Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami"

Latvijas Republikas Ministru Kabinets 

1998. gada 20. oktobra Noteikumi Nr.409 (prot. Nr.57, 1§) 
[Public.: Latvijas Vēstnesis, 23.10.98. nr.308/312]

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami"
Izdoti saskaņā ar "Būvniecības likuma" 2. panta ceturto daļu

1. Šis būvnormatīvs nosaka 

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami".

2. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 1998.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" prasībām nav obligāta.

3. Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu projektēšanu netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.08.01-89 "Dzīvojamās ēkas", ko ar 1989.gada 16.maija lēmumu Nr.78 apstiprinājusi bijusī PSRS Valsts celtniecības lietu komiteja.

4. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents G.Krasts 
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs 

--------------------------------------------------------------------------------

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
1998.gada 20.oktobra
noteikumiem Nr.409

Latvijas būvnormatīvs LBN 211-98
"Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami"
I. Vispārīgie jautājumi
II. Galvenie dzīvojamo namu raksturojošie rādītāji
III. Pamatprasības projektēšanai
IV. Prasības invalīdu ērtībām
V. Papildu prasības sešu un vairāk stāvu dzīvojamo namu projektēšanā
VI. Inženierkomunikācijas

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
1. Būvnormatīvā lietotie termini:

1.1. balkons - no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

1.2. bēniņi - neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (līdz siltinājuma virskārtai);

1.3. būvtilpums - būvķermeņa tilpums starp ārējām norobežojošajām virsmām;

1.4. cokola stāvs - ēkas puspagrabstāvs (vai tā daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma;

1.5. dzīvoklis - ar ārsienām, iekšsienām un atsevišķu ieeju no kāpņu telpas, ielas vai pagalma norobežota ēkas daļa, kas aprīkota ar attiecīgajām inženierkomunikācijām un iekārtām un kurā ir dzīvojamās telpas un palīgtelpas;

1.6. dzīvojamās telpas - dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgas nozīmes telpas;

1.7. dzīvokļa palīgtelpas - dzīvokļa ekspluatācijai nepieciešamās telpas: gaitenis, virtuve, pieliekamais, sanitārais mezgls un citas līdzīgas nozīmes telpas;

1.8. dzīvojamā nama sekcija - ar ugunsdrošām sienām atdalīta daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā nama (turpmāk - dzīvojamais nams) daļa, kurā iebūvētajiem dzīvokļiem tieši vai caur koridoru vai galeriju ir izeja uz koplietošanas kāpņu telpu;

1.9. gaismas kabata - ar koridoru saistīta telpa (koridora paplatinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru;

1.10. galerijnams - dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai segtā galerijā;

1.11. insolācija - saules radītais apgaismojums telpās;

1.12. jumta stāvs - plakanā jumta līmenī izbūvētas dzīvojamās, publiskās un tehniskās telpas vai palīgtelpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu;

1.13. kāpņu telpa - ēkas daļa, kurā izvietotas konstrukcijas un iekārtas (kāpnes un lifti), kas nodrošina vertikālo pārvietošanos no viena stāva uz citu;

1.14. koridornams - dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopējā ar kāpņu telpu saistītā koridorā;

1.15. lievenis - neliela vaļēja vai segta ēkas piebūve pie ārdurvīm;

1.16. lifts - cēlējmehānisms ar kabīni, kas pārvietojas pa vertikālu vai slīpu šahtu, cilvēku un kravas pārvietošanai uz attiecīgo ēkas stāvu;

1.17. lifta mašīntelpa - tehniskā telpa, kurā atrodas lifta piedziņas mehānismi un citi ar lifta darbību saistīti mehānismi un iekārtas;

1.18. lodžija - pārsegta un no trim pusēm norobežota (iedziļināta fasādes plaknē) ārtelpa starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

1.19. mansarda stāvs - starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvēts stāvs (telpas ar iekšējo apdari), kuram ir noteikts izmantošanas mērķis;

1.20. pagrabstāvs - ēkas stāvs (vai tās daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk kā par pusi no stāva augstuma;

1.21. publiskās telpas - dzīvojamā namā iebūvētas veikalu, darbnīcu, biroju un līdzīgas nozīmes telpas;

1.22. sanitārtehniskā telpa - ar attiecīgām sanitārtehniskajām iekārtām aprīkota atsevišķa tualetes telpa un vannas un dušas telpa (dalītais sanitārais mezgls) vai attiecīgajām funkcijām paredzēta viena kopīga telpa (savietotais sanitārais mezgls);

1.23. tehniskais stāvs - stāvs inženieriekārtu un komunikāciju izvietošanai, kas var atrasties ēkas apakšējā daļā (tehniskā pagrīde), vidējā daļā vai augšējā (tehniskais jumta stāvs, tehniskie bēniņi) daļā;

1.24. terase - norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas;

1.25. veranda - neapkurināma telpa, kurā vairāk par 50 % no sienu laukuma ir logi (stiklojums);

1.26. vējtveris - caurstaigājama telpa starp dzīvojamā nama ieejas ārdurvīm un iekšdurvīm aizsargāšanai no vēja;

1.27. virsgaismas logs - stiklota konstrukcija pārsegumā telpu izgaismošanai.

2. Šis būvnormatīvs ir saistošs visiem būvniecības dalībniekiem un nosaka prasības dzīvojamo namu jaunbūves, rekonstrukcijas un renovācijas projektēšanai.

3. Šis būvnormatīvs piemērojams divu līdz divdesmit piecu stāvu ēku projektēšanai, ja tajās ir vismaz trīs dzīvokļi ar ieeju no koplietošanas kāpņu telpas, koridora vai galerijas un ja visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) ir vismaz 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības.

4. Projektējot dzīvojamo namu, jāievēro likumi, Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti, teritoriālplānojums un vietējie apbūves noteikumi (ja tādu nav, - plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumi), kā arī pasūtītāja projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Publiskās vai citas nozīmes telpas, kas tiek iebūvētas dzīvojamos namos, projektējamas saskaņā ar attiecīgajiem būvnormatīviem.

5. Ja būvniecība paredzēta par pasūtītāja līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu un labiekārtošanas līmeni nosaka pasūtītājs Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Ja būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu un labiekārtošanas līmeni nosaka attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība.

6. Ja atsevišķas dzīvojamā nama daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere būtiski ietekmē visas ēkas ekspluatācijas apstākļus (piemēram, izmaiņas koplietošanas telpu plānojumā, inženiertīklu vai stāvvadu izvietojumā) vai ārējo izskatu (piemēram, atsevišķu lodžiju iestiklošana, atsevišķu logailu dalījuma izmaiņas, kas rada atšķirības no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā (vai izdara tajā labojumus), saskaņo un apstiprina visai ēkai kopumā Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

II. Galvenie dzīvojamo namu raksturojošie rādītāji
1. Stāvu skaits

7. Dzīvojamā nama stāvu skaits ir noteikts detālplānojumā (ja tāda nav, - plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumos). Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda un tehnisko stāvu. Neizbūvētu pagrabstāvu un bēniņus stāvu skaitā neieskaita. Stāvu skaitā ieskaita jumta stāvu, ja tajā ir iebūvētas dzīvojamās vai publiskās telpas. 

8. Ja dzīvojamā nama daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota slīpā zemesgabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai.

2. Apbūves laukums

9. Dzīvojamā nama apbūves laukumu (m2) nosaka kā tāda laukuma projekciju cokola līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumus zem ēkām (vai to daļām), kuras izvietotas uz stabiem, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

3. Būvtilpums

10. Dzīvojamā nama būvtilpumu (m3) nosaka, summējot ēkas virszemes daļu (izņemot bēniņus) un pazemes daļu (arī pagrabstāva) tilpumu starp norobežojošajām virsmām, ieskaitot norobežojošās konstrukcijas un virsgaismas logus. Ēkas virszemes un pazemes daļas robežšķirtne ir pirmā stāva grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda ir nosacīta atzīme +-0,00). Dzīvojamā nama būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas (ēkas daļas), kas būvēta uz stabiem, caurbrauktuves tilpumu, ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu, kā arī arhitektūras detaļu vai konstrukciju elementu izvirzījumu tilpumu.

4. Platība

11. Dzīvojamā nama kopējo platību (m2) nosaka, summējot visu ēkas stāvu, arī pagrabstāva un mansarda stāva platību starp ārsienu iekšējām virsmām, kā arī ārtelpu - balkonu, lodžiju un terašu - platību. Bēniņu (tehnisko bēniņu) un tehniskās pagrīdes platību nama kopējā platībā neieskaita.

12. Dzīvojamā nama kopējā platībā ieskaita:

12.1. dzīvojamā nama lietderīgo platību summu, ko veido:

12.1.1. dzīvokļu kopējā platība, kuru nosaka, saskaitot dzīvojamā nama dzīvokļu kopējās platības;

12.1.2. nedzīvojamo telpu kopējā platība;

12.1.3. publisko telpu kopējā platība, ja tādas ir;

12.2. dzīvojamā nama palīgplatību summu, ko veido:

12.2.1. kāpņu telpu kopējā platība, kurā ieskaita arī ārpus dzīvokļiem esošo koridoru, galeriju, vestibilu, vējtveru un citu koplietošanas telpu, kā arī lifta un citu šahtu platību. Kāpņu telpu vai to daļu platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup. Ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu platību kāpņu telpu kopējā platībā neieskaita;

12.2.2. koplietošanas ārtelpu - balkonu, lodžiju un terašu - platība;

12.2.3. pagrabstāva kopējā platība.

13. Dzīvokļa kopējo platību (m2) nosaka, summējot dzīvokļa platību un dzīvokļa ārtelpu - balkonu, lodžiju un terašu - platību.

14. Dzīvokļa platību nosaka, summējot dzīvokļa dzīvojamo telpu un palīgtelpu platību, ieskaitot neapkurināmās telpas. Ārtelpu platību dzīvokļa platībā neieskaita.

15. Telpas platību (m2) aprēķina pēc tās lineārajiem izmēriem (m) starp apdarinātām sienu virsmām (bez grīdas līstēm) tīrās grīdas līmenī, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību;

15.2. telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un slīpām virsmām, kuru augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks nekā 1,6 metri, kā arī platību, ko aizņem stacionāri pavardi un krāsnis.

III. Pamatprasības projektēšanai
1. Stāvi

16. Dzīvojamā nama stāva minimālajam augstumam no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai jābūt vismaz 2,5 metriem.

17. Pagrabstāva augstumam no tīrās grīdas grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai jābūt vismaz 1,8 metriem, ja pagrabstāvā netiek izvietotas īpašas telpas, kurām piemērojamas attiecīgas normatīvās prasības.

2. Dzīvoklis

18. Dzīvokli vienai ģimenei projektē, ievērojot dzīvojamo telpu un palīgtelpu funkcionālo zonējumu:

18.1. dzīvojamo telpu grupā nepieciešama vismaz viena dzīvojamā istaba;

18.2. dzīvokļa palīgtelpu grupā nepieciešama priekštelpa ar garderobes vietu, sanitārtehniskās telpas un virtuve vai virtuves niša. Dzīvokļa palīgtelpu grupā var būt garderobes telpa, telpa veļas mazgāšanai, telpa saimniecības darbiem, pieliekamais, saimniecības noliktava. Vēlams paredzēt iespēju iebūvēt skapjus.

19. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādus minimālos telpas platuma izmērus:

19.1. virtuvei - 2,0 m;

19.2. priekštelpai (ieejas hallei) - 1,4 m;

19.3. dzīvokļa gaitenim - 1,0 m;

19.4. tualetei - 1,0 m.

20. Dzīvokļa sastāvā var būt šādas vasaras sezonā izmantojamas telpas:

20.1. iekštelpas (piemēram, verandas);

20.2. ārtelpas (piemēram, balkoni, lodžijas, terases).

21. Ja dzīvoklis paredzēts vienam cilvēkam, tā platība nedrīkst būt mazāka par 30 m2 un istaba dzīvoklī nedrīkst būt mazāka par 12 m2, bet virtuve - par 8 m2.

22. Sanitārtehnisko telpu durvis veras evakuācijas ceļa virzienā (uz izeju), izņemot gadījumus, ja telpu piemēro invalīdu vajadzībām un būvnormatīvos vai citos tiesību aktos ir noteiktas citas prasības. Ja dzīvoklī ir tikai viens savietotais sanitārais mezgls (tualete ar vannu un dušu), ieeja tajā tieši no virtuves vai dzīvojamām telpām nav pieļaujama.

23. Viens dalītais vai savietotais sanitārais mezgls ar ieeju no priekštelpas (ieejas halles) nepieciešams vienistabas un divistabu dzīvokļos. Trīs un vairāk istabu dzīvokļos papildu sanitārie mezgli projektējami guļamistabu zonā ar ieeju no guļamistabas vai tai piegulošā gaiteņa.

24. Sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Nav pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja nav saņemta attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišana. Vienā vairākstāvu dzīvoklī sanitārtehniskās telpas var izvietot virs dzīvojamām telpām, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, hidroizolācijas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības.

25. Iekārtām un cauruļvadiem, kas neattiecas uz attiecīgā stāva dzīvokļa aprīkojumu, nepieciešamas speciālas šahtas vai kanāli norobežojošajās konstrukcijās, atklāta to stiprināšana pie dzīvojamo telpu sienām vai griestiem nav pieļaujama.

26. Dzīvokļa iekštelpu izbūvei un apdarei lietojami tikai veselībai nekaitīgi apdares materiāli, kas nodrošina higiēnas prasību izpildi un nepazemina ēkas ugunsdrošības klasi.

3. Saimniecības telpas

27. Trīsstāvu un augstākos dzīvojamos namos koplietošanas telpu daļā pirmā stāva, cokola stāva vai pagrabstāva līmenī nepieciešama telpa ēkas un teritorijas apkopšanai nepieciešamā inventāra glabāšanai, kas apgādāta ar karsto un auksto ūdeni. Iedzīvotāju koplietošanas saimniecības telpās, piemēram, telpā veļas mazgāšanai, darbnīcā, nepieciešama atbilstoša sanitārtehniskā telpa (tualete).

28. Izejai no dzīvojamā nama saimniecības daļas telpām un no dzīvojamās daļas telpām jābūt atsevišķai.

29. Dzīvojamā nama pirmajā stāvā vai cokola stāvā, kas ir saistīts ar ieejas vestibilu, ieteicams izvietot ratiņu telpu ar pandusu bērnu ratiņu, invalīdu ratiņu, ragaviņu, slēpju un velosipēdu novietošanai (paredz 1-2 m2 lielu platību katram dzīvoklim).

30. Ja pastkastītes visiem dzīvokļiem izvieto ieejas vestibilā vai pie dzīvojamā nama ieejas, tām jābūt no nedegoša materiāla.

4. Publiskās telpas

31. Dzīvojamā nama nedzīvojamajā daļā vai atsevišķos ēkas stāvos pieļaujams izvietot publiskās telpas, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības. Dzīvojamā namā nav pieļaujama tādu noliktavu vai ražotņu izvietošana, kur glabājas vai tiek izmantotas veselībai kaitīgas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas, kā arī vielas, kuru kaitīgie izdalījumi pārsniedz normatīvos lielumus vai kuru daudzums var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju.

32. Publiskās telpas augstumu dzīvojamā namā projektē atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām, bet ne zemāku par 2,5 metriem.

33. Dzīvojamā nama pagrabstāvā vai cokola stāvā iebūvētās publiskās telpas atdalāmas no ēkas dzīvojamās daļas telpām ar 1.tipa ugunsdrošajām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošajiem pārsegumiem bez ailām atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" noteiktajām prasībām.

34. Publisko telpu evakuācijas izejas projektē atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" noteiktajām prasībām. Ja saimnieciskā darbība publiskajās telpās ir saistīta ar preču iekraušanu un izkraušanu, projektē no ēkas dzīvojamās daļas nodalītas atsevišķas ieejas attiecīgajās telpās.

35. Preču izkraušanai un iekraušanai no tās dzīvojamā nama puses, kur fasādē nav dzīvojamo telpu logu (piemēram, gala fasāde bez logiem), projektē īpašas iebrauktuves, pazemes tuneļus vai speciālas iekraušanas telpas. Iekraušanas telpas var neprojektēt, ja publiskās telpas platība nav lielāka par 150 m2.

36. Preču izkraušana un iekraušana publiskajās telpās caur ēkas dzīvojamās daļas ieeju ir aizliegta. Ir aizliegta tāda preču izkraušanas un iekraušanas tehnoloģija, kas traucē transporta kustību uz ielas vai gājēju pārvietošanos pa ietvi.

37. Ja publisko telpu šķērso ēkas dzīvojamajai daļai nepieciešamās inženierkomunikācijas, tās izvieto speciālās šahtās vai kanālos ugunsdrošās norobežojošās konstrukcijās ar ugunsizturības robežu vismaz 60 minūtes, izņemot šī būvnormatīva 134.punktā minētās telpas.

5. Telpu insolācija un dabiskais apgaismojums

38. Dzīvojamā nama telpu insolāciju projektē atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 100 "Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve" noteiktajām prasībām. Minimālā dzīvojamo telpu insolācija laikposmā no 22.marta līdz 22.septembrim ir 2,5 stundas dienā.

39. Dabiskais apgaismojums nepieciešams visās dzīvojamās telpās, virtuvēs, vējtveros, kāpņu telpās, kopējos koridoros, kā arī dzīvojamos namos iebūvētajās publiskajās telpās. Dabiskais apgaismojums nav nepieciešams virtuves nišā, ja tā ir aprīkota ar elektrisko plīti un mehānisko ventilāciju.

40. Telpām, kurās ir dabiskais apgaismojums, projektē vēdināšanu caur logu vērtnēm vai citām ierīcēm.

41. Logu ailu laukumu attiecībai pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un virtuvēs jābūt vismaz 1:8.

42. Koplietošanas kāpņu telpas un koridori izgaismojami caur ārsienu logiem katrā stāvā. Virsgaismas logu kāpņu telpas pārsegumā var projektēt, ja ailas minimālais šķērsgriezums ir 1,5 x 2,5 metri un ja tiek ievēroti šī būvnormatīva 63.punktā minētie nosacījumi.

43. Ja logs ir koplietošanas koridora vienā galā, koridors nedrīkst būt garāks par 24 metriem, bet, ja logi ir koplietošanas koridora abos galos, - par 48 metriem. Ja koridors ir garāks, papildus nepieciešamas gaismas kabatas. Attālums starp gaismas kabatām nedrīkst būt lielāks par 24 metriem, bet starp gaismas kabatu un koridora gala logu - par 30 metriem. Gaismas kabatas platums nedrīkst būt mazāks par pusi no tās dziļuma (neskaitot piegulošā koridora platumu). Par gaismas kabatu var izmantot kāpņu telpu, ja tai piegulošie koridori nav garāki par 12 metriem, tajos nav dabiskā apgaismojuma un tie ir atdalīti no kāpņu telpas ar gaismas caurlaidīgām vismaz 1,2 metrus platām durvīm un trieciendroša stikla sienu. 

6. Trokšņa līmenis

44. Līdz attiecīga Latvijas būvnormatīva apstiprināšanai pieļaujamajam trokšņa līmenim jāatbilst SNiP II-12-77 "Trokšņa aizsardzība" noteiktajām prasībām.

7. Ugunsdrošība

45. Dzīvojamo namu projektē atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" un citos Latvijas būvnormatīvos noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

46. Dzīvojamā nama vārtu, automašīnu iebrauktuvju un caurbrauktuvju platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 metriem un brīvais augstums - par 4,25 metriem.

47. Ja ir blīva perimetrālā apbūve, attālums no vienas dzīvojamā nama caurbrauktuves līdz otrai nedrīkst būt lielāks par 100 metriem.

48. Dzīvojamā nama stāva laukums starp ugunsdrošajām sienām atbilstoši ugunsdrošības pakāpei un stāvu skaitam ēkā nedrīkst būt lielāks par šī būvnormatīva 1.pielikumā noteikto.

49. Ja karkaskonstrukciju vai vairogkonstrukciju 3.a, 3.b, 4., 4.a un 5.ugunsdrošības pakāpes dzīvojamo namu apbūves laukums nav lielāks par 500 m2, pieļaujama ēku bloķēšana, ja bloķētās ēkas vienu no otras atdala ar 2.tipa ugunsdrošo sienu.

50. Starpdzīvokļu sienām jābūt no nedegošiem materiāliem ar ugunsizturības robežu 30 minūtes.

51. Ja ēkai ir 3.ugunsdrošības pakāpe, starpdzīvokļu sienas var būt no grūti degošiem materiāliem.

52. Dzīvojamā nama piebūvju ugunsdrošības pakāpe nedrīkst būt zemāka par apkurināmās pamatēkas ugunsdrošības pakāpi.

53. Dzīvojamā nama galerijas konstrukciju degtspējas grupai un ugunsizturības robežai jāatbilst nama pārseguma konstrukciju degtspējas grupai un ugunsizturības robežai.

8. Kāpņu telpas. Evakuācijas ceļi un izejas

54. Pie katras dzīvojamā nama ieejas projektē vējtveri, kura platums (dziļums) ir vismaz 1,2 metri. Pie ieejas ieteicams ierīkot kodēto slēdzeni.

55. Dzīvojamā nama ieejas vējtvera tīrās grīdas atzīmei jāatrodas vismaz 0,15 metrus augstāk nekā ietves atzīme pie ieejas.

56. Ja dzīvojamā namā ir 16 un vairāk stāvu, nepieciešami dubultie vējtveri.

57. Lielākais pieļaujamais attālums no dzīvokļa ārdurvīm līdz kāpņu telpai vai izejai uz āru noteikts šī būvnormatīva 2.pielikumā.

58. Kāpņu laidu platums un slīpums noteikts šī būvnormatīva 3.pielikumā. 

59. Vienā kāpņu laidā jābūt ne mazāk kā trim un ne vairāk kā 18 pakāpieniem. Kāpņu laidus un laukumus norobežo ar margām.

60. Kāpņu telpas un liftu halles norobežo no jebkurām citām telpām ar durvīm saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" 5.3.4.apakšpunktu.

61. Dzīvokļiem, kas atrodas pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā stāvā, projektē vismaz vienu izeju uz parastu 1.tipa kāpņu telpu atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" noteiktajām prasībām. Dzīvokļiem, kas atrodas sestajā, septītajā, astotajā un devītajā stāvā, nepieciešama otra - evakuācijas - izeja, kas var būt izeja no katra dzīvokļa uz lodžiju (balkonu), ja no lodžijas (balkona) gala sienas līdz loga vai durvju ailai ir vismaz 1,2 metrus plats sienas posms un starp ailām ir vismaz 1,6 metrus plats sienas posms.

62. Ja parasta 1.tipa kāpņu telpa ir izvietota ēkas galā, var ierīkot vienas 3.tipa kāpnes pretējā koridora galā, ja tiek ievērotas šī būvnormatīva 2.pielikumā noteiktās prasības.

63. Kāpņu telpās var izvietot apkures iekārtas, atkritumu vadus, savietotos elektrības uzskaites skapjus, pastkastītes, ja netiek samazināts kāpņu laukumu un laidumu normatīvais platums, kas noteikts evakuācijas ceļiem un izejām. Nepiedūmojamās kāpņu telpās drīkst izvietot tikai apkures iekārtu elementus.

64. Vienstāva, divstāvu un trīsstāvu 1. un 2.ugunsdrošības pakāpes dzīvojamam namam (arī bloķētā ēkā) var projektēt kāpņu telpas ar virsgaismas logu, kura izmēri ir vismaz 1,5 x 2,5 metri. Tādā gadījumā katrā otrā un trešā stāva dzīvoklī nepieciešams balkons vai lodžija, bet spraugai starp kāpņu laidiem jābūt vismaz 0,7 metriem vai nepieciešama gaismas šahta ar šķērsgriezuma laukumu vismaz 2 m2 visā kāpņu telpas augstumā. Stāvu skaitu var palielināt līdz četriem stāviem, ja no katra dzīvokļa caur lodžiju vai balkonu ir iespēja iziet uz ārējām kāpnēm, pa kurām var nokāpt līdz otrā stāva līmenim, un ja dzīvokļu priekštelpās ierīkota automātiskā ugunsdzēsības signalizācija.

65. Ārpusdzīvokļa koridora platumam jābūt vismaz 1,8 metriem un durvju platumam - vismaz 0,9 metriem, izņemot šī būvnormatīva IV nodaļā minētos gadījumus.

66. Koridora vai galerijas platumam dzīvojamā namā starp kāpņu telpām vai starp koridora vai galerijas galu un kāpnēm jābūt šādam:

66.1. ja koridora vai galerijas garums ir mazāks nekā 40 metru, - vismaz 1,4 metriem;

66.2. ja koridora vai galerijas garums ir 40 metru un lielāks, - 1,6 metriem.

67. Koridornamos koridoru ik pēc 30 metriem norobežo ar starpsienām, kurās iebūvētas durvis ar automātiskajām aizvēršanas ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm. Durvīm jābūt bez stiklojuma vai ar armēto (stiegroto) stiklu. Starpsienu un durvju konstrukcijām jānodrošina dūmu necaurlaidība.

68. Deviņu un mazāk stāvu koridornamā, ja dzīvokļu kopējā platība vienā stāvā ir 500 m2 un vairāk, no kopēja koridora jābūt izejai vismaz uz divām 1.tipa kāpņu telpām. Ja dzīvokļu kopējā platība vienā stāvā ir mazāka nekā 500 m2, no kopējā koridora var būt izeja uz vienu parastu 1.tipa kāpņu telpu, ja koridora galos ir izeja uz 3.tipa atklātām kāpnēm.

9. Iebūvētas un piebūvētas dzīvojamā nama daļas

69. Dzīvojamā nama pirmā stāva, cokola stāva un pagrabstāva līmenī iedzīvotāju vajadzībām var iebūvēt vai piebūvēt saimniecības telpas un garāžas vai stāvvietas personīgo transportlīdzekļu novietošanai saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem un ugunsdrošības prasībām.

70. Projektējot garāžas dzīvojamos namos, jāievēro šādas prasības:

70.1. garāžas atdala no dzīvojamās daļas telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām;

70.2. ieejai no dzīvojamās daļas telpām garāžās nepieciešams vējtveris;

70.3. dūmu novadīšanai garāžās nepieciešamas ailas, kuru laukums ir 1/400 no grīdas laukuma.

71. Iebūvēto un piebūvēto ēkas daļu pārsegumu nesošajām konstrukcijām jābūt no nedegošiem materiāliem ar ugunsizturības robežu vismaz 45 minūtes. Ja piebūves stāvu skaits ir mazāks nekā ēkas stāvu skaits, piebūvētās ēkas daļas jumta līmenis nedrīkst būt augstāks par pamatēkas augšējo dzīvokļu vai publisko telpu grīdas līmeni.

10. Cokola stāvs un pagrabstāvs

72. Cokola stāvā un pagrabstāvā nedrīkst izvietot dzīvokļus, bet vairākstāvu dzīvokļos, kuros ir iekšējās kāpnes, - dzīvojamās telpas.

73. Katrā dzīvojamā nama sekcijā, ja tajā ir vairāk par trim stāviem, izejas no cokola stāva, pagrabstāva un tehniskajām telpām ir tieši uz āru un atsevišķi no dzīvojamās daļas kāpņu telpas. Attālums no jebkuras telpas cokola stāvā, pagrabstāvā vai tehniskajā stāvā līdz tuvākajai kāpņu telpai nedrīkst būt lielāks par 100 metriem.

74. Vienstāva un divstāvu dzīvojamos namos izejas no pagrabstāva, cokola stāva un tehniskajām telpām var ierīkot caur kāpņu telpu pirmajā stāvā, ja attiecīgā izeja atdalīta no ēkas dzīvojamās daļas ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām.

75. Cokola stāva un pagrabstāva augstumu no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai projektē:

75.1. ne mazāku par 2 metriem - transportlīdzekļu stāvvietai vai garāžai;

75.2. ne mazāku par 2,2 metriem - siltummezgliem;

75.3. saskaņā ar šī būvnormatīva 32.punktu - publiskajām telpām.

76. Cokola stāvā, pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē nepieciešama 1,8 metrus augsta staigājamā zona visā ēkas garumā. Līdz vienam metram garā posmā tās augstums var būt 1,6 metri. Pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē var ierīkot 1,6 metrus augstas ailas.

77. Cokola stāvā un pagrabstāvā katrā ar ugunsdrošām sienām un durvīm norobežotā dzīvojamā nama sekcijā iedzīvotājiem nepieciešama pieeja vismaz diviem veramiem logiem, kuru laukums ir vismaz 0,9 x 1,2 metri.

78. Piecu un vairāk stāvu 2.ugunsdrošības pakāpes ēkās, kā arī 3. un 4.ugunsdrošības pakāpes ēkās starpsienām starp atsevišķām telpām ugunsizturības robeža nav normēta.

79. Cokola stāvā un pagrabstāvā tehniskie koridori un tehniskās telpas no pārējām telpām jāatdala ar 1.tipa ugunsdrošajām starpsienām.

80. Ja cokola stāvā neierīko gaisa nosūces vēdināšanu, ārsienās nepieciešamas vienmērīgi pa ēkas ārsienas perimetru izvietotas vēdināšanas atveres, kuru šķērsgriezumu kopējais laukums nav mazāks par 1/400 no grīdas laukuma. Vienas vēdināšanas atveres šķērsgriezuma laukumam jābūt vismaz 0,05 m2.

11. Tehniskais stāvs un tehniskā pagrīde

81. Tehniskā stāva augstumu projektē atbilstoši tajā izvietoto iekārtu veidam un tehnoloģiskās un ekspluatācijas drošības prasībām.

82. Tehniskajā pagrīdē katrā sienā un starpsienā, izņemot ugunsdrošās sienas un starpsienas, zem telpas griestiem nepieciešams ventilācijas atvērums ar šķērsgriezuma laukumu vismaz 0,02 m2.

83. Tehniskajā pagrīdē ugunsdrošajās starpsienās projektē ugunsdrošas durvis ar noblīvētām piedurlīstēm; var ierīkot 1,6 metrus augstas ailas.

12. Bēniņi un tehniskie bēniņi

84. Bēniņos un tehniskajos bēniņos nepieciešama 1,2 metrus plata staigājama zona un vismaz 1,6 metrus augsta eja visā ēkas garumā. Līdz 2 metriem garā posmā tās augstums var būt 1,2 metri un platums - viens metrs. 

85. Ēkas bēniņos un vidusdaļā izvietotajos tehniskajos stāvos katrā stāvā nepieciešamas vismaz divas izejas saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas". Minētās izejas var ierīkot caur kopējām kāpņu telpām.

86. Auksto bēniņu vēdināšanai norobežojošās konstrukcijās nepieciešamas atveres, kuru šķērsgriezuma laukums ir vismaz 1/500 no bēniņu laukuma.

13. Dzīvojamo namu jumti

87. Dzīvojamo namu jumtus projektē:

87.1. ar ārējo vai iekšējo ūdens noteci - sešu un mazāk stāvu ēkām;

87.2. tikai ar iekšējo ūdens noteci - septiņu un vairāk stāvu ēkām.

88. Dzīvojamo namu jumtiem nepieciešams jumta nožogojums atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" 3.1.7.apakšpunktā noteiktajām prasībām.

89. Dzīvojamā nama jumta seguma siltumizolācijas materiāliem jābūt nedegošiem vai grūti degošiem, jumta seguma siltumizolācijas konstrukcijā jābūt aizsargslānim, kas novērš saules siltuma transmisiju telpā.

14. Lifti

90. Dzīvojamos namos, kuros attālums no pēdējā stāva tīrās grīdas atzīmes līdz zemes atzīmei ir 14 metru un vairāk, vai sešu un vairāk stāvu ēkās nepieciešami lifti, izņemot šī būvnormatīva IV nodaļā minētos gadījumus.

91. Šī būvnormatīva 90.punktā minētās prasības var nepiemērot dzīvojamo namu rekonstrukcijas projektiem, ja bēniņus paredzēts izbūvēt par mansarda stāvu. Dzīvojamos namos esošie lifti var neapkalpot bēniņus vai mansarda stāvu.

92. Nepieciešamo liftu skaitu, to celtspēju un ātrumu dzīvojamos namos aprēķina atbilstoši liftu iekārtu tehniskajos normatīvos noteiktajām prasībām, ņemot vērā stāvu platību, stāvu skaitu un paredzamo iedzīvotāju skaitu ēkā.

93. Brīvo grīdas laukumu pirms ieejas liftā projektē:

93.1. vismaz 1,2 m2 - pasažieru liftiem ar celtspēju 400 kg un minimālajiem kabīnes izmēriem 1100 mm (dziļums) x 1400 mm (platums) (laukums 1,54 m2);

93.2. vismaz 1,6 m2 - pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimālajiem kabīnes izmēriem 1100 mm (dziļums) x 2100 mm (platums) (laukums 2,31 m2);

93.3. vismaz 2,1 m2 - pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimālajiem kabīnes izmēriem 2100 mm (dziļums) x 1100 mm (platums) (laukums 2,31 m2).

94. Liftu mašīntelpa nedrīkst atrasties virs dzīvojamām telpām vai tieši blakus tām.

95. Liftus projektē saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 26.septembra noteikumiem Nr.294 "Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumi".

15. Sauso atkritumu vadi

96. Sauso atkritumu vadus projektē četru un vairāk stāvu dzīvojamiem namiem.

97. Attālums no dzīvokļa durvīm līdz sauso atkritumu vadam nedrīkst būt lielāks par 25 metriem.

98. Sauso atkritumu vads ir gaisa necaurlaidīgs, ar skaņas izolāciju, un tas nedrīkst atrasties blakus dzīvojamām telpām. Atkritumu savākšanas kamera nedrīkst atrasties zem dzīvojamām telpām.

99. Atkritumu savākšanas kamerai jābūt vismaz 1,95 metrus augstai. Atkritumu savākšanas kamerai nepieciešama atsevišķa no ieejas namā izolēta ieeja, kuras durvīm jāveras uz āru.

100. Atkritumu savākšanas kamera jānorobežo ar ugunsdrošu starpsienu un pārsegumu, kura ugunsnoturības robeža ir 60 minūtes.

IV. Prasības invalīdu ērtībām

101. Šajā nodaļā noteiktās prasības piemērojamas, ja būvniecība pilnīgi vai daļēji paredzēta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī gadījumos, ja dzīvojamā namā paredzēti dzīvokļi ģimenēm, kurās ir invalīdi ar ierobežotām pārvietošanās iespējām.

102. Dzīvokļus invalīdiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām izvieto ēkās, kurām ir vismaz 2.ugunsdrošības pakāpe, atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" noteiktajām prasībām.

103. Ēkas ieejas un dzīvokļu ieejas, lifta un sauso atkritumu vada priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas ēkas koplietošanas telpas (piemēram, koridorus, saimniecības telpas) projektē bez sliekšņiem vai pakāpieniem un paredz pandusus, kuru platums ir 1,2 metri, bet slīpums - ne lielāks par 1:20.

104. Vējtveris jāprojektē vismaz 1,5 metrus dziļš un 2,2 metrus plats.

105. Koplietošanas koridoram jābūt vismaz 1,8 metrus platam un durvīm - vismaz 1,20 metrus platām.

106. Minimālajiem lifta kabīnes izmēriem dzīvojamā namā neatkarīgi no stāvu skaita jābūt 1100 mm x 1400 mm (laukums 1,54 m2).

107. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādu minimālo telpu platumu:

107.1. virtuvei - 2,2 metri;

107.2. tualetei - 1,4 metri; ja paredzēts mazgājamais galds (izlietne), - 1,6 x 2,2 metri;

107.3. vannas istabai - 2,2 metri; ja paredzēts savietotais sanitārais mezgls, - 2,2 x 2,2 metri;

107.4. ārtelpām - balkoniem, lodžijām, terasēm - 1,4 metri līdz norobežojošajām konstrukcijām.

108. Neatkarīgi no ēkas stāvu skaita dzīvokļos, kuros dzīvo invalīdi ar ierobežotām pārvietošanās iespējām, garīgās attīstības traucējumiem vai neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, virtuvi apgādā ar elektrisko plīti un visās telpās ierīko automātisko ugunsdzēsības signalizāciju.

V. Papildu prasības sešu un vairāk stāvu dzīvojamo namu projektēšanā
109. Ja kopējā dzīvokļu platība stāvā ir lielāka par 500 m2, no sestā un katra nākamā stāva projektē izeju uz vienu nepiedūmojamo 1.tipa kāpņu telpu atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" noteiktajām prasībām. Minētā prasība neattiecas uz piecstāvu dzīvojamo ēku rekonstrukcijas projektiem, ja tajās tiek izbūvēti apdzīvojami bēniņi (mansarda stāvs).

110. Ja nepiedūmojamā kāpņu telpa atrodas koridora galā, koridora pretējā galā drīkst ierīkot vienas 3.tipa kāpnes.

111. Ja deviņu un mazāk stāvu sekciju dzīvojamos namos kopējā dzīvokļu platība vienā stāvā ir līdz 270 m2 rindu sekcijās vai 360 m2 stūra un gala sekcijās, projektē izeju uz vienu 1.tipa kāpņu telpu, ja ir ievēroti šī būvnormatīva 62.punktā un 2.pielikumā minētie nosacījumi.

112. Ja koridornamos kopējā dzīvokļu platība vienā stāvā ir 500 m2 un vairāk, projektē vismaz divas nepiedūmojamās kāpņu telpas, no tām vismaz 50 % ir 1.tipa kāpņu telpas, bet pārējās var būt 2.tipa kāpņu telpas.

113. Nepiedūmojamās kāpņu telpās pirmā stāva līmenī projektē izeju tieši uz āru. Sekciju dzīvojamos namos drīkst ierīkot izejas uz āru no nepiedūmojamām 1.tipa kāpņu telpām caur vestibilu, kas atdalīts no blakus esošajiem koridoriem ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām. Starp kāpņu telpu un vestibilu jābūt atklātai ārējai zonai, ko var norobežot ar metāla režģi. 

114. Nepiedūmojamās kāpņu telpās dūmus no stāva koridoriem izvada caur speciālām šahtām, kurās ierīkotas piespiedu nosūces un vārsti. Katrā stāvā ik pēc 30 metriem koridorā projektē vienu šahtu.

115. Katrai dūmu izvadīšanas šahtai nepieciešams atsevišķs ventilators. Šahtas projektē no nedegošiem materiāliem ar ugunsizturību vismaz 60 minūtes.

116. Lifta šahtas augšējā daļā atbilstoši aprēķinam jānodrošina āra gaisa padeve no atsevišķa kanāla, ja izcēlies ugunsgrēks.

117. Gaisa padeves un dūmu nosūkšanas ierīces izvieto atsevišķās vēdināšanas kamerās, kuras no citām telpām norobežo ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām. Automātiskajā ugunsdzēsības signalizācijas sistēmā ietver automātisku vārstu atvēršanu un ventilatoru ieslēgšanu. Automātisko ugunsdzēsības signalizāciju ierīko dzīvokļu priekštelpās. Katrā stāvā izvieto distances vadības pulti.

VI. Inženierkomunikācijas
1. Ūdensvads un kanalizācija

118. Aukstā un karstā ūdens apgādi, kanalizāciju un ugunsdzēsības ūdensvadu dzīvojamā namā projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvā LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" noteiktajām prasībām.

119. Rajonos, kur nav izbūvēti centralizēti kanalizācijas tīkli, dzīvojamie nami nedrīkst būt augstāki par diviem stāviem.

2. Apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana

120. Līdz atbilstoša Latvijas būvnormatīva apstiprināšanai apkures un vēdināšanas sistēmas dzīvojamā namā projektē atbilstoši SNiP 2.04.05-86 "Apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana" noteiktajām spēkā esošajām normatīvajām prasībām (ar Arhitektūras un celtniecības ministrijas 1992.gada 8.maija pavēli Nr.48 nav spēkā 3.3.apakšpunkts, 10.obligātā pielikuma 1.-10.punkts un 14.obligātais pielikums).

121. Dzīvojamo namu apsildīšanā priekšroka dodama ekonomiski pamatotām apkures sistēmām, kas nodrošina vietējā kurināmā izmantošanu. Projektējot dzīvojamos namus, kas nav augstāki par pieciem stāviem, tajos paredz ugunsdrošības prasībām atbilstošu dūmvadu ierīkošanu, iespēju ierīkot malkas pavardus virtuvēs, kā arī iespēju piemērot saimniecības telpas kurināmā glabāšanai.

122. Dzīvojamo namu vēdināšanai projektē dabiskās (gravitācijas) ventilācijas sistēmas.

123. Telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu paredz atbilstoši šī būvnormatīva 4.pielikumā noteiktajām prasībām.

124. Dzīvojamā nama ūdens centrālapkures sistēmu projektē kā divcauruļu apkures sistēmu, kas ir kopēja visai ēkai vai ēkas daļai. Var projektēt patstāvīgu apkures sistēmu atsevišķi katram dzīvoklim (stāvam). Ūdens apkures sistēmās ieteicams paredzēt piespiedu cirkulāciju.

125. Visiem apkures sistēmas sildķermeņiem ieteicams paredzēt temperatūras regulatorus (termostatus).

126. Ja ūdens centrālapkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas sadalošie cauruļvadi izvietoti ēkas pagrabā, apkures sistēmas stāvvadiem ieteicams paredzēt spiediena regulatorus.

127. Norobežojošo konstrukciju aprēķinu veic, pamatojoties uz šādiem normatīvajiem rādītājiem:

127.1. telpu iekšējā gaisa temperatūra - saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu;

127.2. telpu iekšējā gaisa relatīvais mitrums - 55 %.

128. Ja telpās ir dabiskais apgaismojums, projektē dabisko vēdināšanu caur atveramām logu vērtnēm un citām ietaisēm tā, lai nodrošinātu vienreizēju gaisa apmaiņu stundā.

129. Kāpņu telpu vēdināšana jānodrošina caur atveramām logu vērtnēm, kuru ailu laukums katrā stāvā ir vismaz 1,2 m2.

130. Vienā dzīvoklī starp vienādas nozīmes telpām var būt gaisa pārplūde, kas nodrošina vienmērīgu gaisa apmaiņu un izvadāmā gaisa kompensāciju no āra.

131. Virtuves, tualetes, vannas istabas un dušas telpas vēdināmas caur dabīgās nosūces kanāliem.

132. Ja dūmvads paredzēts dūmgāzu novadīšanai no siltuma ģeneratoriem, to nedrīkst izmantot par ventilācijas kanālu.

133. Viena dzīvokļa vietējās izvadventilācijas kanālus var apvienot vienā kanālā, kuru pievieno visas ēkas kopējam kanālam tādā līmenī, kas ir vismaz divus metrus augstāks par apkalpojamo telpu līmeni.

134. Ventilācijas kanālus no virtuvēm, tualetēm, vannas istabām, dušas telpām un pieliekamajiem nedrīkst apvienot ar ventilācijas kanāliem no garāžām un telpām, kurās ievietoti siltuma ģeneratori.

135. Publiskajām telpām projektē autonomas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas atbilstoši to paredzētās izmantošanas normatīviem un tehnoloģiskajām prasībām. Projektējot publiskās telpas dzīvojamā namā, ieteicams veidot autonomas apkures sistēmas.

136. Publiskajām telpām, kuras atrodas vienā dzīvoklī (piemēram, notariāta kantori, juridiskās konsultācijas, biroji, izņemot darbnīcas un telpas, kurās lieto un uzglabā degošas vielas), nosūces ventilāciju var pievienot visas ēkas kopējam ventilācijas kanālam, ja ievēro šī būvnormatīva 133. un 134.punktā minētos nosacījumus.

137. Ja dzīvojamā namā ir siltie bēniņi, gaisu no bēniņiem novada caur vienu nosūces šahtu atsevišķi katrai ēkas sekcijai. Šahtai jābūt vismaz 4,5 metrus virs ēkas augšējā stāva griestiem.

138. Ja dzīvojamais nams nav augstāks par diviem stāviem (neskaitot cokola stāvu) un ja tiek izmantots cietais kurināmais, ūdens sildītāju un mazgabarīta apkures katlu dzīvokļa apkurei un karstā ūdens sagatavošanai var ierīkot dzīvokļa virtuvē vai atsevišķā telpā, kurā ir dabiskais apgaismojums.

139. Dzīvojamo ēku apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ēkas pagrabstāvā un pirmajā stāvā var izvietot apkures katlus (apkures iekārtas), kuru jauda nav lielāka par 500 kW.

140. Telpas, kurās ir izvietotas šī būvnormatīva 139.punktā minētās iekārtas, ir atdalāmas no citām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām, 2.tipa ugunsdrošām durvīm un 3.tipa ugunsdrošu pārsegumu, izolējamas un nodrošināmas ar atsevišķu izeju uz āru vai kopēju koridoru. Minētajās telpās nepieciešams dabiskais apgaismojums un dabiskā ventilācija, kas nodrošina trīskāršu gaisa apmaiņu stundā.

3. Gāzes apgāde

141. Līdz atbilstoša Latvijas būvnormatīva apstiprināšanai gāzes apgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamos namos projektē saskaņā ar SNiP 2.04.08.-87 "Gāzes apgāde" noteiktajām normatīvajām prasībām.

142. Gāzi par kurināmo atļauts izmantot desmit un mazāk stāvu dzīvojamos namos:

142.1. ēkas kopējai apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (ievērojot šo būvnoteikumu 143.5.apakšpunktā noteiktās prasības) - dzīvojamo namu bēniņos vai jumta stāvā, ja apkures katla (apkures iekārtas) jauda nav lielāka par 2 MW, vai ēkas pagrabstāvā un pirmajā stāvā, ja apkures katla (apkures iekārtas) jauda nav lielāka par 500 kW;

142.2. atsevišķa dzīvokļa autonomai apkurei un karstā ūdens sagatavošanai - dzīvokļa virtuvē vai atsevišķā telpā;

142.3. ēdiena pagatavošanai - dzīvokļa virtuvē.

143. Telpām, kurās izvieto gāzes iekārtas, jābūt izolētām, ar atsevišķu izeju uz āru vai kopēju koridoru, un tām jāatbilst šādām prasībām:

143.1. telpas augstums no grīdas līdz griestiem ir vismaz 2 metri;

143.2. telpas tilpums (kubatūra) ir vismaz 0,4 m3 uz katru degļu jaudas kilovatu, bet ne mazāks par 7,5 m3;

143.3. telpā ir ārējais logs, kura laukums ir vismaz 0,05 m2 uz vienu telpas kubikmetru, bet ne mazāks par 0,25 m2; ja minēto prasību ievērošanu nevar nodrošināt, gāzes vadam jāierīko gāzes koncentrācijas signalizators ar gāzes padeves automātiskās atslēgšanas ierīci;

143.4. telpā ir nodrošināta vismaz trīskārša gaisa apmaiņa stundā, neskaitot to gaisa daudzumu, kas nepieciešams gāzes sadedzināšanai kurtuvēs;

143.5. ja telpās izvieto šī būvnormatīva 142.1.apakšpunktā minētās iekārtas, telpas jāatdala no citām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām, 2.tipa ugunsdrošām durvīm un 3.tipa ugunsdrošu pārsegumu, kā arī jāierīko logi (nedrīkst ierīkot pakešu logus), kuru laukums ir vismaz 0,05 m2 uz vienu telpas kubikmetru.

4. Elektroapgāde

144. Līdz atbilstoša Latvijas būvnormatīva apstiprināšanai elektroapgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamos namos projektē atbilstoši nozares būvnormatīvā VSN 59-88 "Dzīvojamo un sabiedrisko ēku elektroiekārtas. Projektēšanas normas" un nozares tehniskajos noteikumos PUE-85 "Elektroiekārtu ierīkošanas noteikumi" noteiktajām prasībām.

145. Dzīvojamā nama būvprojektā paredz dzīvojamā nama pieslēgšanu elektriskajiem tīkliem, telpu un ārējo ieeju apgaismošanu, sadzīves elektrotehnisko iekārtu un citu nepieciešamo elektroietaišu pieslēgšanas iespēju atbilstoši elektrotehnisko normatīvu prasībām.

146. Elektriskās plītis dzīvojamā namā nepieciešamas šādos gadījumos:

146.1. ja dzīvojamais nams ir augstāks par desmit stāviem;

146.2. ja dzīvojamā namā ir dažāds stāvu skaits un vismaz vienā tā daļā ir 11 un vairāk stāvu (elektriskās plītis nepieciešamas visās ēkas daļās);

146.3. šī būvnormatīva 108.punktā minētajos gadījumos.

147. Ja dzīvojamā namā ir vairāk nekā četri stāvi, kāpņu telpās jāierīko avārijas apgaismojums.

148. Ēku zibensaizsardzību projektē atbilstoši nozares tehniskajos noteikumos RD 34.21.122-87 "Ēku un būvju zibensaizsardzības ierīkošanas instrukcija" noteiktajām prasībām.

149. Elektroniskās ietaises, radiotranslācija, televīzijas un telefona tīkli projektējami atbilstoši attiecīgo ietaišu, iekārtu un tīklu tehniskajos normatīvos noteiktajām prasībām.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs