Noteiks valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksas izsoles kārtību
Ministru kabineta (MK) komiteja šodien akceptēja noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā organizējamas valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksas izsoles dzīvojamām telpām, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums.
Ministru kabineta (MK) komiteja šodien akceptēja noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā organizējamas valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksas izsoles dzīvojamām telpām, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums.
Izsoles objekta sākumcenā būs jāiekļauj dzīvojamās mājas apsaimniekošanas viena mēneša izdevumu daļa, kas ir proporcionāla izīrējamo telpu platībai, un peļņa. Viena mēneša izdevumu daļu noteiks, pamatojoties uz MK apstiprinātu metodiku. Dzīvojamās mājas apsaimniekotāja aprēķināto izsoles objekta sākumcenu apstiprinās dzīvojamo telpu valdītājs.
Izsoli organizēs institūcija, kuras valdījumā ir valstij piederoša neizīrēta dzīvojamā telpa, māja vai dzīvokļa īpašums, pēc tam, kad ir noteikta izsoles objekta sākumcena un apstiprināts dzīvojamo telpu īres līguma projekts.
Īres objekta valdītājs izveidos izsoles komisiju vai uzticēs izsoli rīkot izvēlētai statūtsabiedrībai, kas izstrādās izsoles noteikumus katram īres objektam. Izsoles noteikumus apstiprinās īres objekta valdītājs.
Izsole notiks, ja uz to ieradīsies vismaz divi reģistrētie dalībnieki. Dalībniekiem, kuri nav ieradušies uz izsoli, piecu darba dienu laikā tiks atmaksāta drošības nauda. Izsoles reģistrācijas maksa netiks atmaksāta.
Noteikumi nosaka, ka izsole uzskatāma par nenotikušu, ja uz pirmo izsoli ierodas tikai viens reģistrētais izsoles dalībnieks, ja uz atkārtoto izsoli neierodas neviens reģistrētais izsoles dalībnieks un ja neviens no izsoles reģistrētajiem dalībniekiem nenosola sākuma cenu.
Ja izsole nav notikusi vai sludinājumā minētajā termiņā neviens pretendents nav pieteicies piedalīties atklātā izsolē, izsoles organizators varēs pagarināt pretendentu pieteikšanās termiņu vai publiski paziņot par atkārtotu izsoli, mainot īres maksas sākuma cenu.
Noteikumi pēc to pieņemšanas MK stāsies spēkā 2002.gada 1.janvārī.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA
Izsoles objekta sākumcenā būs jāiekļauj dzīvojamās mājas apsaimniekošanas viena mēneša izdevumu daļa, kas ir proporcionāla izīrējamo telpu platībai, un peļņa. Viena mēneša izdevumu daļu noteiks, pamatojoties uz MK apstiprinātu metodiku. Dzīvojamās mājas apsaimniekotāja aprēķināto izsoles objekta sākumcenu apstiprinās dzīvojamo telpu valdītājs.
Izsoli organizēs institūcija, kuras valdījumā ir valstij piederoša neizīrēta dzīvojamā telpa, māja vai dzīvokļa īpašums, pēc tam, kad ir noteikta izsoles objekta sākumcena un apstiprināts dzīvojamo telpu īres līguma projekts.
Īres objekta valdītājs izveidos izsoles komisiju vai uzticēs izsoli rīkot izvēlētai statūtsabiedrībai, kas izstrādās izsoles noteikumus katram īres objektam. Izsoles noteikumus apstiprinās īres objekta valdītājs.
Izsole notiks, ja uz to ieradīsies vismaz divi reģistrētie dalībnieki. Dalībniekiem, kuri nav ieradušies uz izsoli, piecu darba dienu laikā tiks atmaksāta drošības nauda. Izsoles reģistrācijas maksa netiks atmaksāta.
Noteikumi nosaka, ka izsole uzskatāma par nenotikušu, ja uz pirmo izsoli ierodas tikai viens reģistrētais izsoles dalībnieks, ja uz atkārtoto izsoli neierodas neviens reģistrētais izsoles dalībnieks un ja neviens no izsoles reģistrētajiem dalībniekiem nenosola sākuma cenu.
Ja izsole nav notikusi vai sludinājumā minētajā termiņā neviens pretendents nav pieteicies piedalīties atklātā izsolē, izsoles organizators varēs pagarināt pretendentu pieteikšanās termiņu vai publiski paziņot par atkārtotu izsoli, mainot īres maksas sākuma cenu.
Noteikumi pēc to pieņemšanas MK stāsies spēkā 2002.gada 1.janvārī.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA