Noslēdzies Nākotnes Rīgas vides forums
22. janvārī Rīgas domē (RD) notika projekta "Nākotnes Rīga" trešais forums, kas veltīts Rīgas vides sakārtošanai , zaļās uzņēmējdarbības veicināšanai un vides organizāciju iesaistei pašvaldības darbā.
22. janvārī Rīgas domē (RD) notika projekta "Nākotnes Rīga" trešais forums, kas veltīts Rīgas vides sakārtošanai , zaļās uzņēmējdarbības veicināšanai un vides organizāciju iesaistei pašvaldības darbā. Forums pulcēja ap 80 speciālistu, amatpersonu, rīdzinieku un citu interesentu.
RD Vides komitejas vadītājs Dainis Īvāns atklāšanas uzrunā pateicās rīdziniekiem, kuri izrādīja aktivitāti projekta "Nākotnes Rīga" aptaujā, un informēja par tematiem, kas šobrīd satrauc Rīgas iedzīvotājus: "Ir grūti iedomāties, kāda būs Rīga pēc 100 gadiem, bet acīmredzot iedzīvotāju skaits būs mazāks, nekā šobrīd. Tādēļ nākotnes vārdā jau tagad jādomā, kādus mājokļus ceļam. Uz projektu attīstību jāraugās uzmanīgi, jo tie ir pārāk energoietilpīgi. Ņemot vērā iedzīvotāju viedokli par situāciju Rīgā vides politikas jomā, visnegatīvāk tiek vērtēta esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma."
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Ansis Dobelis iepazīstināja ar projekta "Nākotnes Rīga" Rīgas attīstības vīziju rīdzinieku skatījumā. No vairāk nekā 2000 rīdziniekiem, kuri aizpildījuši anketu, 70% ir būtiski, kas notiek vides jomā. Ansis Dobelis informēja, ka labākās aptaujas laikā no iedzīvotājiem saņemtās idejas tiks apkopotas un iesniegtas Rīgas domes amatpersonām, cerot, ka tās tiks arī realizētas.
Biedrības "Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis vērsa klātesošo uzmanību uz ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas sistēmas izveides nepieciešamību Latvijā: "Ilgtspējīgas būvniecības ieguvumi videi ir ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, paaugstināta gaisa un ūdens kvalitāte, mazāk cieto atkritumu un dabas resursu saudzēšana. Savukārt sabiedrības ieguvums būs labāka gaisa kvalitāte un mazināta liekā slodze infrastruktūrai. Ir arī būtiski ekonomiskie ieguvumi, piemēram, samazināsies ēku ekspluatācijas izdevumi, uzlabosies ēkas dzīves cikla ekonomiskie rādītāji (ekonomiskums visā lietošanas laikā) utt."
SIA "Abaco" valdes loceklis Andris Vladimirovs informēja par saules enerģiju mājokļa siltumam "SolarWall": "Šī ir jauna sistēma, tomēr pasaulē tās jau uzstādītas ap 1000, piemēram, tādās organizācijās, kā NASA, "Goodyear" u.c." "SolarWall" ir gaisa apkures sistēma, kas izmanto saules enerģiju, lai apsildītu un ventilētu telpas. Tā uzlabo iekšējo telpu kvalitāti un paaugstina energoefektivitāti pat par 50 %. Līdz ar to samazinās arī CO2 izmeši atmosfērā. Pirmais projekts Latvijā šobrīd atrodas lidostas "Rīga" teritorijā, jaunajā loģistikas centrā. Andris Vladimirovs arī uzsvēra, ka saules Latvijā ir pietiekami, lai šīs sistēmas ieviestu, un, viņaprāt, ir jālauž stereotips, ka Latvijā saules ir mazāk nekā citur Eiropā.
Rīgas domes Vides departamenta projekta vadītāja Lolita Neilande runāja par virszemes ūdens objektiem Rīgas teritorijā un kuģošanas problēmām iekšējos ūdeņos, uzsverot, ka tieši šobrīd tās ir ļoti aktuālas un amatpersonām ir jāmeklē risinājumi, jo iekšējos ūdeņos ir iestājies sastingums un neviens nepieskata ūdens braucamos.
SIA "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norādīja uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nepilnībām, atkritumu nonākšanu tiem neparedzētās vietās un atkritumu šķirošanas nepietiekamajām iespējām, tarifu neatbilstību, kā arī uzsvēra, ka Rīgā netiek veicināta atkritumu šķirošana. Viņš ierosināja šīs sistēmas maiņas nepieciešamību, veidojot iedzīvotājiem ērtu un saprotamu procesu, veicinot atkritumu šķirošanu un pārstrādi, tādejādi padarot arī pilsētvidi sakoptāku.
Biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga pastāstīja par to, kas ir zaļais iepirkums. Savukārt Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors Ervins Labanovskis runāja par videi draudzīgas uzņēmējdarbības perspektīvām Rīgā, norādot, ka galvaspilsētā ir lielākie dzīvojamie masīvi Latvijā, kuri neatbilst mūsdienu siltumizolācijas un energoefektivitātes prasībām, un Latvijā vēl arvien nenotiek efektīva atkritumu otrreizējā pārstrāde. Kā pozitīvo aspektu Ervins Labanovskis minēja to, ka sabiedrībā palielinās pieprasījums pēc videi draudzīgiem produktiem un pakalpojumiem.
Liela bija arī forumā klātesošo speciālistu un rīdzinieku atsaucība – diskusiju laikā tika norādīts uz vairākām vides problēmām, kas pēc iespējas ātrāk būtu jānovērš, kā arī pausti priekšlikumi šo problēmu risināšanai.
RD Vides komitejas vadītājs Dainis Īvāns atklāšanas uzrunā pateicās rīdziniekiem, kuri izrādīja aktivitāti projekta "Nākotnes Rīga" aptaujā, un informēja par tematiem, kas šobrīd satrauc Rīgas iedzīvotājus: "Ir grūti iedomāties, kāda būs Rīga pēc 100 gadiem, bet acīmredzot iedzīvotāju skaits būs mazāks, nekā šobrīd. Tādēļ nākotnes vārdā jau tagad jādomā, kādus mājokļus ceļam. Uz projektu attīstību jāraugās uzmanīgi, jo tie ir pārāk energoietilpīgi. Ņemot vērā iedzīvotāju viedokli par situāciju Rīgā vides politikas jomā, visnegatīvāk tiek vērtēta esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma."
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Ansis Dobelis iepazīstināja ar projekta "Nākotnes Rīga" Rīgas attīstības vīziju rīdzinieku skatījumā. No vairāk nekā 2000 rīdziniekiem, kuri aizpildījuši anketu, 70% ir būtiski, kas notiek vides jomā. Ansis Dobelis informēja, ka labākās aptaujas laikā no iedzīvotājiem saņemtās idejas tiks apkopotas un iesniegtas Rīgas domes amatpersonām, cerot, ka tās tiks arī realizētas.
Biedrības "Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis vērsa klātesošo uzmanību uz ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas sistēmas izveides nepieciešamību Latvijā: "Ilgtspējīgas būvniecības ieguvumi videi ir ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, paaugstināta gaisa un ūdens kvalitāte, mazāk cieto atkritumu un dabas resursu saudzēšana. Savukārt sabiedrības ieguvums būs labāka gaisa kvalitāte un mazināta liekā slodze infrastruktūrai. Ir arī būtiski ekonomiskie ieguvumi, piemēram, samazināsies ēku ekspluatācijas izdevumi, uzlabosies ēkas dzīves cikla ekonomiskie rādītāji (ekonomiskums visā lietošanas laikā) utt."
SIA "Abaco" valdes loceklis Andris Vladimirovs informēja par saules enerģiju mājokļa siltumam "SolarWall": "Šī ir jauna sistēma, tomēr pasaulē tās jau uzstādītas ap 1000, piemēram, tādās organizācijās, kā NASA, "Goodyear" u.c." "SolarWall" ir gaisa apkures sistēma, kas izmanto saules enerģiju, lai apsildītu un ventilētu telpas. Tā uzlabo iekšējo telpu kvalitāti un paaugstina energoefektivitāti pat par 50 %. Līdz ar to samazinās arī CO2 izmeši atmosfērā. Pirmais projekts Latvijā šobrīd atrodas lidostas "Rīga" teritorijā, jaunajā loģistikas centrā. Andris Vladimirovs arī uzsvēra, ka saules Latvijā ir pietiekami, lai šīs sistēmas ieviestu, un, viņaprāt, ir jālauž stereotips, ka Latvijā saules ir mazāk nekā citur Eiropā.
Rīgas domes Vides departamenta projekta vadītāja Lolita Neilande runāja par virszemes ūdens objektiem Rīgas teritorijā un kuģošanas problēmām iekšējos ūdeņos, uzsverot, ka tieši šobrīd tās ir ļoti aktuālas un amatpersonām ir jāmeklē risinājumi, jo iekšējos ūdeņos ir iestājies sastingums un neviens nepieskata ūdens braucamos.
SIA "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norādīja uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nepilnībām, atkritumu nonākšanu tiem neparedzētās vietās un atkritumu šķirošanas nepietiekamajām iespējām, tarifu neatbilstību, kā arī uzsvēra, ka Rīgā netiek veicināta atkritumu šķirošana. Viņš ierosināja šīs sistēmas maiņas nepieciešamību, veidojot iedzīvotājiem ērtu un saprotamu procesu, veicinot atkritumu šķirošanu un pārstrādi, tādejādi padarot arī pilsētvidi sakoptāku.
Biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga pastāstīja par to, kas ir zaļais iepirkums. Savukārt Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors Ervins Labanovskis runāja par videi draudzīgas uzņēmējdarbības perspektīvām Rīgā, norādot, ka galvaspilsētā ir lielākie dzīvojamie masīvi Latvijā, kuri neatbilst mūsdienu siltumizolācijas un energoefektivitātes prasībām, un Latvijā vēl arvien nenotiek efektīva atkritumu otrreizējā pārstrāde. Kā pozitīvo aspektu Ervins Labanovskis minēja to, ka sabiedrībā palielinās pieprasījums pēc videi draudzīgiem produktiem un pakalpojumiem.
Liela bija arī forumā klātesošo speciālistu un rīdzinieku atsaucība – diskusiju laikā tika norādīts uz vairākām vides problēmām, kas pēc iespējas ātrāk būtu jānovērš, kā arī pausti priekšlikumi šo problēmu risināšanai.
