Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
18.12.2001 Noteikumi nr. 520
Vēstnesis: 21.12.2001. nr.186
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 207-01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības
likuma 2.panta ceturto daļu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes".
2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2001.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes" prasībām nav obligāta.
3. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības
ministrs V.Makarovs
--------------------------------------------------------------------------------
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra
noteikumiem Nr.520
Latvijas būvnormatīvs LBN 207-01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
1. Vispārīgie jautājumi
1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot ēku un inženierbūvju pamatus (turpmāk - pamati) un ēku un inženierbūvju pamatnes (turpmāk - pamatne).
2. Būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju, tiltu, caurteku un pāļu pamatu projektēšanu, uz tādu iekārtu pamatu projektēšanu, kuras dinamiski iedarbojas uz pamatiem, kā arī uz ceļu un lidlauku seguma projektēšanu.
3. Pamatus un pamatnes projektē, pamatojoties uz:
3.1. būvniecībai nepieciešamās ģeodēziskās, ģeotehniskās un hidrometeoroloģiskās izpētes rezultātiem;
3.2. informāciju par būves izmantošanas veidu, konstruktīvajām un tehnoloģiskajām īpatnībām un slodzēm uz pamatiem, kā arī par būves ekspluatācijas apstākļiem;
3.3. pamatu iespējamo variantu tehniski ekonomisko salīdzinājumu, optimālu pamatnes pretestības un deformatīvo īpašību un pamatu materiālu fizikāli mehānisko īpašību izmantošanu, kā arī ietekmi uz blakus esošajām pazemes un virszemes būvēm.
4. Izpēte veicama atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā". Pamatu un pamatņu projektēšana bez atbilstošiem izpētes materiāliem nav pieļaujama, izņemot Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 62.punktā noteiktos gadījumus.
5. Pamatnes grunti pamatu un pamatnes projektā apzīmē atbilstoši standartam LVS 437 "Būvniecība. Gruntis. Klasifikācija".
6. Izpētes materiālos ietver informāciju, kas ļauj pietiekami precīzi aprēķināt, izvēlēties un izprojektēt pamatni, pamatu iestrādāšanas dziļumu un izmērus, kā arī būvdarbu veikšanas metodes.
7. Pamatu un pamatņu projektā paredz pasākumus noņemtās augsnes kārtas turpmākajai izmantošanai apzaļumošanā un rekultivācijā.
8. Pamatu un pamatnes projektā paredz pasākumus pamatnes deformāciju noteikšanai eksperimentāli, ja ir sarežģīti ģeotehniskie apstākļi vai ja tas ir paredzēts projektēšanas uzdevumā.
9. Pamatu un pamatņu projektēšanā var piemērot to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikuma valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
10. Būvju pamati un pamatnes, kas projektēti atbilstoši standartam LVS ENV 1991 un LVS ENV 1997, atbilst šī būvnormatīva prasībām.
2. Pamatnes projektēšana
2.1. Vispārīgās prasības
11. Pamatnes projektēšana ir:
11.1. pamatnes tipa izvēle (dabīga vai mākslīga pamatne);
11.2. pamatu tipa, iestrādāšanas dziļuma, izmēru un materiāla izvēle;
11.3. pasākumu paredzēšana pamatnes iespējamo deformāciju samazināšanai.
12. Pamatnes aprēķinos ņem vērā slodžu un iespējamo apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi (arī virszemes vai pazemes ūdeņu ietekmi un mijiedarbību). Pamatni pārbauda diviem robežstāvokļiem:
12.1. nestspēja (pirmais robežstāvoklis);
12.2. deformācijas (otrais robežstāvoklis).
13. Pamatnes deformācijas pārbauda vienmēr, bet pamatnes nestspēju pārbauda šādos gadījumos:
13.1. uz pamatiem iedarbojas ievērojamas horizontālās slodzes, to skaitā atbalsta sienas;
13.2. būve novietota nogāzē vai tās tuvumā;
13.3. pamatni veido šī būvnormatīva 81.punktā minētās gruntis;
13.4. pamatni veido gruntis ar cietām struktūrsaitēm (klinšainas gruntis);
13.5. būves projektā paredzēts veikt būvdarbus bez būvbedres aizbēršanas.
14. Sistēmai "būve–pamatne" vai "pamats–pamatne" pamatnes un būves konstrukcijas elementu spriegumstāvokļa un deformāciju noteikšanai izvēlas aprēķina shēmu, kurā ņem vērā visus būtiskākos faktorus, to skaitā statisko shēmu, būvdarbu izpildes īpatnības, pamatnes grunts slāņu izvietojumu, pamatnes grunts fizikālo un mehānisko īpašību iespējamās pārmaiņas būvniecības un būves ekspluatācijas laikā. Aprēķinos ņem vērā būves konstrukciju telpisko darbu, materiālu un grunts ģeometrisko un fizikālo nelinearitāti, anizotropiju, plasticitāti un reoloģiskās īpašības, kā arī izmanto varbūtības teorijas metodes, ievērojot pamatnes un konstrukciju materiālu statistisko neviendabību, kā arī slodžu un iedarbību gadījuma raksturu.
2.2. Slodzes un iedarbības, kas jāņem vērā pamatnes aprēķinos
15. Pamatu un slodžu ietekmi uz pamatni nosaka, ievērojot pamatu un pamatnes mijiedarbību. Slodzes un ietekmes uz būvi vai atsevišķiem konstrukcijas elementiem, slodžu un ietekmju drošības koeficientus un kombinācijas, un būves klasi nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu "Slodzes un iedarbes". Aprēķinot šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.punktā minēto būvju pamatni, pamatnes grunts masīva un būves kopējo noturību un pamatnes deformāciju vidējās vērtības, var neievērot slodžu pārdalīšanos virszemes konstrukciju ietekmē.
16. Pamatnes deformācijas aprēķina slodžu pamatsakārtojumam. Pamatnes nestspēju aprēķina slodžu pamatsakārtojumam un īpašajam sakārtojumam. Slodzes uz pārsegumiem un sniega slodzi, ko saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu "Slodzes un iedarbes" vienlaikus var klasificēt kā ilgstošās un kā īslaicīgās, pārbaudot pamatnes nestspēju, uzskata par īslaicīgām, bet, nosakot pamatnes deformācijas, - par ilgstošām. Kustīgās transporta un celšanas iekārtu slodzes uzskata par īslaicīgām.
17. Nosakot pamatnes deformācijas un nestspēju, ņem vērā slodzes, ko rada būves ekspluatācijas laikā pamatu tuvumā novietotie materiāli, iekārtas un transportlīdzekļi.
18. Aprēķinot pamatnes deformācijas, temperatūras pārmaiņu radītās piepūles būves pamatos neņem vērā, ja attālums starp temperatūras vai deformāciju šuvēm nepārsniedz attiecīgo būvkonstrukciju vai būvju projektēšanu reglamentējošos būvnormatīvos noteiktās vērtības.
2.3. Pamatnes grunts normatīvās un aprēķina vērtības
19. Pamatnes grunts mehānisko īpašību raksturlielumi, kuri nosaka pamatnes nestspēju un deformācijas, ir šādi:
19.1. iekšējās berzes leņķis (?);
19.2.grunts saiste (c);
19.3.deformāciju modulis (E);
19.4.klinšaino grunšu pamatnes materiāla spiedes pretestība (Rc);
19.5. citi lielumi, kas noteikti eksperimentāli un raksturo pamatu un pamatnes mijiedarbību, to skaitā kūkumošanos un pamatnes stingrību.
20. Dabīgo un mākslīgo pamatņu grunts raksturlielumus nosaka lauka un laboratorijas pārbaudēs, ievērojot iespējamās grunts mitruma, ūdenslīmeņa, slodžu un citas pārmaiņas būves būvniecības un ekspluatācijas laikā.
21. Pamatnes grunts raksturlielumu normatīvās un aprēķina vērtības nosaka, pamatojoties uz pārbaužu rezultātu statistisko apstrādi atbilstoši normālā sadalījuma likumam.
22. Visos pamatnes aprēķinos lieto grunts raksturlieluma X aprēķina vērtības, kuras nosaka, izmantojot šādu formulu:
X = Xn/?g , kur (1)
Xn - attiecīgā raksturlieluma normatīvā vērtība;
?g - grunts drošības koeficients.
Grunts drošības koeficients ?g grunts stiprības raksturlielumiem (saiste, iekšējās berzes leņķis, klinšaino grunšu pamatnes materiāla robežstiprība vienvirziena spiedei, grunts blīvums) nosakāms atkarībā no to vērtību mainības, paraugu (vai pārbaužu) skaita un varbūtības ticamības vērtības ?. Pārējiem grunts raksturlielumiem ?g = 1.
Grunts īpatnējā svara ? aprēķina vērtību nosaka, reizinot grunts aprēķina blīvumu ar brīvās krišanas paātrinājumu g.
23. Grunts raksturlielumu varbūtības ticamība ? ir:
23.1. ? = 0,95 - nestspējas aprēķiniem;
23.2. ? = 0,85 - deformāciju aprēķiniem.
Pirmās klases būvēm var būt lielāka varbūtības ticamība, ievērojot nosacījumu, ka varbūtības ticamība ??0,99.
24. Grunts raksturlielumu aprēķina vērtības attiecīgajām ? vērtībām norāda izpētes pārskata materiālos. Dabīgas struktūras grunts raksturlielumu c, ? un ? aprēķinu vērtības stiprības aprēķinos apzīmē ar cI, ?I un ?I, bet deformāciju aprēķinos - ar cII, ?II un ?II. Traucētas struktūras noblīvētas grunts raksturlielumu c, ? un ? aprēķina vērtības stiprības aprēķinos apzīmē ar cI?, ?I? un ?I?, bet deformāciju aprēķinos - ar cII?, ?II? un ?II?.
25. Mērījumu skaitu grunts raksturlielumu vērtību noteikšanai atkarībā no pamatnes grunts neviendabīguma pakāpes un nepieciešamās precizitātes norāda izpētes programmā.
26. Orientējošiem pamatnes aprēķiniem, šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.punktā minēto būvju, kā arī sakaru un elektropārvades gaisa līniju balstu nobeiguma aprēķiniem grunts stiprības un deformāciju raksturlielumu normatīvās un aprēķina vērtības nosaka, izmantojot grunts fizikālos raksturojumus vai šī būvnormatīva 1.pielikuma tabulas.
27. Grunts iekšējās berzes leņķa ?n, saistes cn un deformāciju moduļa E normatīvās vērtības var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 1.pielikuma 1., 2. vai 3.tabulu.
28. Grunts raksturlielumu aprēķina vērtības, izmantojot šī būvnormatīva 1.pielikuma 1., 2. vai 3.tabulu, nosaka atbilstoši šādiem grunts drošības koeficientiem:
28.1. deformāciju aprēķiniem ?g = 1;
28.2. stiprības aprēķiniem:
28.2.1. iekšējās berzes leņķim smiltij ?g,? = 1,1;
28.2.2. iekšējās berzes leņķim putekļaini mālainai gruntij ?g,? = 1,15;
28.2.3. saistei ?g,c = 1,5.
2.4. Gruntsūdeņi
29. Projektējot pamatni, ņem vērā šādas būvlaukuma iespējamās ģeotehnisko apstākļu pārmaiņas būves būvniecības un ekspluatācijas laikā:
29.1. esošie virszemes ūdeņi vai to izveidošanās iespēja;
29.2. sezonas vai ilggadējās gruntsūdeņu līmeņa dabīgās svārstības;
29.3. iespējamās tehnogēnās iedarbības ietekmētās gruntsūdeņu līmeņa pārmaiņas;
29.4. gruntsūdeņu agresivitāte pret pazemes konstrukciju materiāliem un korozijas aktivitāte.
30. Prognozējamās gruntsūdeņu līmeņa pārmaiņas nosaka, ja tas paredzēts ģeotehniskās izpētes darbu programmā.
31. Iespējamo teritorijas applūšanas pakāpi novērtē, pamatojoties uz apbūvējamās un piegulošās teritorijas ģeotehniskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, kā arī uz projektējamo un ekspluatējamo būvju un pazemes inženiertīklu konstruktīvajām un tehnoloģiskajām īpatnībām.
32. Pirmās klases būvēm, ja nepieciešams, prognozē iespējamās gruntsūdeņu līmeņa kvantitatīvās pārmaiņas, pamatojoties vismaz uz gadu ilgu gruntsūdeņu režīma hidroģeoloģisku novērojumu rezultātiem un ņemot vērā tehnogēnos faktorus.
33. Ja prognozējamo gruntsūdeņu līmeņa svārstību (pārmaiņu) dēļ iespējamas nepieļaujamas pamatnes grunts fizikālo un mehānisko īpašību pārmaiņas un nelabvēlīgu fizikāli ģeoloģisko procesu attīstība, pazemes būvju normālas ekspluatācijas nodrošināšanai pamatu un pamatnes projektā paredz īpašus aizsardzības pasākumus, kas novērš vai ierobežo gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanos un pamatnes grunts mehānisku vai ķīmisku sufoziju. Aizsargpasākumus izvēlas, ievērojot gruntsūdeņu līmeņa pārmaiņu prognozi, projektējamās būves konstruktīvās un tehnoloģiskās īpatnības, kalpošanas laiku un aizsargpasākumu drošumu.
34. Ja gruntsūdeņi vai rūpnieciskie notekūdeņi iedarbojas negatīvi uz būvju pazemes konstruktīvo elementu materiāliem, projektā paredz būvju pazemes konstruktīvo elementu pretkorozijas aizsardzību.
35. Projektējot pamatni, pamatus un citus konstruktīvos elementus, kas atrodas zemāk par pazemes spiedūdeņu pjezometrisko līmeni, paredz pasākumus, kas novērš būvbedres applūdināšanu, kā arī kūkumošanos un būves uzpeldēšanu.
2.5. Pamatu iestrādāšanas dziļums
36. Pamatu iestrādāšanas dziļumu nosaka, ņemot vērā:
36.1. projektējamās būves nozīmi un īpatnības, kā arī slodzes un citu faktoru ietekmi uz pamatiem;
36.2. blakus esošo būvju pamatu un pazemes inženierkomunikāciju iestrādāšanas dziļumu;
36.3. apbūvējamās teritorijas esošo un projektējamo reljefu;
36.4. būvlaukuma ģeotehnisko raksturojumu un būvlaukuma ģeotehnisko apstākļu iespējamās pārmaiņas būvniecības un būves ekspluatācijas laikā;
36.5. pamatnes grunts sezonas caursalšanu.
37. Pamatnes grunts sezonas caursalšanas normatīvais dziļums dfn (metros) ir vienāds ar vidējo ikgadējo maksimālo caursalšanas dziļumu (ne mazāk kā 10 gadu ilgi novērojumi) atklātā, no sniega brīvā laukumā, kurā gruntsūdens līmenis ir zemāks par grunts sezonas caursalšanas dziļumu.
38. Ja nav pieejami novērojumi, kas veikti vismaz 10 gadu, pamatnes grunts sezonas caursalšanas normatīvo dziļumu dfn (metros) nosaka ar siltumtehniskajiem aprēķiniem vai izmantojot šādu formulu:
dfn = do(Mt)1/2 , kur (2)
Mt – bezdimensiju koeficients, kura skaitliskā vērtība ir vienāda ar ziemas mēnešu vidējo negatīvo temperatūru absolūto vērtību summu attiecīgajā rajonā saskaņā ar LBN 003–01 "Būvklimatoloģija" vai būvniecības rajona hidrometeoroloģiskās stacijas novērojumiem;
do - dziļums (m):
mālsmiltij un mālam - 0,23;
smilšmālam, putekļainai un smalkai smiltij – 0,28;
grantainai, rupjai un vidēji rupjai smiltij – 0,30;
rupjdrupu gruntij – 0,34.
Neviendabīgai gruntij dziļums do ir vidēji svērtais caursalšanas dziļuma biezumā.
39. Pamatnes grunts sezonas caursalšanas aprēķina dziļumu nosaka, izmantojot šādu formulu:
df = khdfn , kur (3)
kh - koeficients, kas ir atkarīgs no būves siltumtehniskā režīma. Neapkurināmu būvju iekšējiem un ārējiem pamatiem kh = 1,1, apkurināmu būvju pamatiem kh nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 1.tabulu.
40. Būvju (arī saldētavu, kuru siltumtehniskais režīms jūtami ietekmē pamatnes temperatūru vai pamatne no izsalšanas ir aizsargāta ar siltumizolāciju) pamatnes caursalšanas dziļumu nosaka ar siltumtehnisko aprēķinu.
41. Apkurināmu būvju pamatu iestrādāšanas dziļumu nosaka:
41.1. ārējiem pamatiem - (skaitot no teritorijas projektējamās planēšanas atzīmes) saskaņā ar šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulu;
41.2. iekšējiem pamatiem - neatkarīgi no pamatnes grunts caursalšanas aprēķina dziļuma.
42. Ārējo pamatu iestrādāšanas dziļumu var noteikt neatkarīgi no pamatnes caursalšanas aprēķina dziļuma, ja:
42.1. būves pamatni veido smalka smilts un ģeotehniskajā izpētē noteikts, ka tā nekūkumojas;
42.2. paredzēti īpaši siltumtehniskie pasākumi, kuri nepieļauj pamatnes grunts caursalšanu;
42.3. izmantojot aprēķinus, noteikts, ka pamatnes deformācijas, gruntij sasalstot un atkūstot, neietekmē būves ekspluatācijai noteiktās prasības.
43. Apkurināmām būvēm ar aukstiem pagrabiem un pagrīdēm, kur ziemā ir negatīva temperatūra, ārējo un iekšējo pamatu iestrādāšanas dziļumu (skaitot no pagraba vai tehniskās pagrīdes grīdas) nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulu.
44. Neapkurināmo būvju ārējo un iekšējo pamatu iestrādāšanas dziļumu nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulu:
44.1. būvēm bez pagrabiem un tehniskajām pagrīdēm –, skaitot no teritorijas projektētās planēšanas atzīmes;
44.2. būvēm ar pagrabiem un tehniskajām pagrīdēm –, skaitot no pagraba vai tehniskās pagrīdes grīdas.
45. Pamatnes un pamatu projektos paredz pasākumus, kas novērš pamatnes grunts samitrināšanos un izsalšanu būvniecības laikā.
46. Būves vai atsevišķas tās daļas pamatus projektē un iestrādā uz vienas atzīmes. Ja nepieciešams, blakus esošos pamatus var projektēt un iestrādāt uz dažādām atzīmēm, ievērojot šādu nosacījumu:
?h?a(tg?I+cI/p) , kur (4)
?h - blakus esošo pamatu pēdu atzīmju starpība;
a – attālums starp pamatiem gaismā;
?I un cI – attiecīgi iekšējās berzes leņķa un saistes stiprības aprēķina vērtības;
p – vidējais spiediens zem augstāk izvietoto pamatu pēdas no slodzēm pamatnes stiprības aprēķinam.
3. Pamatnes deformāciju aprēķins
47. Ievērojot, ka pamatu un būvju virszemes konstrukciju stiprība un plaisu atvēršanās pārbaudīta ar aprēķinu (arī no būves un pamatnes mijiedarbības papildu piepūlēm), pamatnes deformāciju aprēķina mērķis ir noteikt un ierobežot pamatu un būves virszemes konstrukciju absolūto un relatīvo pārvietojumu tādās robežās, kuras normatīvi noteiktajā ekspluatācijas laikā:
47.1. garantē būves normālus ekspluatācijas apstākļus;
47.2. novērš būves nepieļaujamu sēšanos, pacelšanos vai nosvēršanos;
47.3. novērš nepieļaujamas konstrukciju projektēto līmeņu un stāvokļa pārmaiņas.
48. Projektējot jaunas būves esošo būvju tuvumā, nepieciešams noteikt esošo būvju pamatnes papildu deformācijas, kuras rada projektējamo būvju slodzes un citas ietekmes.
49. Pamatnes deformācijas ir šādas:
49.1. sēšanās – deformācija, kuras cēlonis ir pamatnes grunts sablīvēšanās ārējo slodžu un grunts pašsvara ietekmē un kas nav saistīta ar pamatnes grunts struktūras pārmaiņām;
49.2. iegrimšana – deformācija, kuras cēlonis ir pamatnes grunts sablīvēšanās un struktūras krasas pārmaiņas ārējo slodžu, grunts pašsvara un citu papildu faktoru ietekmē, to skaitā ledus kušana sasalušā gruntī;
49.3. celšanās un sēšanās – deformācija, kuras cēlonis ir pamatnes grunts tilpuma pārmaiņas mitruma un (vai) ķīmiskas iedarbības ietekmē (briešana vai rukums) vai grunts porās sasalstot ūdenim un kūstot ledum (grunts sala kūkumošanās un atkušana);
49.4. iesēdumi – deformācija, kuras cēlonis ir zemes virsmas deformācija, ko radījusi derīgo izrakteņu izstrāde, pamatnes ģeotehnisko apstākļu pārmaiņas, gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās, karsta un sufozijas, kā arī citi procesi, kas veicina iesēdumus;
49.5. horizontāli pārvietojumi – deformācija, kuras cēlonis ir horizontālu spēku iedarbība uz pamatni (arī balstbīde un atbalsta sienas) vai ievērojami virsmas vertikāli pārvietojumi grunts masīva pašsvara vai citu dabas apstākļu ietekmē.
50. Pamatnes deformācijas atkarībā no to cēloņa ir šādas:
50.1. deformācija ārējo slodžu ietekmē, arī sēšanās, nosēšanās, horizontāli pārvietojumi;
50.2. ar ārējām slodzēm nesaistīti pamatnes virsmas vertikāli un horizontāli pārvietojumi, arī grunts nosēšanās vai iegrimšana pašsvara ietekmē un pacelšanās.
51. Pamatnes deformāciju aprēķinā ņem vērā pamatnes un būves kopējo darbu. Pamatnes deformācijas var aprēķināt, neņemot vērā pamatnes un būves kopējo darbu šajā būvnormatīvā noteiktajos gadījumos.
52. Pamatnes un būves kopējo deformāciju raksturo:
52.1. atsevišķa pamata pamatnes absolūtā sēšanās s;
52.2. būves pamatnes vidējā sēšanās sm;
52.3. divu atsevišķu pamatu sēšanās relatīvā nevienmērība ?s/L;
52.4. pamata sānsvere i;
52.5. relatīvā izliece vai ieliekšanās u/L;
52.6. būves liektā iecirkņa liekums (liekuma rādiuss) ?;
52.7. būves relatīvā savērpšanās ?;
52.8. būves vai būves pamatu horizontāls pārvietojums v.
53. Pamatnes deformāciju (otrais robežstāvoklis) aprēķina, ņemot vērā šādu nosacījumu:
s?su , kur (5)
s – būves un pamatnes kopējā deformācija, kas aprēķināta saskaņā ar šī būvnormatīva 2.pielikumu;
su – galēji pieļaujamā būves un pamatnes kopējā deformācija, kas noteikta saskaņā ar šī būvnormatīva 73., 74. un 75.punktu.
54. Ja būves konstrukciju spriegumstāvokli un deformācijas nepieciešams novērtēt ilgstoši un prognozēt pamatnes sablīvēšanās (konsolidācijas) laiku, nepieciešami pamatnes sēšanās procesa attīstības aprēķini būves būvniecības un ekspluatācijas laikā. Var neņemt vērā pamatnes sēšanos būvniecības laikā (arī sēšanos grunts uzbēruma ietekmē līdz pamatu izbūvei un sēšanos līdz konstrukciju saduršuvju aizdarināšanai), ja tas nepasliktina būves ekspluatācijas īpašības.
55. Aprēķinot pamatnes deformācijas, ņem vērā pamatnes raksturlielumu iespējamās pārmaiņas.
56. Pamatnes deformāciju aprēķina shēmu pamatnes un būves kopējo deformāciju noteikšanai izvēlas saskaņā ar šī būvnormatīva 14.punktu. Aprēķina shēmu nosaka:
56.1. kā lineāri deformējamu pustelpu ar ierobežotu saspiežamā slāņa biezumu Hc saskaņā ar šī būvnormatīva 2.pielikuma 6.punktu;
56.2. kā lineāri deformējamu slāni, ja lineāri deformējamās pustelpas saspiežamā slāņa biezumā Hc atrodas h1 biezs grunts slānis ar deformāciju moduli E1?100 MPa.
h1 ? Hc[1–(E2/E1)1/3] , kur (6)
E2 - grunts slāņa deformāciju modulis, kas atrodas tieši zem grunts slāņa ar deformāciju moduli E1. Šajā gadījumā lineāri deformējamā slāņa biezumu H nosaka līdz mazsaspiežamā slāņa virsmai;
56.3. kā lineāri deformējamu slāni, ja pamata platums (diametrs) b?10 m un pamatnes grunts deformāciju modulis ir E?10 MPa. Šajā gadījumā lineāri deformējamā slāņa biezumu H nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 2.pielikuma 8.punktu.
57. Lineāri deformējama slāņa aprēķina shēmu var lietot pamatam, kura platums b?10 m, ja saspiežamajā slānī atrodas grunts slāņi ar deformāciju moduli E<10 MPa un summāro biezumu, kas nav lielāks par 0,2 H.
58. Nosakot pamatnes deformācijas atbilstoši šī būvnormatīva 56.punktā minētajām aprēķina shēmām, vidējais spiediens p zem pamata pēdas nedrīkst pārsniegt pamatnes grunts aprēķina pretestību R (kPa), kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:
R = ?c1 . ?c2[Mgkzb?II+Mqd1?II?+(Mq–1)db?II?+MccII]/k , kur (7)
?c1 un ?c2 – grunts–pamatnes un būves mijiedarbības darba apstākļu koeficienti, kurus nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 3.tabulu;
k = 1, ja pamatnes grunts stiprības raksturlielumi ? un c noteikti ar tiešajām pārbaudēm;
k = 1,1, ja pamatnes grunts stiprības raksturlielumi ? un c noteikti saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikumu;
kz – koeficients, kas ir 1, ja pamata platums b<10 m;
kz = zo/b+0,2, ja pamata platums b?10 m (šeit zo = 8 m);
?II - zem pamata pēdas līmeņa esošās grunts vidēji svērtais īpatnējais svars (gruntij, kura atrodas zem gruntsūdeņu līmeņa, to nosaka, ņemot vērā ūdens cēlējspēku) (kN/m3);
?II? - virs pamatu pēdas līmeņa pamata pēdas līmeņa esošās grunts vidēji svērtais īpatnējais svars (gruntij, kura atrodas zem gruntsūdeņu līmeņa, to nosaka, ņemot vērā ūdens cēlējspēku) (kN/m3);
cII – saiste (kPa) gruntij tieši zem pamatu pēdas;
M?, Mq, Mc - koeficienti, kurus nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulu vai šādas formulas:
M? = ?(ctg?II+?II –?/2)/4 (8)
Mq = 1+?(ctg?II+?II –?/2) (9)
Mc = ?(ctg?II+?II – ?/2)ctg?II , kur (10)
?II - grunts iekšējās berzes leņķis;
d1 – pamata iestrādāšanas dziļums (būvēm bez pagraba) vai reducētais ārējo un iekšējo pamatu iestrādāšanas dziļums (būvēm ar pagrabu) (m), kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:
d1 = hs+hcf?cf/?II? , kur (11)
hs – grunts slāņa augstums virs pamata pēdas no pagraba puses (m);
hcf – pagraba grīdas konstrukcijas biezums (m);
?cf - pagraba grīdas konstrukcijas vidēji svērtā blīvuma aprēķina vērtība (kN/m3);
db – attālums (m) no planēšanas atzīmes līdz pagraba grīdas līmenim, ja pagraba platums B?20 m, bet ne vairāk kā 2 m;
db = 0 m neatkarīgi no pamata pēdas iestrādāšanas dziļuma, ja pagraba platums B>20 m.
59. Šī būvnormatīva formulu (7) atļauts lietot jebkuras konfigurācijas pamatiem; apaļu un regulāra daudzstūra pamatu platumu nosaka b = A1/2, kur A ir pamata laukums.
60. Grunts un pagraba grīdas materiālu blīvuma aprēķina vērtības šī būvnormatīva formulā (7) un formulā (11) var noteikt ar pārslodzes koeficientu ?f = 1,0.
61. Pamata plātnēm ar izgriezumiem stūros grunts aprēķina pretestību R var palielināt par 15 %.
62. Ja reducētais pamatu iestrādāšanas dziļums d1, izmantojot šī būvnormatīva formulu (11), ir lielāks par pamata iestrādāšanas dziļumu d no planēšanas atzīmes (d1>d), šī būvnormatīva formulā (7) d1 = d un db = 0.
63. Pamata pēdas sākotnējos orientējošos izmērus nosaka, ņemot vērā konstruktīvus apsvērumus, vai nosaka grunts pamatnes aprēķina pretestības Ro vērtības saskaņā ar šī būvnormatīva 3.pielikumu.
Šī būvnormatīva 3.pielikuma grunts pamatnes aprēķina pretestības Ro vērtības var izmantot šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.punktā norādīto būvju pamatu pēdas projektējamo izmēru aprēķinam, ja pamatni veido horizontāli (kritums ne vairāk kā 0,1) vienāda biezuma grunts slāņi, kuru saspiežamība (skaitot no pamatu pēdas iestrādāšanas atzīmes) nepalielinās līdz dziļumam, kas ir vienāds ar divkāršu lielākās pamata pēdas izmēru.
64. Rupjdrupu iežu pamatnes aprēķina pretestību nosaka, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7) un lietojot ģeotehniskajā izpētē noteiktos grunšu raksturlielumus. Ja rupjdrupu iežu aizpildījums veido vairāk nekā 40 %, pamatnes aprēķina pretestību var noteikt, izmantojot aizpildījuma raksturlielumus.
65. Aprēķina pretestību R noblīvētai gruntij vai grunts pabērumam nosaka, izmantojot projektā uzdotos noblīvētās grunts aprēķina raksturlielumus.
66. Pārtrauktu lentveida pamatu pamatnes grunts aprēķina pretestību R nosaka, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7), un reizina ar koeficientu kd, kuru nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 4.tabulu.
67. Palielinot slodzes uz rekonstruējamo vai renovējamo būvju pamatni, pamatnes grunts aprēķina pretestību R nosaka, izmantojot ģeotehniskās izpētes rezultātus:
67.1. grunts raksturlielumus;
67.2. rekonstruējamās vai renovējamās būves un blakus esošo būvju pamatu tipu un tehnisko stāvokli;
67.3. rekonstruējamās vai renovējamās būves un blakus esošo būvju virszemes konstrukciju tehnisko stāvokli un ekspluatācijas ilgumu;
67.4. rekonstruējamās vai renovējamās ēkas un blakus esošo pazemes konstrukciju tehnisko stāvokli un ekspluatācijas ilgumu.
68. Būves rekonstrukcijas vai renovācijas projektā norāda rekonstruējamās vai renovējamās būves un blakus esošo būvju pamatu un pamatnes prognozējamo papildu sēšanos, kurai jāatbilst projektēšanas uzdevumam un šim būvnormatīvam.
69. Ja vidējais spiediens p zem pamata pēdas ir vienāds ar pamatnes grunts aprēķina pretestību R, kas noteikta, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7), un aprēķinātās pamatnes deformācijas nepārsniedz 40 % no galēji pieļaujamo deformāciju vērtības, noteikto pamatnes grunts aprēķina pretestību R un vidējo spiedienu p zem pamata pēdas var palielināt 1,2 reizes. Šādi paaugstinātais vidējais spiediens zem pamata pēdas nedrīkst pārsniegt spiedienu, kāds noteikts pamatnes nestspējas aprēķinam (Fu), un aprēķinātās pamatnes deformācijas nedrīkst pārsniegt 50 % no to galēji pieļaujamām vērtībām.
70. Ja pamatnes saspiežamajā slānī dziļumā z (skaitot no pamata pēdas) ieslēgts grunts slānis, kura stiprība ir mazāka nekā virsējiem slāņiem, nosaka tādus pamata pēdas izmērus, kas ļauj izpildīt šādu nosacījumu:
?zp+?zg?Rz , kur (12)
?zp – papildu vertikālie spriegumi gruntī no slodzes uz pamatu dziļumā z (kPa);
?zg – papildu vertikālie spriegumi gruntī no grunts pašsvara dziļumā z (kPa);
Rz - pēc šī būvnormatīva formulas (7) noteiktā vājākās grunts aprēķina pretestība (kPa) nosacītam bz platam pamatam dziļumā z:
bz = (N/?zp + a2)1/2–a , kur (13)
a = (l–b)/2;
l un b - attiecīgi pamata garums un platums;
N - pamata vertikālā slodze uz pamatni.
71. Ja ar deformāciju aprēķina slodzēm ekscentriski slogotam pamatam ir lineārs spriegumu sadalījums zem pamata pēdas, pamata malā spiediens uz pamatni katras ass virzienā nedrīkst pārsniegt pamatnes grunts aprēķina pretestību R vairāk nekā 1,2 reizes, bet stūrī – vairāk nekā 1,5 reizes. Spiedienu nosaka, ievērojot pamata iedziļināšanu gruntī un virspamatu konstrukciju stingrību. Grunts aprēķina pretestību nosaka, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7) un citus šī būvnormatīva norādījumus.
72. Aprēķinot atsevišķu pamatu vai būves kopējo sānsveri, ņem vērā:
72.1. pamatu (vai pamata) iedziļinājumu gruntī;
72.2. pamatnes saspiešanās nevienmērīgumu;
72.3. lieces momentus pamata pēdas līmenī;
72.4. slodzes uz blakus esošajiem iecirkņiem;
72.5. blakus esošo pamatu ietekmi;
72.6. iespējamo slodžu ekscentricitāšu palielināšanos, pamatam (vai būvei) sasveroties;
72.7. virspamatu konstrukcijas stingrību.
73. Būves un pamatnes galēji pieļaujamo deformāciju su,s, kas nodrošina tehnoloģisko un arhitektonisko prasību izpildi, nosaka atbilstošo būvju projektēšanas normas, tehnoloģisko iekārtu ekspluatācijas un regulēšanas noteikumi vai projektēšanas uzdevums. Izstrādājot projektu un veicot nepieciešamos būves konstrukciju stiprības, noturības un plaisu noturības aprēķinus, jāizpilda šāds nosacījums:
s?su,s (14)
74. Būves un pamatnes galēji pieļaujamo deformāciju su,f, kas nodrošina būves stiprību, noturību, plaisu noturību un būves un pamatnes kopējo darbu, nosaka projektēšanas laikā. Galēji pieļaujamo deformāciju su,f var nenoteikt ievērojamas stingrības būvēm, piemēram, torņveida būvēm vai būvēm, kuru konstrukcijās nevienmērīga sēšanās nerada papildu piepūles.
75. Ja projektēšanas uzdevumā nav noteikta būves un pamatnes galēji pieļaujamā deformācija su,s un būves konstrukcijas nav aprēķinātas slodzēm, kuras ierosina būves un pamatnes savstarpējā ietekme, pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas su,s var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 4.pielikumu.
76. Pamatnes deformācijas var nenoteikt, ja vidējais spiediens p zem pamata pēdas nepārsniedz pamatnes grunšu aprēķina pretestību R, kas noteikta, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7), un pamatnes gruntis būvlaukumā atbilst vienam no šī būvnormatīva 6.pielikuma 5.tabulas variantiem. Šis nosacījums nav piemērojams:
76.1. ražošanas būvēm ar slodzi uz grīdām vairāk nekā 20 kPa;
76.2. rekonstruējamām vai renovējamām būvēm.
4. Pamatnes nestspējas aprēķins (pirmais robežstāvoklis)
77. Lai nodrošinātu pamatnes stiprību un noturību un novērstu pamata nobīdīšanu un apgāšanos, veic pamatnes nestspējas aprēķinu.
Pamatnes sabrukšanas (sasniedzot robežstāvokli) aprēķina shēmai jābūt statiski un kinemātiski iespējamai dotajai slodzei (iedarbei), pamatu konstrukcijai un būvei.
78. Pamatnes nestspēju Fu aprēķina saskaņā ar šādu nosacījumu:
F??cFu/?n , kur (15)
F - aprēķina slodze uz pamatni (nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 2.2.apakšnodaļu);
Fu - pamatnes galējā nestspēja;
?c - pamatnes darba apstākļu koeficients, kas ir:
1,0 - smiltīm, izņemot putekļainās smiltis;
0,9 - putekļainām smiltīm, putekļainai un mālainai gruntij stabilizētā stāvoklī;
0,85 - putekļainām smiltīm, putekļainai un mālainai gruntij nestabilizētā stāvoklī;
1,0 - nesadrupušiem (nesadēdējušiem) vai vāji sadrupušiem klinšainiem iežiem;
0,9 - vidēji sadrupušiem klinšainiem iežiem;
0,8 - stipri sadrupušiem klinšainiem iežiem;
?n - drošības koeficients, kas ir:
1,2 - pirmās klases būvēm;
1,15 - otrās klases būvēm;
1,1 - trešās klases būvēm.
79. Klinšainu iežu pamatnes nestspējas vertikālo komponenti Nu (kN) neatkarīgi no pamata iestrādāšanas dziļuma nosaka, izmantojot šādu formulu:
Nu = Rcb?l? , kur (16)
Rc – aprēķina pretestība klints iežiem vienvirziena spiedē ūdens piesātinātā stāvoklī (kPa);
b? un l? – attiecīgi pamata relatīvais platums un garums (m), ko nosaka, izmantojot šādas formulas:
b? = b–2eb; l? = l–2el , kur (17)
eb un el – attiecīgi visu slodžu kopspēka ekscentricitāte pamata šķērsvirzienā un garenvirzienā (m).
80. Stabilizētu grunšu pamatnes (izņemot klinšainu iežu pamatnes) nestspēju nosaka, ja visām galējai pretestībai atbilstošajām slīdes virsmām normālspriegumu ? attiecība pret bīdes spriegumiem ? atbilst šādam nosacījumam:
? = ?tg?I+cI , kur (18)
?I un cI - attiecīgi grunts iekšējās berzes leņķa un saistes aprēķina vērtības.
81. Vāji sablīvējamu (sablīvēšanās koeficients cv?107 cm2/gadā) ar ūdeni piesātinātu (mitruma pakāpe Sr?0,85) putekļainu, mālainu un biogēnu grunšu pamatnes nestspēju nosaka, ievērojot iespējamo grunts pamatnes nestabilizēto stāvokli sakarā ar poru ūdens pārspiedienu u. Šajā gadījumā galējai pretestībai atbilstošajām slīdes virsmām normālspriegumu ? attiecība pret bīdes spriegumiem ? atbilst šādam nosacījumam:
? = (?–u)tg?I+cI , kur (19)
?I un cI - attiecīgi grunts iekšējās berzes leņķa un saistes aprēķina vērtības, kuras atbilst pamatnes grunts stabilizētam stāvoklim.
82. Poru ūdens pārspiedienu u, ievērojot pamatnes slogošanas ātrumu, nosaka ar grunts filtrācijas–konsolidācijas metodēm. Ar būves ekspluatācijas slodzēm ātri slogotai vāji sablīvējamas grunts pamatnei bez drenāžas un drenējošiem slāņiem (arī slodzēm, kas rodas, veicot būvdarbus ātrā tempā) poru ūdens pārspiedienu u var pieņemt vienādu ar normālspriegumu (? = u) vai iekšējās berzes leņķi ?I un saisti cI var pieņemt kā nestabilizētas grunts pamatnes stāvoklim.
83. Ja lielākā vertikālā pieslodze plakana pamata dažādās pusēs nepārsniedz 50 % no grunts robežstiprības R, kas noteikta atbilstoši šī būvnormatīva 58.punktam, un pamatnes gruntis (izņemot klinšainu) zem pamata pēdas dziļumā, kas nav mazāks par pamata platumu, ir viendabīgas un stabilizētas, pamatnes nestspējas vertikālo komponenti Nu nosaka, izmantojot šādu formulu:
Nu= b?l?(Ng??b??I+Nq?q?I?d+Nc ?ccI) , kur (20)
b? un l? - pēc šī būvnormatīva formulas (17) noteiktais pamata relatīvais platums un garums (m), b – pamata mala, kuras virzienā iespējama noturības zaudēšana;
?I un ?I? – grunts īpatnējais svars (kN/m3) iespējamās nobrukšanas prizmas robežās zem pamata pēdas līmeņa un virs pamata pēdas līmeņa; ja nepieciešams, ņem vērā ūdens cēlējspēku;
cI – grunts saistes aprēķina vērtība (kPa);
d – pamata pēdas iestrādāšanas dziļums (m); ja pamata dažādās pusēs vertikālā pieslodze ir atšķirīga, d vērtību nosaka tajā pusē, kur ir mazākā pieslodze;
N?, Nq, Nc – bezdimensiju koeficienti;
??, ?q, ?c – pamata formas koeficienti.
Ja nosaka pamatnes nestspēju, izmantojot formulu (20), un ja pamata dažādās pusēs vertikālā pieslodze ir atšķirīga, ārējo spēku horizontālo komponenti Fh nosaka, ievērojot grunts aktīvo spiedienu.
84. Bezdimensiju koeficientus N?, Nq, Nc nosaka, izmantojot šādas formulas:
N? = {cos?1[cosec?I–Mo(ctg?I+a)exp(2?tg?I)]/Z+(2cos2?)/cos?I–Mo}/(4B) (21)
? = [?–?–arcsin(sin?/sin?I)]/2 (22)
Nq = JM1(1+Moa)cos?I/(BZ) (23)
Nc = (Nq–1)/tg?I , kur (24)
Mi = (1+sin?i)/cos?i; šeit i = 0; 1; 2; un ?o = ?I; ?1= 2?+?I; ?2 = 2?–?I;
J = (cos ?–Mosin?)exp(?tg?I);
a = (1–J)/(JM1–Mo);
B = 1–M2tg?;
Z = (1+M1a)(1+sin?I –2sin2 ?);
?I - grunts iekšējās berzes leņķis;
? - leņķis starp vertikāli un rezultējošo spēku F uz pamatni pamata pēdas līmenī.
Koeficientus N?, Nq, Nc var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulu.
85. Pamata formas koeficientus ??, ?q, ?c nosaka, izmantojot šādas formulas:
?? = 1–0,25/?; ?q = 1+1,5/?; ?c = 1+0,3/? , kur (25)
? = l?/b? un l? un b? - attiecīgi no šī būvnormatīva formulas (17). Ja pamata garuma un platuma attiecība ? = l?/b?<1, formulā (25) ? = 1.
86. Leņķi ? starp vertikāli un rezultējošo ārējo spēku F uz pamatni pamata pēdas līmenī nosaka, izmantojot šādu formulu:
tg? = Fh/Fv , kur (26)
Fh, Fv – attiecīgi rezultējošā ārējā spēka F horizontālā un vertikālā komponente pamata pēdas līmenī.
87. Aprēķinu saskaņā ar šī būvnormatīva 83.punktu var veikt, ja ir izpildīts šāds nosacījums:
tg?
88. Ja nosacījums (27) nav izpildīts, pārbauda pamata nobīdīšanu pa pamatni, izmantojot šādu formulu:
?Fs,a ?(?c?Fs,r)/?n , kur (28)
?Fs,a un ?Fs,r – attiecīgi nobīdīšanas un noturošo spēku projekciju summa uz slīdes plakni, ievērojot grunts aktīvo un pasīvo spiedienu uz pamata sānu plaknēm;
?c un ?n – attiecīgi pamatnes darba apstākļu un būves drošības koeficienti, kurus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 78.punktam.
89. Pamatnes nestspējas aprēķinu var veikt grafoanalītiski (apaļcilindriskas vai lauztas slīdes virsmas), ja:
89.1. pamatne dziļumā ir neviendabīga;
89.2. pamatnes vertikālā pieslodze pamata dažādās pusēs ir atšķirīga un lielākā pieslodze pārsniedz 50 % atbilstoši šī būvnormatīva 58.punktam noteikto grunts robežstiprību R;
89.3. būve atrodas uz nogāzes vai tās tuvumā;
89.4. var izveidoties pamatnes grunšu nestabilizēts stāvoklis (izņemot šī būvnormatīva 90.punktā minētos gadījumus).
90. Vāji sablīvējamu (cv?107 cm2/gadā) ar ūdeni piesātinātu (Sr?0,85) grunšu pamatnes nestspēju, ja pamatnes gruntis zem pamata pēdas dziļumā, kas nav mazāks par 0,75 no pamata platuma, ir viendabīgas, nosaka šādi:
90.1. lentveida pamata pamatnes nestspējas vertikālo komponenti nu (kN/m) nosaka, izmantojot šādu formulu:
nu = b?[q+(1+?–?+cos?)cI] , kur (29)
b? – pēc šī būvnormatīva formulas (17) noteiktais pamata relatīvais platums (m);
q – pieslodze tajā pamata pusē, kuras virzienā vērsta rezultējošā ārējā spēka horizontālā komponente (kPa (kN/m2));
cI – pamatnes grunts saistes aprēķina vērtība (kPa);
? – leņķis radiānos, kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:
? = arcsin(fh/(b?cI)) , kur (30)
fh - rezultējošā ārējā spēka horizontālā komponente, ievērojot grunts aktīvo spiedienu uz pamatu (kN/m).
Formulu (30) var izmantot, ja ir izpildīts šāds nosacījums:
fh?b?cI (31)
90.2. ar vertikālu slodzi slogota taisnstūra pamata pamatnes nestspēju, ja pamata garums ir mazāks par trim platumiem (l£3b), nosaka saskaņā ar šo noteikumu 83.punktu, kur grunts iekšējās berzes leņķi pieņem ?I = 0 un pamata formas koeficients ?c = 1+0,11?. Visos gadījumos, ja uz pamatu darbojas horizontāla slodze vai pamatni veido nestabilizēta grunts, jāpārbauda pamata nobīdīšana pa pamatni, izmantojot šī būvnormatīva formulu (28).
91. Ja pamatni veido kūkumojoša grunts, jāpārbauda pamatu noturība pret grunts kūkumošanos sala iedarbībā.
5. Pamatnes deformāciju un to ietekmes samazināšana
92. Neatkarīgi no pamatnes nestspējas un deformāciju aprēķinu rezultātiem un konstruktīvajiem pasākumiem, kurus izvēlas, ievērojot šī būvnormatīva 3. un 11.punktu, nepieciešams:
92.1. novērst pamatnes grunšu īpašību pasliktināšanos;
92.2. uzlabot pamatnes grunšu īpašības;
92.3. ar konstruktīviem pasākumiem ierobežot būves jutīgumu pret pamatnes deformācijām;
92.4. samazināt būves un pamatnes mijiedarbības radītās papildu piepūles būves konstrukcijās.
93. Pamatnes grunts īpašību pasliktināšanos novērš šādi:
93.1. novērš vai ierobežo ūdens ietekmi uz pamatnes gruntīm, ierīkojot drenāžu, ūdens novadīšanas kanālus, filtrācijas aizkarus un ekrānus;
93.2. aizsargā pamatnes gruntis no tādu ķīmiski aktīvu vielu iedarbības, kuras rada grunts nosēšanos vai uzbriešanu, aktivizē karsta-sufozijas procesus vai paaugstina gruntsūdeņu agresivitāti;
93.3. novērš vai ierobežo vibrācijas un citu nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekmi;
93.4. būvniecības laikā saglabā pamatnes grunšu dabīgo struktūru, projektā paredzēto pamatnes slogošanas shēmu un ātrumu, kā arī ievēro būvbedres izstrādāšanas tehnoloģiskā procesa prasības.
94. Pamatnes grunšu īpašības uzlabo šādi:
94.1. blīvē gruntis (blietējot, vibrējot, hidrovibroblietējot, ierīkojot grunts pāļus un veicot citus pasākumus);
94.2. nekvalitatīvas pamatnes gruntis daļēji vai pilnīgi nomaina ar smilšu, grants vai šķembu spilveniem;
94.3. ierīko uzbērumus;
94.4. nostiprina pamatnes gruntis (ķīmiski, elektroķīmiski, termiski vai citā veidā);
94.5. stiegro pamatnes grunts masīvus ar sietiem, lentēm vai citiem izstrādājumiem.
95. Konstruktīvie pasākumi, kas ierobežo būves jutīgumu pret pamatnes deformācijām, ir šādi:
95.1. būves racionālas konfigurācijas (plāna un stāvu skaita) izvēle;
95.2. būves pamatu-pagraba daļas telpiskās stingrības un stiprības paaugstināšana;
95.3. būves deformējamības paaugstināšana, ja to pieļauj tehnoloģiskie noteikumi.
96. Kustīgas tehnoloģiskās iekārtas (tilta celtņi, lifti) izvietojamas tādā attālumā no būvēm, lai pamatnes deformācijas neietekmētu to normālu ekspluatāciju.
97. Būves un pamatnes mijiedarbības radītās papildu piepūles būves konstrukcijās samazina šādi:
97.1. izvietojot būvi, ievēro pamatnes ģeotehnisko uzbūvi un nepieļauj atsevišķu faktoru (vājas grunts ieslēgumu, karsta procesu un citu faktoru) nelabvēlīgu ietekmi;
97.2. izvēlas racionālas pamatu konstrukcijas;
97.3. būvbedres aizbēršanai un spilveniem zem pamatiem izmanto grunts materiālus ar mazu saisti un berzi, kā arī ierīko īpašas tranšejas, lai samazinātu horizontālo slodžu ietekmi;
97.4. regulē saliekamo un saliekami monolīto konstrukciju saduru monolitēšanas laiku;
97.5. izvēlas racionālu būves vai tās atsevišķu daļu izbūves kārtību un darbu tempu.
6. Pamatu un pamatnes projektēšanas īpatnības ūdenspiesātinātā biogēnā gruntī
98. Pamatni, kuru veido ūdenspiesātinātas biogēnās gruntis (pārkūdrota grunts, kūdra, sapropelis) un dūņas vai to klātbūtne, projektē, ievērojot šo grunšu saspiežamību, lēnu un ilgstošu sēšanos, iespējamo pamatnes nestabilizēto stāvokli, ievērojamas stiprības, deformatīvo un filtrācijas raksturlielumu pārmaiņas un anizotropiju pamatnes sablīvēšanās procesā, kā arī dūņu augsto tiksotropiju. Vietās, kur ir biogēnās gruntis un dūņas, izvēloties pazemes konstrukciju materiālus, jāņem vērā gruntsūdeņu paaugstinātā agresivitāte pret pazemes konstrukciju materiāliem.
99. Biogēno grunšu un dūņu deformācijas, stiprības un filtrācijas raksturlielumus nosaka projektējamās būves pamatnes spriegumstāvoklim atbilstošā spiedienā vai spiediena diapazonā. Nosakot biogēno grunšu un dūņu raksturlielumus, paraugus pārbauda vertikālā un horizontālā virzienā.
100. Biogēno grunšu un dūņu pamatnes aprēķinu veic atbilstoši šī būvnormatīva 2.nodaļai, papildus ņem vērā pamatnes slogošanas ātrumu, efektīvo spriegumu pārmaiņas pamatnes gruntīs konsolidācijas procesā un grunts anizotropiju. Aprēķinus var veikt, izmantojot grunts lineārās konsolidācijas metodes. Biogēno grunšu un dūņu raksturlielumu anizotropiju var neievērot, ja raksturlielumi vertikālā un horizontālā virzienā neatšķiras vairāk kā par 40 %.
101. Pamatu pēdu nedrīkst projektēt uz stipri kūdrainas grunts, kūdras, vāji mineralizēta sapropeļa un dūņām. Ja tieši zem pamata pēdas atrodas grunts slānis pamata platuma biezumā ar deformāciju moduli E<5 MPa, pamatnes sēšanos nosaka no pilna spiediena zem pamata pēdas.
102. Ja biogēno grunšu un dūņu pamatnes aprēķinātās deformācijas ir lielākas par pieļaujamām vai pamatnes nestspēja ir nepietiekama, izskata iespējas:
102.1. daļēji vai pilnīgi šķērsot vājās gruntis, ierīkojot dziļos pamatus;
102.2. daļēji vai pilnīgi nomainīt biogēnās gruntis vai (un) dūņas ar smiltīm, granti vai šķembām;
102.3. paātrināt biogēno grunšu un dūņu pamatnes sablīvēšanas (konsolidācijas) procesu, pieslogojot ar pastāvīgiem vai pagaidu uzbērumiem un ierīkojot drenāžu;
102.4. nostiprināt dūņas mākslīgi.
103. Pamatnes pieslogošanu ar uzbērumu projektē atbilstoši šī būvnormatīva 100.punktam. Projektā norāda uzbēruma augstumu, izmērus plānā, nepieciešamo laiku pamatnes sablīvēšanai līdz noteiktajai pakāpei un pieslogotās pamatnes nepieciešamo nosēšanos.
7. Pamatu un pamatnes projektēšanas īpatnības eluviālajā gruntī
104. Ja klinšu dēdēšanas produktu rašanās vietās pilnīgi vai daļēji saglabāta klinšu struktūra un tekstūra, eluviālo grunšu pamatni projektē, ņemot vērā šo grunšu:
104.1. ievērojamo neviendabīgumu dziļumā un plānā, stipri atšķirīgos deformāciju un stiprības raksturlielumus, klinšu sadēdēšanas pakāpi un atšķirīgo aizpildījumu;
104.2. rupjdrupu iežu un stipri sadēdējušu klinšu noslieci uz stiprības samazināšanos atklātās būvbedrēs;
104.3. ar ūdeni piesātināto eluviālo smilšmālu un putekļaino smilšu pāreju plūstošā stāvoklī, izbūvējot būvbedri un pamatus;
104.4. eluviālo putekļaino smilšu iespējamo nosēšanos, ja porainības koeficients e ir lielāks par 0,6 un mitruma pakāpe Sr ir lielāka par 0,7.
105. Eluviālo grunšu pamatnes stiprības samazināšanās iespēju un pakāpi atklātās būvbedrēs nosaka eksperimentāli lauka apstākļos vai pārbaudot laboratorijā paņemtos monolītu paraugus. Aptuvenu eluviālo grunšu stiprības samazināšanās pakāpi attiecīgajā laikposmā var noteikt, izmantojot šādus raksturlielumus:
105.1. klinšainās grunts blīvumu;
105.2. putekļainās un mālainās grunts īpatnējo penetrācijas pretestību;
105.3. tādu daļiņu saturu smiltīs, kuras mazākas par 0,1 mm, un tādu daļiņu saturu rupjdrupu iežos, kuras mazākas par 2 mm.
106. Eluviālo grunšu pamatnes deformācijas (otrais robežstāvoklis) un stiprību (pirmais robežstāvoklis) aprēķina atbilstoši šī būvnormatīva 2., 3., 4. un 5.nodaļai.
107. Ja eluviālo grunšu pamatnes aprēķinātās deformācijas ir lielākas par pieļaujamajām vai pamatnes nestspēja ir nepietiekama, nepieciešams:
107.1. izbūvēt noblīvētus smilts, grants, šķembu vai vietējo rupjdrupu iežu pabērumus;
107.2. novākt klinšu atliekas no pamatnes virsējās daļas un pilnīgi vai daļēji nomainīt tukšumu un kavernu irdeno aizpildījumu ar noblīvētu smilti, granti vai šķembām.
108.. Pamatnes un pamatu projektā paredz pasākumus eluviālo grunšu aizsardzībai pret atmosfēras un ūdens kaitīgo iedarbību, atrokot būvbedri. Nav pieļaujams pārtraukums starp būvbedres atrakšanu un pamatu izbūvi.
8. Pamatu un pamatnes projektēšanas īpatnības uz uzbērtām gruntīm
109. Projektējot pamatni uz uzbērtām gruntīm, ņem vērā uzbērto grunšu sastāva ievērojamo nevienmērību un neviendabīgumu, nevienmērīgo saspiežamību, pašnoblīvēšanos (īpaši, ja iedarbojas vibrācija), kā arī ģeotehnisko raksturlielumu pārmaiņas, samitrinoties un sadaloties organiskām vielām. Uzbērtiem izdedžiem un māliem papildus ņem vērā iespējamo uzbriešanu samitrinoties vai ķīmisko atkritumu ietekmē.
110. Uzbērto grunšu nevienmērīgo saspiežamību nosaka atbilstoši lauka un laboratorijas pārbaužu rezultātiem, ievērojot uzbērto grunšu sastāvu, uzbēršanas veidu un materiāla tipu. Uzbērto grunšu deformāciju moduli nosaka ar štampu pārbaudēm.
111. Uzbērto grunšu pamatnes aprēķinu veic atbilstoši šī būvnormatīva 2., 3., 4. un 5.nodaļai. Ja iespējama uzbērto grunšu nosēšanās vai uzbriešana vai tās satur organiskos piemaisījumus Iom>0,1, aprēķinos papildus ņem vērā šī būvnormatīva 6.nodaļā noteiktās prasības. Pamatnes pilno deformāciju nosaka, summējot pamatnes sēšanos no ārējās slodzes un nosēšanos no pašsablīvēšanās un organikas sadalīšanās, kā arī uzbēruma pamatnes grunšu sēšanos pamata slodžu un uzbēruma svara ietekmē.
112. Uzbērto grunšu pamatnes aprēķina pretestību nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 58.-71.punktu. Būvju pamatu sākotnējos izmērus var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 3.pielikuma 4.tabulā noteikto pamatnes grunts aprēķina pretestību Ro. Aprēķina pretestību Ro var izmantot Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā noteiktajos gadījumos būvju pamatu projektējamo izmēru noteikšanai.
113. Ja uzbērto grunšu pamatnes aprēķinātās deformācijas ir lielākas par pieļaujamajām vai pamatnes nestspēja ir nepietiekama, veic šī būvnormatīva 5.nodaļā noteiktos pasākumus vai ierīko dziļos pamatus cauri uzbērtajām gruntīm.
9. Gaisa elektropārvades līniju balstu projektēšanas īpatnības
114. Šajā nodaļā noteikto ievēro, projektējot 1 kV un augstāka sprieguma gaisa elektropārvades līniju un atklāto sadales apakšstaciju balstus. Atkarībā no slogojuma rakstura var būt starpbalsti, enkurbalsti un stūra balsti. Balstus, kuru lietošana ir ierobežota, un balstus platām pārejām klasificē kā speciālos balstus.
115. Pamatnes grunšu raksturlielumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 2.3.apakšnodaļai. Aprēķinot pamatnes deformācijas, grunts drošības koeficients ?g = 1. Nosakot pamatnes grunts normatīvos raksturlielumus saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikumu, masveidā lietojamiem balstiem cn, ?n un E vērtības putekļainai un mālainai gruntij ar konsistences rādītāju 0,5
Aprēķinot pamatnes nestspēju, grunts drošības koeficientu ?g nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 6.tabulu.
116. Pamatnes deformāciju un nestspējas aprēķini veicami visiem balstu darba režīmiem. Vēja slodzes dinamisko ietekmi ņem vērā, aprēķinot balstu pamatnes nestspēju. Galējo pieļaujamo balstu atsevišķa pamata sēšanos un novirzes no vertikāles vērtības, slogojot to ar spiedes spēku, nosaka atbilstoši šajā nodaļā noteiktajam.
117. Kūkumojošas grunts pamatnes nestspējas aprēķinā ņem vērā vienlaicīgu pastāvīgo, ilgstošas darbības lietderīgo un kūkumošanās slodžu darbību un ietekmi. Balstu pamatnes aprēķins uz vienlaicīgu īslaicīgas darbības – vēja, vadu pārraušanas, lietderīgo un kūkumošanās slodžu darbību un ietekmi nav nepieciešams.
118. Izraujama pamata un enkurplātnes pamatnes deformāciju aprēķins nav nepieciešams, ja izraušanas slodze darbojas centrāli attiecībā pret enkurplātni vai izraujamu pamatu un ir izpildīts šāds nosacījums:
Fn–Gncos???cRo?Ao , kur (32)
Fn – izraušanas spēka normatīvā vērtība (kN);
Gn – izraujamā pamata vai enkurplātnes normatīvais pašsvars (kN);
? - izraušanas spēka novirze no vertikāles (grādos);
?c – darba apstākļu koeficients, kuru nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 119.punktam;
Ro? – atbērtās vai aizbērtās grunts aprēķina pretestība, kuru nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 7.tabulu;
Ao – pamata vai enkurplātnes virsējā laukuma projekcija plaknē, kas ir perpendikulāra izraušanas spēka virzienam.
119. Darba apstākļu koeficients ?c formulā (32) ir:
?c = ?1?2?3?4 , kur (33)
?1 = 1,2; 1,0 un 0,8 balstiem ar bāzi (attālumu starp atsevišķu pamatu asīm) B = 5; 2,5 un 1,5 m; B starpvērtībām koeficienta ?1 vērtību nosaka interpolējot;
?2 = 1,0 normālam darba režīmam un ?2 = 1,2 avārijas un montāžas režīmam;
?3 = 1,0; 0,8 un 0,7 attiecīgi taisniem starpbalstiem, stūra starpbalstiem, enkurbalstiem, stūra enkurbalstiem, sadales iekārtu gala balstiem un portālbalstiem, un speciālajiem balstiem;
?4 = 1,0 un 1,15 attiecīgi sēņveida pamatiem un enkurplātnēm ar atsaitēm, ja stabi ir iespīlēti gruntī; balstu enkurplātnēm, ja stabi šarnīrveidā balstās uz pamatiem.
120. Pamatnes grunts aprēķina pretestību R spiesti apgāžamiem pamatiem nosaka, izmantojot formulu (7), kur koeficients ?c2 = 1,0.
Lielākais spiediens uz pamatni pamata malā no vienlaicīgas vertikālās un horizontālās slodzes darbības vienā vai divos virzienos nedrīkst pārsniegt 1,2 R.
121. Izraujama pamata vai enkurplātnes pamatnes nestspēju aprēķina, izmantojot šādu formulu:
F-?fGncos???cFu,a/?n , kur (34)
F – izraušanas spēka aprēķina vērtība (kN);
?f – pārslodzes koeficients ?f = 0,9;
Gn – pamata normatīvais pašsvars (kN);
? - izraušanas spēka novirze no vertikāles (grādos);
?c – pārslodzes koeficients ?c = 1,0;
Fu,a – izraujamā pamata pamatnes robežpretestība (kN);
?n – drošības koeficients starpbalstiem ?n = 1,0; taisniem enkurbalstiem bez atšķirīga spriegojuma ?n = 1,2; stūra starpbalstiem un enkurbalstiem, tiešiem un gala enkurbalstiem ar atšķirīgu spriegojumu, atklāto sadales iekārtu portāliem ?n = 1,3; speciālajiem balstiem ?n = 1,7.
122. Izraujamā pamata pamatnes robežpretestību Fu,a nosaka, izmantojot šādu formulu:
Fu,a = ?bf(Vbf–Vf)cos?+co[A1cos(?o– ?/2)+A2cos(?o+?/2)+2A3cos?o] , kur (35)
?bf – atbērtās grunts blīvuma aprēķina vērtība (kN/m3);
Vbf – izspiežamās grunts tilpums (m3), kas vienāds ar nošķeltas piramīdas tilpumu, kuras skaldnes iet caur pamata virsējās virsmas šķautnēm un veido leņķus ar vertikāli:
apakšējai šķautnei ?1 = ?o+?/2;
augšējai šķautnei ?2 = ?o-?/2;
sānu šķautnēm ?3 = ?4 = ?o;
Vf – tās pamata daļas tilpums, kura atrodas izspiežamās prizmas robežās (m3); pamata daļas tilpums enkurplātnēm Vf = 0;
A1, A2 un A3 – izspiežamās piramīdas sānu skaldņu laukums (m2), kuru pamatni veido attiecīgi pamata virsējās virsmas apakšējā, augšējā un sānu šķautne;
co un ?o – atbērtās grunts saistes (kPa) un iekšējās berzes leņķa (grādos) aprēķina vērtības:
co = ?cI; ?o = ??I, kur
cI un ?I – attiecīgi dabīgas grunts saistes un iekšējās berzes leņķa aprēķina vērtības, kuras noteiktas atbilstoši šī būvnormatīva 115.punktam;
? - koeficients, kuru nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 8.tabulu.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
--------------------------------------------------------------------------------
1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 207–01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520)
Grunšu stiprības un deformatīvo raksturlielumu normatīvās vērtības
1. Šī pielikuma 1., 2. un 3.tabulā minētos grunšu raksturlielumus var izmantot būvju pamatnes aprēķinos atbilstoši šī būvnormatīva 26.punktam.
2. Neatkarīgi no grunts mitruma pakāpes Sr smilšu grunšu raksturlielumi (1.tabula) ir attiecināmi uz kvarca smiltīm ar dažādu graudu noapaļojumu, kuras satur ne vairāk kā 20 % laukšpata un kopā ne vairāk kā 5 % citu piemaisījumu (piemēram, vizla, glaukonīts), arī organisko.
3. Putekļaino un mālaino grunšu raksturlielumi (2. un 3.tabula) ir attiecināmi uz gruntīm ar mitruma pakāpi Sr?0,8, kuras satur ne vairāk kā 5 % organisko piemaisījumu.
4. Citām grunts porainības koeficienta e vērtībām saistes cn, iekšējās berzes leņķa ?n un deformāciju moduļa E vērtības 1., 2. un 3.tabulā nosaka, lineāri interpolējot.
Ja grunts porainības koeficienta e, plūstamības rādītāja IL un mitruma pakāpes Sr vērtības ir ārpus 1., 2. un 3.tabulā norādītajām robežām, grunšu raksturlielumus saistei cn, iekšējās berzes leņķim ?n un deformāciju modulim E nosaka ar tiešām pārbaudēm.
Grunšu raksturlielumus saistei cn, iekšējās berzes leņķim ?n un deformāciju modulim E ar drošības rezervi var noteikt atbilstoši grunts porainības koeficienta e, plūstamības koeficienta IL un mitruma pakāpes Sr zemākajām robežvērtībām, ja to faktiskās vērtības ir mazākas.
5. Nosakot grunšu raksturlielumus (saisti cn, iekšējās berzes leņķi ?n un deformāciju moduli E no 1., 2. un 3.tabulas), izmanto grunts porainības koeficienta e, plūstamības koeficienta IL un mitruma pakāpes Sr normatīvās vērtības.
6. Vienkāršotas pamatnes un pamatu aprēķina metodes var lietot šādām trešās klases būvēm:
6.1. vienstāva būves lauksaimniecības vai citas beramas produkcijas (minerālmēsli, kūdra) uzglabāšanai (noliktavas), ja tajās nenotiek produkcijas šķirošana un iesaiņošana;
6.2. siltumnīcas;
6.3. vienstāva ģimenes dzīvojamās mājas;
6.4. apgaismes ķermeņu balsti apdzīvotās vietās;
6.5. sakaru līniju gaisvadu balsti;
6.6. nekapitālas sezonas būves, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona, vai citas pagaidu būves.
