Noteiks divu plānoto automaģistrāļu ietekmi uz vidi
Diviem autoceļu posmiem, kuros tuvākajos gados plānots izveidot automaģistrāles, izmantojot valsts un privātās partnerības principu, uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) paziņojums.
Diviem autoceļu posmiem, kuros tuvākajos gados plānots izveidot automaģistrāles, izmantojot valsts un privātās partnerības principu, uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) paziņojums.
Ietekmes uz vidi novērtējums uzsākts autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža rekonstrukcijai posmā no Rīgas apvedceļa līdz Sēnītei, kā arī Rīgas apvedceļa rekonstrukcijai posmā no Baltezera līdz Saulkalnei.
LETA jau ziņoja, ka pirmo automaģistrāli iecerēts veidot autoceļa A2 posmā Rīga-Sēnīte, sākot no Berģiem. Plānots, ka posms būs aptuveni 25 kilometrus garš, bet tā būvniecība izmaksās aptuveni 100 miljonus latu. Savukārt rekonstruējamā posma Baltezers-Saulkalne garums ir aptuveni 19 kilometri.
LVC informācija liecina, ka automaģistrāles būvniecība posmā no Rīgas apvedceļa līdz Sēnītei paredzēta 23,8 kilometru garumā, 11,3 kilometru garumā veicot esošā divbrauktuvju ceļa rekonstrukciju, bet 12,5 kilometru garumā - esošās brauktuves rekonstrukciju un paplašināšanu no divām līdz četrām joslām.
Plānots arī rekonstruēt autoceļu A3 Rīga-Valmiera 1,5 kilometru garumā, uzbūvēt paralēlos ceļus, ielas un pieejas vairāklīmeņu pārvadiem 49,8 kilometru garumā, kā arī deviņus satiksmes pārvadus, no kuriem trīs būs jauni, bet seši tiks rekonstruēti.
Iecerēts arī uzbūvēt piecus jaunus gājēju-velosipēdistu pārvadus pār maģistrāli un četrus gājēju-velosipēdistu tuneļus.
Kā norāda LVC, esošā autoceļa A2 trase no 24,5.kilometra līdz 30,3.kilometram šķērso dabas liegumu "Garkalnes meži". Liegums ir nozīmīgākā ļoti retas putnu sugas - zaļās vārnas - ligzdošanas vieta Latvijā, tā mežos ir arī viena no nedaudzajām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām Latvijā.
Liegums ir iekļauts "Natura 2000" teritoriju sarakstā.
Esošās dienvidaustrumu brauktuves paplašināšanai no divām līdz četrām joslām nepietiks ar līdzšinējo autoceļa atsavinājuma joslu, tādēļ paredzētā darbība prasīs atsavinājuma joslas paplašināšanu dabas lieguma meža joslā, kura patlaban atrodas starp abām autoceļa A2 brauktuvēm.
LVC apgalvo, ka nekāda konkrēta ietekme uz lieguma pamatfunkciju nav paredzama, bet tāda var atklāties padziļinātas izpētes gaitā, uzskaitot ligzdvietas paredzētās darbības skartajā joslā.
Ar pētāmo trašu variantu karti un skarto zemju robežu plānu var iepazīties Garkalnes novada domē, Vangažu pilsētas domē, Inčukalna pagasta padomē.
Automaģistrāles ietekmes uz vidi sākotnējā sabiedriskā apspriešana 29.maijā notiks Vangažu pilsētas domē un Inčukalna pagasta pamatskolā, bet 31.maijā - Garkalnes novada domē.
Savukārt, realizējot automaģistrāli Rīgas apvedceļa posmā no Baltezera līdz Saulkalnei, vienbrauktuves divjoslu ceļu paredzēts pārveidot par divbrauktuvju četrjoslu autoceļu posmā no autoceļa A2 līdz autoceļam A6 Rīga-Daugavpils.
Plānots 11 vienlīmeņa krustojumus pārveidot par divlīmeņu šķērsojumiem, novērst kreisā pagrieziena iespēju 31 vienlīmeņa krustojumā, izveidot vietējās satiksmes pievadceļus vai nu paralēli apvedceļam tā aizsargjoslā, vai arī attālināti no ceļa aiz tuvākajiem tam piegulošajiem zemes īpašumiem.
Ar pētāmo trašu variantu karti un skarto zemju robežu plānu var iepazīties Garkalnes novada domē, Ropažu novada domē, Stopiņu novada domē un Salaspils novada domē.
Automaģistrāles būvniecības ietekmes uz vidi sākotnējā sabiedriskā apspriešana 30.maijā notiks Ropažu novada domē, Salaspils novada domē un Ulbrokas kultūras namā, bet 31.maijā - Garkalnes novada domē.
Līdz 5.jūnijam par abiem projektiem var sūtīt rakstiskus priekšlikumus Vides pārraudzības valsts birojam.
Jau ziņots, ka laikā līdz 2013.gadam plānots sagatavot vairākus iespējamos valsts un privātās partnerības projektus autoceļu jomā. Satiksmes ministrijas darbības stratēģija paredz sešus šādus maršrutus. Bez minētajiem diviem privātos līdzekļus plānots izmantot arī autoceļā A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža, autoceļa A10 Rīga-Ventspils posmā Priedaine-Sloka, autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža posmā Rīga-Jelgava, autoceļa E22 posmā Rīgas apvedceļš-Koknese.
Ietekmes uz vidi novērtējums uzsākts autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža rekonstrukcijai posmā no Rīgas apvedceļa līdz Sēnītei, kā arī Rīgas apvedceļa rekonstrukcijai posmā no Baltezera līdz Saulkalnei.
LETA jau ziņoja, ka pirmo automaģistrāli iecerēts veidot autoceļa A2 posmā Rīga-Sēnīte, sākot no Berģiem. Plānots, ka posms būs aptuveni 25 kilometrus garš, bet tā būvniecība izmaksās aptuveni 100 miljonus latu. Savukārt rekonstruējamā posma Baltezers-Saulkalne garums ir aptuveni 19 kilometri.
LVC informācija liecina, ka automaģistrāles būvniecība posmā no Rīgas apvedceļa līdz Sēnītei paredzēta 23,8 kilometru garumā, 11,3 kilometru garumā veicot esošā divbrauktuvju ceļa rekonstrukciju, bet 12,5 kilometru garumā - esošās brauktuves rekonstrukciju un paplašināšanu no divām līdz četrām joslām.
Plānots arī rekonstruēt autoceļu A3 Rīga-Valmiera 1,5 kilometru garumā, uzbūvēt paralēlos ceļus, ielas un pieejas vairāklīmeņu pārvadiem 49,8 kilometru garumā, kā arī deviņus satiksmes pārvadus, no kuriem trīs būs jauni, bet seši tiks rekonstruēti.
Iecerēts arī uzbūvēt piecus jaunus gājēju-velosipēdistu pārvadus pār maģistrāli un četrus gājēju-velosipēdistu tuneļus.
Kā norāda LVC, esošā autoceļa A2 trase no 24,5.kilometra līdz 30,3.kilometram šķērso dabas liegumu "Garkalnes meži". Liegums ir nozīmīgākā ļoti retas putnu sugas - zaļās vārnas - ligzdošanas vieta Latvijā, tā mežos ir arī viena no nedaudzajām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām Latvijā.
Liegums ir iekļauts "Natura 2000" teritoriju sarakstā.
Esošās dienvidaustrumu brauktuves paplašināšanai no divām līdz četrām joslām nepietiks ar līdzšinējo autoceļa atsavinājuma joslu, tādēļ paredzētā darbība prasīs atsavinājuma joslas paplašināšanu dabas lieguma meža joslā, kura patlaban atrodas starp abām autoceļa A2 brauktuvēm.
LVC apgalvo, ka nekāda konkrēta ietekme uz lieguma pamatfunkciju nav paredzama, bet tāda var atklāties padziļinātas izpētes gaitā, uzskaitot ligzdvietas paredzētās darbības skartajā joslā.
Ar pētāmo trašu variantu karti un skarto zemju robežu plānu var iepazīties Garkalnes novada domē, Vangažu pilsētas domē, Inčukalna pagasta padomē.
Automaģistrāles ietekmes uz vidi sākotnējā sabiedriskā apspriešana 29.maijā notiks Vangažu pilsētas domē un Inčukalna pagasta pamatskolā, bet 31.maijā - Garkalnes novada domē.
Savukārt, realizējot automaģistrāli Rīgas apvedceļa posmā no Baltezera līdz Saulkalnei, vienbrauktuves divjoslu ceļu paredzēts pārveidot par divbrauktuvju četrjoslu autoceļu posmā no autoceļa A2 līdz autoceļam A6 Rīga-Daugavpils.
Plānots 11 vienlīmeņa krustojumus pārveidot par divlīmeņu šķērsojumiem, novērst kreisā pagrieziena iespēju 31 vienlīmeņa krustojumā, izveidot vietējās satiksmes pievadceļus vai nu paralēli apvedceļam tā aizsargjoslā, vai arī attālināti no ceļa aiz tuvākajiem tam piegulošajiem zemes īpašumiem.
Ar pētāmo trašu variantu karti un skarto zemju robežu plānu var iepazīties Garkalnes novada domē, Ropažu novada domē, Stopiņu novada domē un Salaspils novada domē.
Automaģistrāles būvniecības ietekmes uz vidi sākotnējā sabiedriskā apspriešana 30.maijā notiks Ropažu novada domē, Salaspils novada domē un Ulbrokas kultūras namā, bet 31.maijā - Garkalnes novada domē.
Līdz 5.jūnijam par abiem projektiem var sūtīt rakstiskus priekšlikumus Vides pārraudzības valsts birojam.
Jau ziņots, ka laikā līdz 2013.gadam plānots sagatavot vairākus iespējamos valsts un privātās partnerības projektus autoceļu jomā. Satiksmes ministrijas darbības stratēģija paredz sešus šādus maršrutus. Bez minētajiem diviem privātos līdzekļus plānots izmantot arī autoceļā A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža, autoceļa A10 Rīga-Ventspils posmā Priedaine-Sloka, autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža posmā Rīga-Jelgava, autoceļa E22 posmā Rīgas apvedceļš-Koknese.