Noteikts Ventspils koģenerācijas stacijas būvniecības konkursa uzvarētājs
Ceturtdien, 5. februārī, Vides ministrijas iepirkumu komisija pasludinājusi atklātā konkursa "Ventspils koģenerācijas stacijas projektēšana un būvniecība" uzvarētāju. Tā ir apvienība, kurā ietilpst Latvijas uzņēmumi SIA "Olimps", AS "Skonto būve", AS "Venceb" un Polijas uzņēmums AS "Rafako SA".
Foto: Noteikts Ventspils koģenerācijas stacijas būvniecības konkursa uzvarētājs; autors: Noteikts Ventspils koģenerācijas stacijas būvniecības konkursa uzvarētājs |
| Attēls no www.sguut.com |
Apvienības piedāvātā līgumcena koģenerācijas stacijas projektēšanai un būvniecībai ir 67,3 miljoni eiro jeb 47,1 miljoni latu (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Konkursā bija iesniegti divi piedāvājumi – iepriekš minētās apvienības piedāvājums un konsorcija "Envirotherm – SES" piedāvājums, kura piedāvātā līgumcena bija 106,5 miljoni eiro jeb 74,8 miljoni latu (bez pievienotās vērtības nodokļa). Konkurss tika rīkots jau otro reizi, jo iepriekšējā konkursā, kas noslēdzās 2008. gada augustā, tika iesniegti piedāvājumi, kuru cenas būtiski pārsniedza projektam paredzēto budžetu.
Līgumu par koģenerācijas stacijas būvniecību plānots parakstīt martā. Kā jau ziņots iepriekš, šā līguma ietvaros paredzēts izbūvēt ar oglēm un biomasu kurināmu verdošā slāņa tehnoloģijas koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu 23 MW un siltumenerģijas jaudu 47 MW. Projekta ietvaros tiks izbūvēta arī rezerves katlu māja Brīvības ielā 38A un slēgta esošā katlu māja pilsētas centrā, kā arī tiks izbūvēts saistvads zem Ventas upes, kas savienos abu krastu siltumapgādes sistēmas.
Projekta mērķis ir risināt vides un siltumapgādes sistēmas problēmas Ventspilī. Projekta īstenošanas rezultātā ievērojami (par 95%) tiks samazinātas sēra dioksīda (SO2) emisijas, jo pilnībā tiks pārtraukta mazuta ar sēra saturu virs 1% izmantošana apkurē. Tāpat samazināsies kopējā piesārņojošo vielu emisija, kas tiks panākta efektīvāk izmantojot kurināmo. Tiks uzsākta arī elektroenerģijas ražošana, kas nostiprinās reģiona un Latvijas enerģētisko neatkarību.
72% no projekta attiecināmajām izmaksām jeb 34,6 miljoni eiro (24,3 miljoni latu) tiks līdzfinansēti no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Projekta administratīvo, finanšu un tehnisko vadību nodrošina Vides ministrija.