Nozares attīstība

Foto: Nozares attīstība; autors: Nozares attīstība

Viens no rādītājiem, kas palīdz kaut nedaudz prognozēt nākotni, ir pagātne. Tāpēc piedāvājam nelielu ieskatu Ekonomikas minstrijas pārskatā par būvniecības attīstību 2006. gadā un cenu pieaugumu. Cenas pieaugušas ne tikai materiāliem, bet arī būvniecības darbiem. Praktiski visiem.

2006.gada deviņos mēnešos būvniecības apjomi sasniedza 762,7 miljonus latu, kas ir par 16,0% (rēķinot salīdzināmās cenās) vairāk nekā 2005.gada deviņos mēnešos. Šā gada trešajā ceturksnī veikti būvdarbi 363,0 miljonu latu apmērā, kas ir par 12,2% vairāk nekā pagājušā gada trešajā ceturksnī.Šā gada deviņos mēnešos ārpus Latvijas Republikas saviem spēkiem veikto būvdarbu apjoms bija 4,8 miljoni latu (2005.gada deviņos mēnešos – 5,1 miljoni latu). Visvairāk būvdarbu veikts Eiropas Savienības un NVS valstīs – attiecīgi 2,7 un 2,0 miljoni latu (2005.gada deviņos mēnešos – 2,6 un 1,8 miljoni latu).

Salīdzinot ar 2005.gada deviņiem mēnešiem, jaunās būvniecības apjomi (rēķinot salīdzināmās cenās) palielinājušies par 19,1%, jeb par 62,0 miljoniem latu. Remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi – attiecīgi par 13,0% un 43,4 miljoniem latu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2005. gada 3.ceturksni būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 26,5%. Tas ir lielākais būvizmaksu kāpums gada laikā kopš 1995.gada:
- strādnieku darba samaksa pieauga visstraujāk – par 58,9%,
- izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 22,9%,
- būvmateriālu cenas – par 12,4%.

Vislielākais būvizmaksu pieaugums bija vērojams:
- biroju ēku renovācijā – par 41,2%,
- rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā – par 27,9%,
- pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē – par 25,6%,
- transporta objektu būvē – par 24,6%,
- dzīvojamo māju celtniecībā par 23,6%,
- izglītības un veselības aizsardzības ēku renovācijā – par 19,6%.

Šā gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2.ceturksni, būvniecības izmaksas pieauga vidēji par 8,1%:
- strādnieku darba samaksa palielinājās par 11,6%,
- mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas – par 8,7%,
- būvmateriālu cenas – par 5,9%.

Visvairāk izmaksas cēlās:
- biroju ēku renovācijā – par 9,8%,
- dzīvojamo māju celtniecībā,
- pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē – par 8,4%,
- rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā par 8,3%,
- transporta objektu būvē – par 7,7%,
- izglītības un veselības aizsardzības ēku renovācijā – par 6,1%.

Jaunās būvniecības un rermontdarbu apjoms tiltu būvniecībā audzis 1,9 reizes, izglītības iestāžu ēku – 1,4 reizes, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu – 1,3 reizes.

Tajā pašā laikā maģistrālo cauruļvadu; komunikācijas un spēka līniju būvniecības apjomi samazinājušies par 20%, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku – 12%.

Pagājušajā gadā būvvaldes izsniegušas 5868 atļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai ar kopējo platību 1 296 500 kvadrātmetri. 2005.gadā tika izsniegtas 4928 atļaujas ar kopējo platību 1 064 900 kvadrātmetri.