Noslēdzies Sorosa fonda rīkotais diskusiju cikls par enerģētiku
Foto: Noslēdzies Sorosa fonda rīkotais diskusiju cikls par enerģētiku
Ar 6.diskusiju viesnīcas "Alberts" konferenču zālē par tēmu "Augstākās izglītības un zinātnes sektora sadarbība ar enerģētikas industriju" 2013.gada 22.maijā noslēdzās Sorosa fonda organizētais diskusiju cikls par labu pārvaldību enerģētikā. Cikla ietvaros diskusijās tika izvērtēti dažādi enerģētikas aspekti, tostarp tarifu veidošanās un pamatotība, enerģētikas ietekme uz tautsaimniecību, energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomi un pamatojums, gāzes izmantošanas politika un citi jautājumi.
Šoreiz, atbilstoši diskusijas tematikai, diskusijas dalībnieku vidū bija vērojams speciālistu – augstskolu mācībspēku un zinātnieku pārsvars, taču kopā ar enerģētikas nozares biznesa ļaudīm. No Rīgas enerģētikas aģentūras diskusijā piedalījās direktore Maija Rubīna. Kā uzsvēra diskusijas dalībnieki, ienākot enerģētikā inovatīvajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), visnotaļ ir jūtams IKT speciālistu trūkums. Nepietiekoši tiek gatavoti vidējā izglītības posma enerģētiķi ar ievirzi uz praktisko darbību – šajā jomā strādājošo kontingents jūtami noveco. Kaut arī vadošajā enerģētikas koncernā AS "Latvenergo" jau šobrīd noteicošais darbinieku vairākums ir ar inženiera izglītību, darba specifika nosaka, ka to īpatsvars koncernā palielināsies. Pozitīva parādība ir enerģētikas maģistru un doktoru skaita pieauguma tendence. Uzņēmumi atbalsta sadarbību ar augstskolām prakses vietu organizēšanā, atbalsta arī darbinieku izglītības paaugstināšanu un iesaisti zinātnisku tēmu risināšanā. Ir pozitīvi piemēri augstskolu un biznesa sadarbībai, kas vainagojušies ar inovatīvu produktu izstrādi, kas veiksmīgi ieiet Latvijas, Eiropas un pasaules tirgos. Piemēri – SIA "Ludzas bioenerģija", AS UPB, AS "Komforts" u.c.
Kā atzīmēja diskusijas dalībnieki, nav pieļaujami turpināt pamatizglītības fāzē izvēles iespējas skolēniem mācīties vai nemācīties fiziku. Bez fizikālo procesu izpratnes cilvēki nav sagatavoti dzīvei 21.gadsimta sabiedrībā, kur, izvēloties savai dzīvei ar tehniskām lietām nesaistītu profesiju, sabiedrības loceklis ar tehniku tomēr sastopas ikdienā – risinot savus mājsaimniecības tehnikas lietošanas un racionālas izmantošanas jautājumus, mājokļa apkuri un energoefektivitāti, datoru, interneta un citu saziņas līdzekļu izmantošanu, viedo mērierīču lietošanu un energopatēriņa vadību mājsaimniecībā, racionālas minimālu emisiju ģimenes automašīnas lietošanu utt.