Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie aprēķini
Rīgas Tehniskās universitāte ir laidusi klajā inženierzinātņu doktores Olitas Belindževas - Korklas grāmatu par ēku norobežojušo konstrukciju ģ sienu, jumtu, logu ģ siltuma zudumu aprēķiniem, kas ir pirmie Latvijā izdotie jaunā būvnormatīva LBN 002-01 skaidrojumi.
Foto: Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie aprēķini; autors: Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie aprēķiniGrāmata skaidro jaunā būvnormatīva LBN 002-01 pielietošanu
Rīgas Tehniskās universitāte ir laidusi klajā inženierzinātņu doktores Olitas Belindževas - Korklas grāmatu par ēku norobežojušo konstrukciju ? sienu, jumtu, logu ? siltuma zudumu aprēķiniem, kas ir pirmie Latvijā izdotie jaunā būvnormatīva LBN 002-01 skaidrojumi. Šis būvnormatīvs stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī un būtiski ietekmēs visu celtniecības nozari kopumā.
"Jaunā būvnormatīva ieviešana Latvijā sekmēs siltuma lietderīgu un taupīgu izmantošanu," skaidro grāmatas autore Olita Belindževa-Korkla. "Pēc aptuvenām aplēsēm daudzdzīvokļu ēku siltuma patēriņš apkurei, ja tās būtu būvētas saskaņā ar jaunā normatīva prasībām, būtu 1,5-2 reizes mazāks, nekā esošām ēkām."
"Jaunā grāmata ir tapusi laikā, kad pasaule arvien nopietnāk pievēršas enerģijas taupīšanas problēmām," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvnormatīvu nodaļas priekšnieks Andris Šteinerts. "Arī Latvijā no nākamā gada stājas spēkā ar ES likumdošanu harmonizētais būvnormatīvs LBN 002-01, kas nosaka jaunas, ievērojami stingrākas prasības ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltumizolācijai."
Būvnormatīva skaidrojums palīdzēs topošajiem un esošajiem projektētājiem un arhitektiem labāk izprast jaunā būvnormatīva praktiskā pielietojuma nianses, savukārt Valsts būvinspekcijai ? kontrolēt normatīva prasību izpildi.
Jaunais būvnormatīvs LBN-002 salīdzinot ar PSRS laiku normatīviem, ēku siltumizolācijas efektivitāti palielina vidēji par 30ģ35%. Proporcionāli par tādu pašu lielumu vajadzētu sarukt arī iedzīvotāju rēķiniem par apkuri. Kā zināms, arī Eiropā siltuma taupīšanas jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Uz to eiropiešus īpaši mudina fakts, ka aptuveni 30% (Latvijā pat 60%) no kopējā patērētā kurināmā daudzuma tiek izmantoti mājokļu apsildīšanai, tādējādi vairojot Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas un politiski nestabilā Tuvo Austrumu reģiona.
RTU docentes Olitas Belindževas-Korklas jauno grāmatu "Norobežojušo konstrukciju siltumtehniskie aprēķini" laidusi klajā RTU izdevniecība.
