo parka izbūves projektu pārtrauca Pirmais pasaules karš.
Teritorijas turpmāku sakārtošanu atsāka 1930.gadā, izveidojot starp Bāriņu ielu un Uzvaras bulvāri plašu laukumu karaspēka parādei un tautas svētkiem. 1938.gadā šajā teritorijā notika IX Vispārējie Dziesmu svētki un uzcēla dziesmu svētku estrādi.
Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā lielu daļu parka teritorijas aizņēma ģimenes dārziņi, kurus vēlāk likvidēja. Pagājuša gadsimta sešdesmitajos gados parka teritorijā tika organizētas vairākas masveida koku stādīšanas kampaņas.
1963.gadā Rīgas pilsētas ģenerālā plāna birojā tika izstrādāts parka projekts. Pieņemtajā parka izbūves projektā tika paredzēts plašs komplekss ar kinoteātri, vasaras estrādi, spēļu un rotaļu laukumiem, deju paviljoniem, kafejnīcu, sporta un atrakciju sektoriem un izstāžu zāli. Turpmākā parka projektēšanas gaitā tika izstrādātas atsevišķas parka daļas ar būtisku novirzi no sākotnējās idejas, tādējādi nerealizējot nevienu no iecerētajiem objektiem.
1985.gadā parkā atklāja Rīgas atbrīvošanas pieminekli un tika pilnībā mainīts parka telpiskais risinājums.
Detālplāna sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji izrādīja ļoti lielu aktivitāti. Pret sabiedrisko ēku izvietošanu parkā tika saņemti kategoriski iebildumi no Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības un Vides aizsardzības kluba. Pilsētplānošanas pārvalde saņēma privātpersonu iesniegumu ar 789 anketām, kurās izteikts protests Uzvaras parka apbūvei. Pret teritorijas apbūvi saņemtas vēl 153 rakstveida atsauksmes. Atbalsts detālplāna risinājumam izteikts 623 atsauksmēs.
Atbilstoši izstrādātajai detālplāna pirmajai redakcijai Uzvaras parka daļa pie Grīna bulvāra tiek saglabāta kā dabas pamatnes teritorija, paredzot iespējas izvietot atsevišķās zonās atpūtas un kultūras objektus - modernās mākslas muzeju un atpūtas relaksācijas centru. Šīm zonām noteikti īpaši apbūves noteikumi.
Kopējā plānā ietvertā teritorija aizņem aptuveni desmit hektāru.
Pašlaik parkam ir sabiedriski nozīmīgas ārtelpas funkcijas. Tajā uzskaitīti koki un krūmi, kuri dažādības ziņā ir tādi paši kā pilsētas kanāla apstādījumi un Kronvalda parkā.
Jau ziņots, ka iepriekš Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja uzdeva Pilsētplānošanas pārvaldei pārskatīt Uzvaras parka daļas izmantošanas un attīstības iespējas Rīgas attīstības plāna 2006.-2018.gadam sagatavošanas laikā.
Kā norādīts informācijā deputātiem, saskaņā ar Rīgas attīstības plānu 1995.-2005.gadam detālplāna teritorija atrodas turpmākās izpētes un plānošanas teritorijā, kā arī dabas pamatnes teritorijā.
1909.gadā tika izstrādāts un apstiprināts Georga Fridriha Kufalta bijušās esplanādes lietošanas projekts, kurā 72% no kopējās parka platības tika paredzēti apstādījumiem, bet pārējā teritorijā - vasarnīcu kvartāli ar piebraucamajiem ceļiem un ielām. Šo parka izbūves projektu pārtrauca Pirmais pasaules karš.
Teritorijas turpmāku sakārtošanu atsāka 1930.gadā, izveidojot starp Bāriņu ielu un Uzvaras bulvāri plašu laukumu karaspēka parādei un tautas svētkiem. 1938.gadā šajā teritorijā notika IX Vispārējie Dziesmu svētki un uzcēla dziesmu svētku estrādi.
Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā lielu daļu parka teritorijas aizņēma ģimenes dārziņi, kurus vēlāk likvidēja. Pagājuša gadsimta sešdesmitajos gados parka teritorijā tika organizētas vairākas masveida koku stādīšanas kampaņas.
1963.gadā Rīgas pilsētas ģenerālā plāna birojā tika izstrādāts parka projekts. Pieņemtajā parka izbūves projektā tika paredzēts plašs komplekss ar kinoteātri, vasaras estrādi, spēļu un rotaļu laukumiem, deju paviljoniem, kafejnīcu, sporta un atrakciju sektoriem un izstāžu zāli. Turpmākā parka projektēšanas gaitā tika izstrādātas atsevišķas parka daļas ar būtisku novirzi no sākotnējās idejas, tādējādi nerealizējot nevienu no iecerētajiem objektiem.
1985.gadā parkā atklāja Rīgas atbrīvošanas pieminekli un tika pilnībā mainīts parka telpiskais risinājums.
Detālplāna sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji izrādīja ļoti lielu aktivitāti. Pret sabiedrisko ēku izvietošanu parkā tika saņemti kategoriski iebildumi no Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības un Vides aizsardzības kluba. Pilsētplānošanas pārvalde saņēma privātpersonu iesniegumu ar 789 anketām, kurās izteikts protests Uzvaras parka apbūvei. Pret teritorijas apbūvi saņemtas vēl 153 rakstveida atsauksmes. Atbalsts detālplāna risinājumam izteikts 623 atsauksmēs.
Atbilstoši izstrādātajai detālplāna pirmajai redakcijai Uzvaras parka daļa pie Grīna bulvāra tiek saglabāta kā dabas pamatnes teritorija, paredzot iespējas izvietot atsevišķās zonās atpūtas un kultūras objektus - modernās mākslas muzeju un atpūtas relaksācijas centru. Šīm zonām noteikti īpaši apbūves noteikumi.
Kopējā plānā ietvertā teritorija aizņem aptuveni desmit hektāru.
Pašlaik parkam ir sabiedriski nozīmīgas ārtelpas funkcijas. Tajā uzskaitīti koki un krūmi, kuri dažādības ziņā ir tādi paši kā pilsētas kanāla apstādījumi un Kronvalda parkā.
