Noslēdzies EUREKA projekts
Foto: Noslēdzies EUREKA projekts
Ir noslēdzies EUREKA projekts, kuru divu gadu garumā īstenoja RTU Būvniecības fakultāte Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesoru grupa un Materiālu un Konstrukciju institūts.
Projekta mērķi bija paaugstināt alumīnija saturošo rūpniecisko atkritumproduktu pievienoto vērtību un paplašināt to izmantošanas sfēru. Viens no pamatuzdevumiem, sadarbojoties ar partneriem – uzņēmumu SIA Dīlers no Latvijas, kā arī ar Institute for Multidisciplinary Research un BETONJERKA a.d., Čačak, Concrete elements producer no Serbijas, bija izstrādāt porizētas keramikas būvmateriālu izgatavošanas tehnoloģiju, izmantojot alumīnija metāllūžņu pārstrādes atkritumproduktus. Šādā veidā realizējot bezatkritumu tehnoloģisko procesu un iegūstot specifiskus, būvniecībā lietojamus būvmateriālus.
Būtiski bija arī risināt ekoloģiskos jautājumus, kas saistīti ar alumīnija metāllūžņu pārstrādes atkritumproduktu uzkrāšanu, uzglabāšanu un pārstrādi, kā arī ar strādājošo darba apstākļu uzlabošanu un apkārtējās vides aizsardzību, izstrādājot vadlīnijas bezatkritumu ražošanas procesa īstenošanai tuvākajā nākotnē un apkārtējās vides piesārņošanas riska novēršanai.
Projekta ietvaros veica alumīnija metāllūžņu pārstrādes uzņēmumu atkritumproduktu izpēti. Tika iegūts augstas stiprības, porainās keramikas produkts – granulāts. Jauniegūto materiālu testēja un pārbaudīja saskaņā ar ES standartiem un normām. Rezultātā tika izstrādāta porainu keramisko produktu ražošanas tehnoloģija un identificētas tā pielietojuma jomas.
Metālu un metālu oksīdu maisījumi, metalurģiskie sārņi un citi ražošanas atkritumi metālu pārstrādes rūpniecībā visā pasaulē (Vācijā, Itālijā, Čehijā, Brazīlijā, ASV, Ķīnā u.c.) ir viens no galvenajiem blakusproduktiem, kurus pēdējos gados veiksmīgi izmanto dažādu specifisku celtniecības materiālu ražošanai, piemēram, speciālo cementu, keramisko kompozītmateriālu, javu sauso maisījumu un citu produktu iegūšanai. Latvijā ir vairāk nekā desmit dažādu metālpārstrādes uzņēmumi, kuru ražošanas procesā veidojas atkritumprodukti. Līdz šim dažādu iemeslu dēļ šie uzņēmumi nav bijuši spējīgi sekot līdzi Eiropas pieredzei bezatkritumu tehnoloģijas ieviešanā un joprojām viena no galvenajām ražošanas problēmām ir atkritumproduktu uzglabāšana un utilizācija.
Otrreiz izmantojamā alumīnija ražošanas procesā (šajā jomā Latvijā darbojas vismaz četri spēcīgi uzņēmumi) rodas atkritumprodukti, kuri satur virkni kaitīgu savienojumu, kas, saskaņā ar iepriekš veiktajiem pētījumiem, ievērojami paaugstina gaisa, gruntsūdeņu un, protams, grunts piesārņojuma līmeni. Šo kaitīgo savienojumu emisija un apkārtējās vides piesārņojuma pakāpe ir atkarīga no alumīnija saturošo metāllūžņu pārstrādes procesa un atkritumproduktu uzglabāšanas apstākļiem. Tādēļ, īpaši šajos apstākļos, kad alumīnija metāllūžņu pārstrādes uzņēmumi vēsturiski atrodas ļoti tuvu pilsētas centram – vietās, kur strauji attīstās biroju un tehnoloģisko parku izbūve - nav pieļaujama intensīva apkārtējās vides piesārņošana.
Līdz šim interese par Latvijas rūpnieciskiem atkritumiem bija vērojama tikai no zinātnieku puses, kuri meklēja dažādas iespējas to reciklēšanai un lietderīgai izmantošanai, vai vismaz pārstrādei tādā veidā, lai tie neradītu apdraudējumu apkārtējai videi un cilvēku veselībai. Paralēli Latvijas atkritumu politikas un likumdošanas sakārtošanai, kura ir balstīta uz ES noteiktajiem atkritumu apsaimniekošanas principiem, Latvijas uzņēmēji un ražotāji pastiprināti izrāda interesi par ražošanas atkritumu otrreizēju izmantošanu. Īpaši svarīgs šis jautājums ir tiem ražotājiem, kuru darbības rezultātā ir uzkrājies ievērojamas apjoms nereciklētu rūpniecisko atkritumu un to daudzums proporcionāli palielinās katru gadu līdz ar ražošanas apjoma pieaugumu.
Speciāli apstrādājot vai pārstrādājot rūpnieciskos atkritumus, iespējams iegūt modernus kompozītmateriālus būvniecībā lietojamu izstrādājumu izgatavošanai. Lai atrisinātu un novērstu rūpniecības uzņēmumiem, sabiedrībai un apkārtējai videi nevēlamos procesus, kas saistīti ar atkritumu uzglabāšanu, viennozīmīgs nākotnes uzdevums ir bezatkritumu tehnoloģijas ieviešana šajos uzņēmumos, jo tas:
- samazina apkārtējās vides piesārņojumu, kas saistīts ar ražošanas blakusproduktu un atkritumu uzglabāšanu;
- samazina rūpniecības uzņēmumiem nepieciešamās zemes platības, kuras nepieciešamas ražošanas atkritumu un blakusproduktu uzglabāšanai, lai nodrošinātu veiksmīgu uzņēmuma darbību;
- paaugstina uzņēmuma rentabilitāti, jo samazinās izdevumi, kas saistīti ar blakusproduktu un atkritumu uzglabāšanu, vides nodokļa maksas paaugstināšanos u.tml. Vēl jo vairāk, realizējot savus ražošanas atkritumus būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem, var tikt iegūta papildus peļņa;
- ievērojami samazinās to būvmateriālu cenas, kuru ražošanā tiks izmantoti rūpniecības atkritumi un blakusprodukti;
- ietaupa jauno produktu ražošanai nepieciešamos dabas resursus un derīgos izrakteņus.
