"Nord Stream" izdod grāmatu, apkopojot kritiku par projektu un atbildes uz to
Plānotā Baltijas jūras gāzesvada operētājkompānija "Nord Stream AG" šī gada augusta vidū izdevusi Balto grāmatu (White Book), uz pavisam 536 lapām apkopojot gan komentārus, ko skartās puses izteikušas par minēto projektu, gan uzņēmuma pagaidu atbildes uz tiem. Dokumenta galīgo versiju paredzēts publicēt vēlāk rudenī, vēstī "Diena".
Plānotā Baltijas jūras gāzesvada operētājkompānija "Nord Stream AG" šī gada augusta vidū izdevusi Balto grāmatu (White Book), uz pavisam 536 lapām apkopojot gan komentārus, ko skartās puses izteikušas par minēto projektu, gan uzņēmuma pagaidu atbildes uz tiem. Dokumenta galīgo versiju paredzēts publicēt vēlāk rudenī, vēstī "Diena".
Tā kā "Nord Stream", savienojot Krieviju ar Vāciju un maršruta gaitā šķērsojot vairāku valstu teritoriālos ūdeņus un ekskluzīvās ekonomiskās zonas, skaitās Eiropas mēroga pārrobežu projekts, tā iespējamās ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts starptautiski. Plašas publiskās apspriešanas gaitā līdz 2007.gada jūnijam tika saņemti pavisam 129 viedokļi, arī divi no Latvijas – Vides aizsardzības kluba (VAK) un Vides ministrijas. Kaut VAK komentārs savulaik parādījās arī "Nord Stream" mājaslapā, tagad publicētā Baltā grāmata atsaucas vairs tikai uz Latvijas Vides ministrijas viedokli. Visčaklākie komentētāji – zinātniskas institūcijas, sabiedriskas organizācijas, dažāda līmeņa valsts iestādes, pašvaldības – bijuši somi (50 iesniegumi) un zviedri (29). Baltijas valstu starpā pirmā vietā izvirzījusies Igaunija (12), atstājot Latviju (1) un Lietuvu (1) tālu aiz sevis.
Vides ministrijas komentārs attiecas uz gāzesvada un tā būves iespējamo ietekmi uz zivīm un zvejniecību, kā arī militāru rosību un kuģniecību Baltijas jūrā. Tāpat runāts par piesārņotu nogulsnējumu un vecas munīcijas problēmām jūras dibenā, enkurošanas un zemūdens komunikāciju krustošanās jautājumiem, kā arī pausti apsvērumi attiecībā uz būvniecības gaitā izbagarētās augsnes noglabāšanu, riska novērtējuma metodēm un alternatīviem maršrutiem.
Attiecībā uz jūras faunu "Nord Stream" savā Baltajā grāmatā pauž viedokli, ka iespēja, ka gāzesvada celtniecība varētu iedarboties nelabvēlīgi uz zivīm Baltijas jūrā vairumā sektoru "ir ļoti niecīga", un kā pamatojumu nosauc to, ka lielākā tiesa darbu notikšot dziļumos, kuros zivis skābekļa trūkuma dēļ neuzturoties. Tāpat kompānija piedāvā noteiktos rajonos nārstošanas laikā pārtraukt visus būvpasākumus vai izmantot īpaši klusu tehniku.
Savukārt sakarā ar zvejniecību "Nord Stream" sola, piemēram, optimizēt laika plānu zemūdens būvdarbiem tā, lai tie iespējami maz traucētu zivju vairošanos: jau tagad paša gāzesvada maršruts šķērsojot nārstošanas vietas tikai tur, kur tas citādi neesot iespējams. Lai noskaidrotu konkrētos Baltijas jūras reģionus vispiemērotākos laikus gāzesvada celtniecībai, kompānija sola meklēt ciešu sadarbību ar attiecīgajām zvejnieku organizācijām.
Attiecībā uz militāro rosību – ar tām domāti visāda rakstura bruņoto spēku manevri, ieskaitot šaušanas apmācības un zemūdeņu treniņbraucienus – "Nord Stream" norāda, ka izraudzītais gāzesvada maršruts cik vien iespējams izvairoties no šādiem jūras poligoniem. Lai risku samazinātu vēl vairāk, kompānija pašlaik atrodoties sarunās ar atsevišķu valstu piekritīgajām institūcijām, lai panāktu, ka kritiskās vietās turpmāk vairs nenotiktu apmācības ūdensmīnu izvietošanā vai zemūdeņu braucieni jūras dibena tuvumā.
Citu Latvijas Vides ministrijas nosauktu punktu – ka gāzesvada būvdarbi no jūras dibena varētu uzvandīt bīstami piesārņotus sedimentus un iznēsāt tos tālāk – "Nord Stream" atzīst par gana nopietnu un tā risināšanai sola izmantot jaunākās tehnoloģijas, piemēram, sevišķus "burbuļu un sanesu aizkarus", kas līdzīgos pasākumos esot izrādījušies ļoti efektīvi, lai aizkavētu kaitīgo nogulsnējumu izplatīšanos.
Attiecībā uz Baltijas jūrā nogremdēto konvencionālo un ķīmisko munīciju kompānija savā Baltajā grāmatā nepiedāvā būtiski jaunas pozīcijas. Spēkā palikusi jau agrāk paustā pieeja: identificējot jūras dibenā bīstamu lādiņu, vispirms tiek pētīta iespēja mainīt gāzesvada maršrutu, bet, ja tas izrādītos neiespējami, tad sadarbībā ar attiecīgo valsti munīcija jāneitralizē.
"Nord Stream" atbild arī uz jautājumu, kas varētu notikt, kuģa enkuram aizķeroties aiz zemūdens gāzesvada. Šāda situācija tik tiešām nesen atgadījusies Norvēģijas ūdeņos, tiesa gan, ar mazāka caurmēra cauruli. "Vads tika izkustināts no savas sākotnējās pozīcijas un viegli deformēts," teikts Baltajā grāmatā, "taču nekādi nopietni bojājumi neradās, un produkciju nenācās pārtraukt". Sliktāk gan gājis ar enkurķēdi – tā esot pārtrūkusi. Ņemot vērā, ka "Nord Stream" vadam paredzēts lielāks caurmērs, šī caurule būšot vēl izturīgāka pret enkuriem, secina kompānija.
Tāpat Baltā grāmata apraksta procedūras, pēc kurām "Nord Stream" krustos pastāvošas zemūdens komunikācijas, jo īpaši aktīvus, taču arī vairs nelietotus kabeļus. Saskaņā ar jaunāko plānojumu gāzesvads nekur nesaduroties ar citām caurulēm.
Tālāk Latvijas Vides ministrija savā iesniegumā norādījusi uz nepieciešamību gāzesvada celtniecības gaitā no jūras dibena izbagarēto augsni nenoglabāt rajonos, kurus izmanto bruņoto spēku apmācībām un manevriem. Atbildot vispārējā līmenī, "Nord Stream" operētājkompānija paskaidro, ka, pēc pašreizējiem plāniem, cauruļvada ieguldīšanai jūras dibenā neesot paredzēta nekādi spridzināšanas pasākumi. Visus ekskavācijas darbus – galvenokārt Vācijas piekrastes seklajos ūdeņos – veikšot ar bagariem. No izsmeltās augsnes vispirms atdalīšot materiālu, kas piemērots otrreizējai lietošanai. To atkarībā no dažādajiem augsnes tipiem uzglabāšot vairākās zemūdens novietnēs jūras šaurumā starp Rīgenes salu un cietzemi. Runa, pēc līdzšinējām aplēsēm, esot par vienu miljonu kubikmetru augsnes, ar ko pēc vada ieguldīšanas paredzēts atkal aizbērt tranšeju. Otrreizējai lietošanai nepiemērots materiāls turpretim nonākšot zemūdens izgāztuvē pie Ūzedomas salas.
Raugoties uz to risku novērtējumu, kuri saistās ar "Nord Stream" būvniecību un vēlāko darbību, operētājkompānija uzsver, ka gāzesvads gan no maršruta, gan no konstrukcijas viedokļa esot plānots tā, lai pēc iespējas būtu izslēgtas jelkādas vispārējas avārijas vai kaitējumi videi. Pēc attiecīgajiem normatīviem, piemēram, esot ņemti vērā apdraudējumi, kas varētu izveidoties, enkuriem, grimstošiem kuģiem vai smagām kravām uzkrītot caurulei.
Jautājumā par alternatīviem maršrutiem Latvijas vides resors visbeidzot šķiet pielāgojies valstī laiku pa laikam cilātai iecerei attīstīt Dobeles gāzes krātuvi un to piesaistīt "Nord Stream" – vai atzari no šī cauruļvada esot paredzēti un tehniski iespējami un kādus kaitējumus tie varētu nodarīt videi, ministrija vēlas uzzināt. Kompānijas atbilde: "Nord Stream" projekts aptver divus gāzesvadus no Krievijas uz Vāciju, tā sākumstadijā nav paredzēti nekādi atzari". Citādi Baltās grāmatas veidotāji rādās pārliecināti, ka izraudzītais maršruts gāzes transportam no Krievijas uz Rietumeiropai cauri Baltijas jūrai esot ne tikai optimāls, bet arī videi draudzīgāks nekā sauszemes varianti.
Tā kā "Nord Stream", savienojot Krieviju ar Vāciju un maršruta gaitā šķērsojot vairāku valstu teritoriālos ūdeņus un ekskluzīvās ekonomiskās zonas, skaitās Eiropas mēroga pārrobežu projekts, tā iespējamās ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts starptautiski. Plašas publiskās apspriešanas gaitā līdz 2007.gada jūnijam tika saņemti pavisam 129 viedokļi, arī divi no Latvijas – Vides aizsardzības kluba (VAK) un Vides ministrijas. Kaut VAK komentārs savulaik parādījās arī "Nord Stream" mājaslapā, tagad publicētā Baltā grāmata atsaucas vairs tikai uz Latvijas Vides ministrijas viedokli. Visčaklākie komentētāji – zinātniskas institūcijas, sabiedriskas organizācijas, dažāda līmeņa valsts iestādes, pašvaldības – bijuši somi (50 iesniegumi) un zviedri (29). Baltijas valstu starpā pirmā vietā izvirzījusies Igaunija (12), atstājot Latviju (1) un Lietuvu (1) tālu aiz sevis.
Vides ministrijas komentārs attiecas uz gāzesvada un tā būves iespējamo ietekmi uz zivīm un zvejniecību, kā arī militāru rosību un kuģniecību Baltijas jūrā. Tāpat runāts par piesārņotu nogulsnējumu un vecas munīcijas problēmām jūras dibenā, enkurošanas un zemūdens komunikāciju krustošanās jautājumiem, kā arī pausti apsvērumi attiecībā uz būvniecības gaitā izbagarētās augsnes noglabāšanu, riska novērtējuma metodēm un alternatīviem maršrutiem.
Attiecībā uz jūras faunu "Nord Stream" savā Baltajā grāmatā pauž viedokli, ka iespēja, ka gāzesvada celtniecība varētu iedarboties nelabvēlīgi uz zivīm Baltijas jūrā vairumā sektoru "ir ļoti niecīga", un kā pamatojumu nosauc to, ka lielākā tiesa darbu notikšot dziļumos, kuros zivis skābekļa trūkuma dēļ neuzturoties. Tāpat kompānija piedāvā noteiktos rajonos nārstošanas laikā pārtraukt visus būvpasākumus vai izmantot īpaši klusu tehniku.
Savukārt sakarā ar zvejniecību "Nord Stream" sola, piemēram, optimizēt laika plānu zemūdens būvdarbiem tā, lai tie iespējami maz traucētu zivju vairošanos: jau tagad paša gāzesvada maršruts šķērsojot nārstošanas vietas tikai tur, kur tas citādi neesot iespējams. Lai noskaidrotu konkrētos Baltijas jūras reģionus vispiemērotākos laikus gāzesvada celtniecībai, kompānija sola meklēt ciešu sadarbību ar attiecīgajām zvejnieku organizācijām.
Attiecībā uz militāro rosību – ar tām domāti visāda rakstura bruņoto spēku manevri, ieskaitot šaušanas apmācības un zemūdeņu treniņbraucienus – "Nord Stream" norāda, ka izraudzītais gāzesvada maršruts cik vien iespējams izvairoties no šādiem jūras poligoniem. Lai risku samazinātu vēl vairāk, kompānija pašlaik atrodoties sarunās ar atsevišķu valstu piekritīgajām institūcijām, lai panāktu, ka kritiskās vietās turpmāk vairs nenotiktu apmācības ūdensmīnu izvietošanā vai zemūdeņu braucieni jūras dibena tuvumā.
Citu Latvijas Vides ministrijas nosauktu punktu – ka gāzesvada būvdarbi no jūras dibena varētu uzvandīt bīstami piesārņotus sedimentus un iznēsāt tos tālāk – "Nord Stream" atzīst par gana nopietnu un tā risināšanai sola izmantot jaunākās tehnoloģijas, piemēram, sevišķus "burbuļu un sanesu aizkarus", kas līdzīgos pasākumos esot izrādījušies ļoti efektīvi, lai aizkavētu kaitīgo nogulsnējumu izplatīšanos.
Attiecībā uz Baltijas jūrā nogremdēto konvencionālo un ķīmisko munīciju kompānija savā Baltajā grāmatā nepiedāvā būtiski jaunas pozīcijas. Spēkā palikusi jau agrāk paustā pieeja: identificējot jūras dibenā bīstamu lādiņu, vispirms tiek pētīta iespēja mainīt gāzesvada maršrutu, bet, ja tas izrādītos neiespējami, tad sadarbībā ar attiecīgo valsti munīcija jāneitralizē.
"Nord Stream" atbild arī uz jautājumu, kas varētu notikt, kuģa enkuram aizķeroties aiz zemūdens gāzesvada. Šāda situācija tik tiešām nesen atgadījusies Norvēģijas ūdeņos, tiesa gan, ar mazāka caurmēra cauruli. "Vads tika izkustināts no savas sākotnējās pozīcijas un viegli deformēts," teikts Baltajā grāmatā, "taču nekādi nopietni bojājumi neradās, un produkciju nenācās pārtraukt". Sliktāk gan gājis ar enkurķēdi – tā esot pārtrūkusi. Ņemot vērā, ka "Nord Stream" vadam paredzēts lielāks caurmērs, šī caurule būšot vēl izturīgāka pret enkuriem, secina kompānija.
Tāpat Baltā grāmata apraksta procedūras, pēc kurām "Nord Stream" krustos pastāvošas zemūdens komunikācijas, jo īpaši aktīvus, taču arī vairs nelietotus kabeļus. Saskaņā ar jaunāko plānojumu gāzesvads nekur nesaduroties ar citām caurulēm.
Tālāk Latvijas Vides ministrija savā iesniegumā norādījusi uz nepieciešamību gāzesvada celtniecības gaitā no jūras dibena izbagarēto augsni nenoglabāt rajonos, kurus izmanto bruņoto spēku apmācībām un manevriem. Atbildot vispārējā līmenī, "Nord Stream" operētājkompānija paskaidro, ka, pēc pašreizējiem plāniem, cauruļvada ieguldīšanai jūras dibenā neesot paredzēta nekādi spridzināšanas pasākumi. Visus ekskavācijas darbus – galvenokārt Vācijas piekrastes seklajos ūdeņos – veikšot ar bagariem. No izsmeltās augsnes vispirms atdalīšot materiālu, kas piemērots otrreizējai lietošanai. To atkarībā no dažādajiem augsnes tipiem uzglabāšot vairākās zemūdens novietnēs jūras šaurumā starp Rīgenes salu un cietzemi. Runa, pēc līdzšinējām aplēsēm, esot par vienu miljonu kubikmetru augsnes, ar ko pēc vada ieguldīšanas paredzēts atkal aizbērt tranšeju. Otrreizējai lietošanai nepiemērots materiāls turpretim nonākšot zemūdens izgāztuvē pie Ūzedomas salas.
Raugoties uz to risku novērtējumu, kuri saistās ar "Nord Stream" būvniecību un vēlāko darbību, operētājkompānija uzsver, ka gāzesvads gan no maršruta, gan no konstrukcijas viedokļa esot plānots tā, lai pēc iespējas būtu izslēgtas jelkādas vispārējas avārijas vai kaitējumi videi. Pēc attiecīgajiem normatīviem, piemēram, esot ņemti vērā apdraudējumi, kas varētu izveidoties, enkuriem, grimstošiem kuģiem vai smagām kravām uzkrītot caurulei.
Jautājumā par alternatīviem maršrutiem Latvijas vides resors visbeidzot šķiet pielāgojies valstī laiku pa laikam cilātai iecerei attīstīt Dobeles gāzes krātuvi un to piesaistīt "Nord Stream" – vai atzari no šī cauruļvada esot paredzēti un tehniski iespējami un kādus kaitējumus tie varētu nodarīt videi, ministrija vēlas uzzināt. Kompānijas atbilde: "Nord Stream" projekts aptver divus gāzesvadus no Krievijas uz Vāciju, tā sākumstadijā nav paredzēti nekādi atzari". Citādi Baltās grāmatas veidotāji rādās pārliecināti, ka izraudzītais maršruts gāzes transportam no Krievijas uz Rietumeiropai cauri Baltijas jūrai esot ne tikai optimāls, bet arī videi draudzīgāks nekā sauszemes varianti.