Nosaka būvniecības kārtību hidroelektrostaciju hidrotehniskajām būvēm
Ministru kabinets noteica būvniecības un būvprojekta dokumentācijas noformēšanas kārtību hidroelektrostaciju hidrotehniskajām būvēm.
Ministru kabinets noteica būvniecības un būvprojekta dokumentācijas noformēšanas kārtību hidroelektrostaciju hidrotehniskajām būvēm.
Būvnormatīvs noteiks prasības jaunbūvējamu, rekonstruējamu un renovējamu hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju un būvkonstrukciju projektēšanai.
Kā skaidro Ekonomikas ministrija, būvnormatīvs būs saistošs hidrotehnisko būvju pasūtītājiem un būvprojektētājiem neatkarīgi no būves piederības.
Hidrotehnisko būvju projektēšanā piemēros to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma SIA "Latvijas standarts" būs publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Hidrotehniskās būves klasificēs pēc apdraudējuma riska - bīstamības pakāpes, kādu tās var radīt avārijas gadījumā. Būvju drošuma klasi noteiks saskaņā ar likumu "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu".
Hidrotehniskās būves drošuma klasi pārskatīs, ja apdraudētā teritorijā tiks būvētas jaunas hidrotehniskās būves un mainīsies hidroelektrostacijas radītais apdraudējuma risks. Lēmumu par drošuma klases maiņu pieņems Valsts būvinspekcija.
Turpmāk hidrotehniskās būves pēc to kalpošanas ilguma iedalīs pastāvīgās un pagaidu būvēs. Pagaidu būves būs jāierīko, lai nodrošinātu būvdarbu procesu, un tās izmantos hidrotehnisko būvju būvdarbu, pagaidu ekspluatācijas vai remonta laikā. Pagaidu būves būs jānojauc pirms hidrotehniskās būves nodošanas ekspluatācijā.
Hidrotehnisko būvju būvprojektu izstrādās divās stadijās - skiču projekta un tehniskā projekta stadijā.
Projektējot hidroelektrostaciju kaskādē strādājošas hidrotehniskās būves, būs jāparedz to saskaņotu darbību dažādos ūdens līmeņa periodos. Pamatojoties uz apdraudējuma riska novērtējumu, būs jānosaka, kādas darbības veicamas ar kaskādes lejasdaļā esošajām hidrotehniskajām būvēm, ja kaskādes augšpusē esošajās hidrotehniskajās būvēs notikusi avārija.
Projektējot hidrotehniskās būves ūdens objektos, būs jānodrošina zivju resursu aizsardzība, paredzot tajās ierīces, kas novērš zivju iekļūšanu turbīnu kamerās tajās hidroelektrostacijās, kuru kopējā uzstādītā jauda ir divi megavati vai mazāka. Tāpat būs jāizbūvē zivju ceļš vai jāparedz vieta zivju migrācijas ceļu izbūvei ūdens objektos ar zivsaimniecisku nozīmi, ja tas būs pieprasīts zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā par darbības ietekmi uz zivju resursiem.
Tiem būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā iesniegti akceptēšanai līdz šā gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojekta dokumentācijas pārstrāde atbilstoši jaunajām prasībām nebūs obligāta
Būvnormatīvs noteiks prasības jaunbūvējamu, rekonstruējamu un renovējamu hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju un būvkonstrukciju projektēšanai.
Kā skaidro Ekonomikas ministrija, būvnormatīvs būs saistošs hidrotehnisko būvju pasūtītājiem un būvprojektētājiem neatkarīgi no būves piederības.
Hidrotehnisko būvju projektēšanā piemēros to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma SIA "Latvijas standarts" būs publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Hidrotehniskās būves klasificēs pēc apdraudējuma riska - bīstamības pakāpes, kādu tās var radīt avārijas gadījumā. Būvju drošuma klasi noteiks saskaņā ar likumu "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu".
Hidrotehniskās būves drošuma klasi pārskatīs, ja apdraudētā teritorijā tiks būvētas jaunas hidrotehniskās būves un mainīsies hidroelektrostacijas radītais apdraudējuma risks. Lēmumu par drošuma klases maiņu pieņems Valsts būvinspekcija.
Turpmāk hidrotehniskās būves pēc to kalpošanas ilguma iedalīs pastāvīgās un pagaidu būvēs. Pagaidu būves būs jāierīko, lai nodrošinātu būvdarbu procesu, un tās izmantos hidrotehnisko būvju būvdarbu, pagaidu ekspluatācijas vai remonta laikā. Pagaidu būves būs jānojauc pirms hidrotehniskās būves nodošanas ekspluatācijā.
Hidrotehnisko būvju būvprojektu izstrādās divās stadijās - skiču projekta un tehniskā projekta stadijā.
Projektējot hidroelektrostaciju kaskādē strādājošas hidrotehniskās būves, būs jāparedz to saskaņotu darbību dažādos ūdens līmeņa periodos. Pamatojoties uz apdraudējuma riska novērtējumu, būs jānosaka, kādas darbības veicamas ar kaskādes lejasdaļā esošajām hidrotehniskajām būvēm, ja kaskādes augšpusē esošajās hidrotehniskajās būvēs notikusi avārija.
Projektējot hidrotehniskās būves ūdens objektos, būs jānodrošina zivju resursu aizsardzība, paredzot tajās ierīces, kas novērš zivju iekļūšanu turbīnu kamerās tajās hidroelektrostacijās, kuru kopējā uzstādītā jauda ir divi megavati vai mazāka. Tāpat būs jāizbūvē zivju ceļš vai jāparedz vieta zivju migrācijas ceļu izbūvei ūdens objektos ar zivsaimniecisku nozīmi, ja tas būs pieprasīts zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā par darbības ietekmi uz zivju resursiem.
Tiem būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā iesniegti akceptēšanai līdz šā gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojekta dokumentācijas pārstrāde atbilstoši jaunajām prasībām nebūs obligāta