Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Latvijas Republikas Ministru Kabinets 

27.11.2001 Noteikumi nr. 495 
Vēstnesis nr.174 (30.11.2001) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2. panta ceturto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika".

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2002.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" prasībām nav obligāta.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgajām tehniskajām komitejām iesaka šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod metodiskos norādījumus Latvijas būvnormatīva LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" izpildei.

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.



Ministru prezidents A.Bērziņš 
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā - 
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš 




--------------------------------------------------------------------------------



Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2001.gada 27.novembra
noteikumiem Nr.495

Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01 
"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"



I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas kārtību jaunbūvējamām un renovējamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka. Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Veicot ēkas remontu un rekonstrukciju, var piemērot šī būvnormatīva prasības, lai nodrošinātu labu siltumtehnisko kvalitāti.

2. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būvelementus, kas ierobežo oglekļa dioksīda emisiju.

3. Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.

4. Būvnormatīvs neattiecas uz speciālajām ēkām, kurās apkures sezonā pastāvīgi neuzturas cilvēki, uz noliktavām un ražošanas ēkām ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, kurām nepieciešama īpaša apkure (arī uz lauksaimniecības ražošanas ēkām, saldētavām un ēkām, kuras tiek izmantotas epizodiski).

5. Arhitektūras pieminekļa renovācijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var atļaut atkāpes no šī būvnormatīva prasībām, ja attiecīgo prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.

6. Veicot būvelementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikuma bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".



II. Siltuma zudumi

7. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu HT vatos uz grādu (W/K), kas norāda enerģijas zudumus (vatos) caur ēkas būvelementiem, ja temperatūras starpība uz to pretējām virsmām ir viens grāds, nosaka saskaņā ar formulu (1). Aprēķina siltuma zudumu vērtības nosaka atbilstoši tām raksturlielumu vērtībām, kuras lietotas aprēķinos, veicot būvprojektēšanu, un fiksētas būvprojektā.



Ui - būvelementa i aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K);

Ai - būvelementa i projektējamais laukums (m2);

j - lineārā termiskā tilta j aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K);

lj - lineārā termiskā tilta j projektējamais garums (m);

k - punktveida termiskā tilta k punkta aprēķina siltuma caurlaidības koeficients (W/K).

8. Termiskais tilts ir jebkurš paaugstinātas siltumvadītspējas konstruktīvs ieslēgums būvelementā.

9. Normatīvo siltuma zudumu koeficientu HTR (W/K) nosaka saskaņā ar formulu (2). Normatīvo siltuma zudumu aprēķiniem izmanto šajā būvnormatīvā noteiktās parametru normatīvās vērtības.



URNi - būvelementa i normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu;

RNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu.