Notiek sabiedriskās apspriešanas sanāksme par iecerēto daudzstāvu apbūvi zaļajā teritorijā Pārdaugavā
Šodien plkst.14 Kurzemes rajona izpilddirekcijā Dzirciemā ielā 26 notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA "Kvarta" ieceri būvēt līdz pat deviņiem stāviem augstas dzīvojamās mājas vēsturiski zaļā teritorijā Pārdaugavā, nelielajā Gregora ielā, kur dominē divstāvu apbūve.
Šodien plkst.14 Kurzemes rajona izpilddirekcijā Dzirciemā ielā 26 notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA "Kvarta" ieceri būvēt līdz pat deviņiem stāviem augstas dzīvojamās mājas vēsturiski zaļā teritorijā Pārdaugavā, nelielajā Gregora ielā, kur dominē divstāvu apbūve.
Tajā plānojuši piedalīties arī Vides aizsardzības kluba (VAK) pārstāvji, kas, tāpat kā šī rajona iedzīvotāji, pauduši neizpratni, kāpēc būvniecība jāattīsta tieši uz vēsturisku zaļo teritoriju rēķina, aģentūru LETA pastāstīja VAK pārstāve Elita Kļaviņa.
Iedzīvotāji nesen jau bijuši spiesti samierināties ar līdzīgu būvnieku ieceri blakus esošajā Kuldīgas ielā, kur daudzstāvu nams tiks celts bijušā bērnudārza teritorijā un jau ir izcirsti visi koki.
Kvartālā starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu galvenokārt ir vēsturiski divstāvu nami, un tāda ir pilnīgi visa apbūve arī Gregora ielas pretējā pusē. Vairākas padomju laikā celtās piecstāvu ēkas izvietotas gar Elvīras ielu un kvartāla iekšienē, un no divstāvu apbūves tās nošķir ar kokiem bagāta zaļā teritorija, kuru tagad plāno apbūvēt SIA "Kvarta".
Tuvākās deviņstāvu ēkas ir kvartāla malās, nošķirot to no maģistrālās Vīlipa ielas un Rīgas-Bolderājas dzelzceļa, bet "Kvarta" projekts faktiski paredz šādas ēkas uzbūvēt kvartāla vidū.
Noraizējušies ir arī piecstāvu namu iemītnieki, jo iecerētā apbūve ir ļoti tuvu viņu mitekļiem un būtiski ierobežošot saules gaismu.
"Tas taču ir parks. Nesaprotu, kā te var būvēt daudzstāvu mājas. Turklāt apbūve paredzēta ļoti tuvu esošajām ēkām," savu sašutumu pauda kāds no tuvējo māju iedzīvotājiem.
Būvniecības iecere paredz divas atsevišķas sekcijas: vienu piecus līdz deviņus stāvus augstu, bet otru - astoņus stāvus augstu, aģentūrai LETA pastāstīja arhitekte Astra Poga. Kopā paredzēti 150 dzīvokļi, kā arī autostāvvietas 150 automašīnām. Augšējo stāvu dzīvokļiem iecerēts izveidot terases.
"Šajā gruntsgabalā ir atļauta jaukta apbūve. Tas nozīmē vismaz 20 dažādus apbūves veidus, varētu pat būvēt benzīntanku," klāstīja Poga.
"Kvarta" valdes locekle Mārīte Lipša noraida iedzīvotāju pārmetumus par zaļās zonas apbūvi.
"Tas nav parks. Teritorija ir slēgta, un iedzīvotāji to kā parku nav izmantojuši. Parks attīstības plānā tiek iezīmēts kā dabas pamatne, bet šeit iezīmēta jauktas apbūves teritorija," skaidroja Lipša.
Uzņēmuma pārstāve arī norādīja, ka apbūves plāns atbilstot visiem būvnormatīviem. "Vienam iedzīvotājam "tuvu" liekas desmit metri, citam - kilometrs," šādi paredzēto apbūves attālumu no esošajām ēkām komentēja Lipša.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķirķe aģentūrai LETA sacīja, ka "būvnormatīvos paredzētie attālumi un insolācijas rādītāji ir ievēroti".
Lipša pagaidām nevarēja pateikt, cik lielas investīcijas plānotas ēku būvniecībā.
Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) aģentūrai LETA sacīja, ka šis projekts un tā būvniecība iecerētajā vietā noteikti tiks izvērtēti Vides komitejā.
Viņš saņēmis vairāku iedzīvotāju vēstules ar sūdzībām par zaļās teritorijas apbūvi. Piemēram, VAK pārstāve - Kuldīgas ielas iedzīvotāja Ingrīda Ērenpreisa - minējusi, ka Latvijas Universitātes Botāniskā dārza apkārtnē attīstītāji, iespējams, speciāli cenšas pamazām apbūvēt zaļās teritorijas.
Iedzīvotāju iesniegumus saistībā ar zaļās zonas apbūvi Kuldīgas ielā plānots izskatīt kādā no tuvākajām Vides komitejas sēdēm.
"Pozitīvi, ka šai būvniecības iecerei vismaz izsludināta sabiedriskā apspriešana," sacīja Īvāns, norādot, ka bieži šī procedūra tiekot apieta, piemēram, būvējot daudzstāvu ēkas pa vienai. Tādā gadījumā sabiedriskā apspriešana nav nepieciešama. Bez sabiedriskās apspriešanas daudzstāvu ēku celtniecība atļauta, piemēram, minētajā bijušā bērnudārza teritorijā Kuldīgas ielā 37 un 39, informēja Īvāns.
"Visa Pārdaugava pati par sevi ir vēsturiska un sargājama, ne tikai Kalnciema iela. Īpaši mazajās un klusajās ieliņās jūtama vēsturiskā elpa," norādīja VAK pārstāve Kļaviņa.
Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas pilsētas Būvvalde būvniecības ieceri virzīs izskatīšanai Rīgas domē.
Zemesgabala adrese ir Kuldīgas iela 45b, bet faktiski tas robežojas ar Gregora ielu. Tā platība ir 10 474 kvadrātmetri. Īpašumu "Kvarta" 2005.gada novembrī iegādājusies par 2,53 miljoniem latu, liecina informācija Zemesgrāmatā.
"Kvarta" reģistrēta 2004.gada oktobrī, tās pamatkapitāls ir 3200 lati, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija.
Uzņēmuma īpašnieki ar 37,5% daļu ir Raimondam Čirpusam pilnībā piederošā SIA "Realty Plus" un ar 62,5% daļu - Igaunijas uzņēmumam "Fenniger" piederošā nekustamo īpašumu kompānija AS "Eldikrija", kas līdz šim īstenojusi, piemēram, speciālistu pretrunīgi vērtēto darījumu un dzīvojamās ēkas "Centra nams" projektu Republikas laukumā 3.
Tajā plānojuši piedalīties arī Vides aizsardzības kluba (VAK) pārstāvji, kas, tāpat kā šī rajona iedzīvotāji, pauduši neizpratni, kāpēc būvniecība jāattīsta tieši uz vēsturisku zaļo teritoriju rēķina, aģentūru LETA pastāstīja VAK pārstāve Elita Kļaviņa.
Iedzīvotāji nesen jau bijuši spiesti samierināties ar līdzīgu būvnieku ieceri blakus esošajā Kuldīgas ielā, kur daudzstāvu nams tiks celts bijušā bērnudārza teritorijā un jau ir izcirsti visi koki.
Kvartālā starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu galvenokārt ir vēsturiski divstāvu nami, un tāda ir pilnīgi visa apbūve arī Gregora ielas pretējā pusē. Vairākas padomju laikā celtās piecstāvu ēkas izvietotas gar Elvīras ielu un kvartāla iekšienē, un no divstāvu apbūves tās nošķir ar kokiem bagāta zaļā teritorija, kuru tagad plāno apbūvēt SIA "Kvarta".
Tuvākās deviņstāvu ēkas ir kvartāla malās, nošķirot to no maģistrālās Vīlipa ielas un Rīgas-Bolderājas dzelzceļa, bet "Kvarta" projekts faktiski paredz šādas ēkas uzbūvēt kvartāla vidū.
Noraizējušies ir arī piecstāvu namu iemītnieki, jo iecerētā apbūve ir ļoti tuvu viņu mitekļiem un būtiski ierobežošot saules gaismu.
"Tas taču ir parks. Nesaprotu, kā te var būvēt daudzstāvu mājas. Turklāt apbūve paredzēta ļoti tuvu esošajām ēkām," savu sašutumu pauda kāds no tuvējo māju iedzīvotājiem.
Būvniecības iecere paredz divas atsevišķas sekcijas: vienu piecus līdz deviņus stāvus augstu, bet otru - astoņus stāvus augstu, aģentūrai LETA pastāstīja arhitekte Astra Poga. Kopā paredzēti 150 dzīvokļi, kā arī autostāvvietas 150 automašīnām. Augšējo stāvu dzīvokļiem iecerēts izveidot terases.
"Šajā gruntsgabalā ir atļauta jaukta apbūve. Tas nozīmē vismaz 20 dažādus apbūves veidus, varētu pat būvēt benzīntanku," klāstīja Poga.
"Kvarta" valdes locekle Mārīte Lipša noraida iedzīvotāju pārmetumus par zaļās zonas apbūvi.
"Tas nav parks. Teritorija ir slēgta, un iedzīvotāji to kā parku nav izmantojuši. Parks attīstības plānā tiek iezīmēts kā dabas pamatne, bet šeit iezīmēta jauktas apbūves teritorija," skaidroja Lipša.
Uzņēmuma pārstāve arī norādīja, ka apbūves plāns atbilstot visiem būvnormatīviem. "Vienam iedzīvotājam "tuvu" liekas desmit metri, citam - kilometrs," šādi paredzēto apbūves attālumu no esošajām ēkām komentēja Lipša.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķirķe aģentūrai LETA sacīja, ka "būvnormatīvos paredzētie attālumi un insolācijas rādītāji ir ievēroti".
Lipša pagaidām nevarēja pateikt, cik lielas investīcijas plānotas ēku būvniecībā.
Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) aģentūrai LETA sacīja, ka šis projekts un tā būvniecība iecerētajā vietā noteikti tiks izvērtēti Vides komitejā.
Viņš saņēmis vairāku iedzīvotāju vēstules ar sūdzībām par zaļās teritorijas apbūvi. Piemēram, VAK pārstāve - Kuldīgas ielas iedzīvotāja Ingrīda Ērenpreisa - minējusi, ka Latvijas Universitātes Botāniskā dārza apkārtnē attīstītāji, iespējams, speciāli cenšas pamazām apbūvēt zaļās teritorijas.
Iedzīvotāju iesniegumus saistībā ar zaļās zonas apbūvi Kuldīgas ielā plānots izskatīt kādā no tuvākajām Vides komitejas sēdēm.
"Pozitīvi, ka šai būvniecības iecerei vismaz izsludināta sabiedriskā apspriešana," sacīja Īvāns, norādot, ka bieži šī procedūra tiekot apieta, piemēram, būvējot daudzstāvu ēkas pa vienai. Tādā gadījumā sabiedriskā apspriešana nav nepieciešama. Bez sabiedriskās apspriešanas daudzstāvu ēku celtniecība atļauta, piemēram, minētajā bijušā bērnudārza teritorijā Kuldīgas ielā 37 un 39, informēja Īvāns.
"Visa Pārdaugava pati par sevi ir vēsturiska un sargājama, ne tikai Kalnciema iela. Īpaši mazajās un klusajās ieliņās jūtama vēsturiskā elpa," norādīja VAK pārstāve Kļaviņa.
Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas pilsētas Būvvalde būvniecības ieceri virzīs izskatīšanai Rīgas domē.
Zemesgabala adrese ir Kuldīgas iela 45b, bet faktiski tas robežojas ar Gregora ielu. Tā platība ir 10 474 kvadrātmetri. Īpašumu "Kvarta" 2005.gada novembrī iegādājusies par 2,53 miljoniem latu, liecina informācija Zemesgrāmatā.
"Kvarta" reģistrēta 2004.gada oktobrī, tās pamatkapitāls ir 3200 lati, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija.
Uzņēmuma īpašnieki ar 37,5% daļu ir Raimondam Čirpusam pilnībā piederošā SIA "Realty Plus" un ar 62,5% daļu - Igaunijas uzņēmumam "Fenniger" piederošā nekustamo īpašumu kompānija AS "Eldikrija", kas līdz šim īstenojusi, piemēram, speciālistu pretrunīgi vērtēto darījumu un dzīvojamās ēkas "Centra nams" projektu Republikas laukumā 3.
