Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-01 "Būtiskas prasības būvēm"
Latvijas Republikas Ministru Kabinets
2001. gada 27. marta Noteikumi Nr.142
[Vēstnesis, 30.03.2001. nr.52]
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-01
"Būtiskas prasības būvēm"
Izdoti saskaņā ar "Būvniecības likuma" 2. panta ceturto daļu
Šie noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm".
Ministru prezidents A.Bērziņš
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
--------------------------------------------------------------------------------
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2001.gada 27.marta
noteikumiem Nr.142
Latvijas būvnormatīvs LBN 006-01
"Būtiskas prasības būvēm"
I. Vispārīgie jautājumi
II. Mehāniskā stiprība un stabilitāte
III. Ugunsdrošība
IV. Higiēniskums, nekaitīgums cilvēka veselībai un videi
V. Lietošanas drošība
VI. Aizsardzība pret trokšņiem
VII. Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija
I. Vispārīgie jautājumi 1. Šis būvnormatīvs nosaka būtiskās prasības būvēm, to daļām un konstrukcijām (turpmāk – būves) būvniecības stadijā un ekspluatācijas apstākļos.
2. Projektējot un būvējot būves, tajās, ievērojot ekonomiskos apsvērumus, paredz un iebūvē būvizstrādājumus, kas atbilst paredzētajai funkcijai un lietošanas mērķim.
3. Būves projektē un būvē tā, lai normālas ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiski pamatotā ekspluatācijas (dzīves cikla) laikā, ņemot vērā prognozējamās iedarbes uz būvēm, tās atbilstu šajā būvnormatīvā noteiktajām būtiskajām prasībām. Konkrētus prasību līmeņus atsevišķiem būvju tipiem nosaka Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti.
II. Mehāniskā stiprība un stabilitāte 4. Būves projektē un būvē tā, lai, tās ekspluatējot pilnā aprēķina slodzē, neizraisītu avārijas situāciju ar šādām sekām:
4.1. visas būves vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;
4.2. ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;
4.3. citu būvju, to daļu un elementu, iekārtu vai savienojumu (montāžas mezglu) bojājumus nesošo konstrukciju deformācijas dēļ;
4.4. bojājumus, kas ir neproporcionāli to izraisītajam cēlonim.
III. Ugunsdrošība 5. Būves projektē un būvē tā, lai ugunsgrēka vai avāriju gadījumā:
5.1. tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju;
5.2. ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos (rašanos) un izplatīšanos būvē;
5.3. neradītu uguns izplatīšanās draudus blakus esošajām būvēm;
5.4. būvē esošie cilvēki varētu būvi operatīvi atstāt, tikt evakuēti vai izglābti citādi;
5.5. neradītu neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai un nodrošinātu iespēju efektīvi veikt ugunsdzēsības un glābšanas pasākumus.
IV. Higiēniskums, nekaitīgums cilvēka veselībai un videi 6. Būves projektē un būvē tā, lai tās neapdraudētu nedz pašā būvē, nedz blakus esošajās būvēs un to apkārtnē esošo cilvēku veselību, īpaši šādu faktoru iedarbības dēļ:
6.1. toksisku gāzu izplūde;
6.2. bīstamu vielu daļiņu vai gāzu klātbūtne gaisā;
6.3. bīstama radiācija;
6.4. ūdens vai augsnes piesārņošana vai saindēšana;
6.5. dūmu, notekūdeņu, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;
6.6. paaugstināts mitrums būvēs, to atsevišķos elementos vai uz atsevišķām virsmām.
V. Lietošanas drošība 7. Būves projektē un būvē tā, lai būves ekspluatācijas un remonta laikā tās lietotājiem neizraisītu:
7.1. kritienus;
7.2. sadursmes;
7.3. slīdēšanu;
7.4. apdegumus;
7.5. elektrotraumas;
7.6. ievainojumus no eksplozijas.
VI. Aizsardzība pret trokšņiem 8. Būves projektē un būvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē gulēt, atpūsties un strādāt.
VII. Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija 9. Būves, kā arī to apsildīšanas un ventilācijas iekārtas projektē, izgatavo un būvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus un iedzīvotāju (lietotāju) prasības.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs