"Nord Stream" atzars uz Dobeles gāzes krātuvi - vai tiešām tas tiks būvēts?
Foto: "Nord Stream" atzars uz Dobeles gāzes krātuvi - vai tiešām tas tiks būvēts?
Patlaban gāzesvada būvniecības projekta "Nord Stream" akcionāri, iespējams, jau risina sarunas ar Latvijas uzņēmējiem par atzara izbūvi uz Latviju, Dobeles pazemes gāzes krātuvi, vēstī triju valstu mēdiji.
Patlaban gāzesvada būvniecības projekta "Nord Stream" akcionāri, iespējams, jau risina sarunas ar Latvijas uzņēmējiem par atzara izbūvi uz Latviju, Dobeles pazemes gāzes krātuvi, vēstī triju valstu mēdiji: laikraksts "Biznes&Baltija", Krievijas laikrakstu "Vzglad" un Lietuvas "Kauno diena".
"Nord Stream" piedāvā visām trijām Baltijas valstīm izbūvēt gāzes krātuvi un izbūvēt atzaru līdz tai. Sarunās pagaidām piedalās tikai Latvija," paziņojis Vācijas enerģētikas kompānijas BASF Somijas pārstāvniecības vadītājs Bernards Bolls. Lietuva nemeklējot alternatīvus gāzes piegādes ceļus, savukārt Igaunija nemaz nemēģinot iesaistīties sarunās, tā vietā aizliedzot gāzesvada būvniecību savos teritoriālajos ūdeņos un nedodot atļauju jūras dibena izpētei.
Šādu informāciju "Nord Stream" Krievijas vēstniecībā laikrakstam "Biznes&Baltija" ne apstiprināja, ne noliedza.
"Projekts bez atzariem jau ir saskaņots virknē institūciju. Nākotnē tie nav izslēgti. Tas, ko saka investori, ir investoru darīšana," sacījusi kompānijas preses sekretāre Irīna Vasiļjeva.
"Akcionārs - BASF - piedāvā gāzes piegādes un savienojumu ar Poliju, nevis ar Latviju," skaidrojusi "Nord Stream" sabiedrisko attiecību speciāliste Mauda Amēlija Hanicša. Tomēr arī viņa apstiprinājusi, ka šāda atzara izveide tehniski ir iespējama.
BASF pārstāvis Mihails Grabickis laikrakstam pieļāvis iespēju, ka Bolls domājis atzaru uz Poliju, no kuras gāzi varētu piegādāt arī Baltijas valstīm.
Savukārt Dobeles gāzes krātuves projekta attīstītāju SIA "Zemgales attīstības fonds" vadītājs Guntars Kokorevičs laikrakstam pastāstījis, ka "Nord Stream" atzara uz Dobeli projekts jau ir izstrādāts.
"Nord Stream" piedāvā visām trijām Baltijas valstīm izbūvēt gāzes krātuvi un izbūvēt atzaru līdz tai. Sarunās pagaidām piedalās tikai Latvija," paziņojis Vācijas enerģētikas kompānijas BASF Somijas pārstāvniecības vadītājs Bernards Bolls. Lietuva nemeklējot alternatīvus gāzes piegādes ceļus, savukārt Igaunija nemaz nemēģinot iesaistīties sarunās, tā vietā aizliedzot gāzesvada būvniecību savos teritoriālajos ūdeņos un nedodot atļauju jūras dibena izpētei.
Šādu informāciju "Nord Stream" Krievijas vēstniecībā laikrakstam "Biznes&Baltija" ne apstiprināja, ne noliedza.
"Projekts bez atzariem jau ir saskaņots virknē institūciju. Nākotnē tie nav izslēgti. Tas, ko saka investori, ir investoru darīšana," sacījusi kompānijas preses sekretāre Irīna Vasiļjeva.
"Akcionārs - BASF - piedāvā gāzes piegādes un savienojumu ar Poliju, nevis ar Latviju," skaidrojusi "Nord Stream" sabiedrisko attiecību speciāliste Mauda Amēlija Hanicša. Tomēr arī viņa apstiprinājusi, ka šāda atzara izveide tehniski ir iespējama.
BASF pārstāvis Mihails Grabickis laikrakstam pieļāvis iespēju, ka Bolls domājis atzaru uz Poliju, no kuras gāzi varētu piegādāt arī Baltijas valstīm.
Savukārt Dobeles gāzes krātuves projekta attīstītāju SIA "Zemgales attīstības fonds" vadītājs Guntars Kokorevičs laikrakstam pastāstījis, ka "Nord Stream" atzara uz Dobeli projekts jau ir izstrādāts.