PTAC: Būvizstrādājumu apritē iesaistītās personas neizprot atbilstības novērtēšanas nozīmību
Pēdējā laikā, vērtējot Zolitūdes traģēdijā iesaistīto personu atbildību, publiskajā vidē izskanējuši dažādi viedokļi, apgalvojumi un informācija par darbībām ar būvmateriālu atbilstības novērtēšanu, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Attiecībā uz atbilstības novērtēšanas dokumentiem var dzirdēt, ka šobrīd - "pieprasa ražotāja sertifikātus pirms trim gadiem pirktām skrūvēm", "atbilstības deklarāciju izsniedz Būvnieku savienība vai Būvmateriālu institūts". Šādi izteikumi rada bažas, ka komersanti un būvnieki neizprot normatīvos aktus, līdz ar to nenodrošinot pietiekamu būvmateriālu atbilstības pārbaudi.
Lai novērstu neskaidrības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsver, ka būvmateriālu atbilstības novērtēšana ir veicama pirms tas tiek ievietots tirgū – saražots vai importēts. Būvmateriāliem atkarībā no to veida un pielietojuma veicamas atšķirīgas atbilstības novērtēšanas procedūras, kuru rezultātā nepieciešama atbilstības deklarācija un noteiktos gadījumos arī atbilstības sertifikāts. Parasti sertifikācijas iestāde jāiesaista tiem būvizstrādājumiem, kuriem noteiktas stiprības, stabilitātes vai ugunsdrošības prasības. Atbilstības deklarāciju sastāda tikai pats būvizstrādājuma ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis – to neizsniedz ne būvnieku savienība, ne kāds būvmateriālu institūts vai neatkarīgs eksperts.
Atbilstības deklarācija NAV (nedrīkst būt) dokuments, ko kāds formāli uzraksta, lai to pievienotu būvniecības dokumentiem un uz tās pamata likumīgi nodotu būvi ekspluatācijā. Atbilstības deklarācija ir ražotāja apliecinājums, ka būvizstrādājums atbilst deklarētajām īpašībām – tātad tas ir dokuments, pēc kura pārliecināties, ka būvizstrādājums ir piemērots tiem darbiem, kur tas būvē tiks izmantots. Tātad, ja projektā tiek paredzēts iebūvēt kādu būvizstrādājumu ar noteiktu raksturojumu, piemēram, noteiktu stiprību mūra blokiem, tad atbilstības deklarācija kalpo, lai pārliecinātos, ka attiecīgais būvizstrādājums izpilda šo prasību.
Savukārt būvniekam (atbildīgajam būvdarbu vadītājam) ir pienākums pārbaudīt piegādāto būvizstrādājumu atbilstību būvniecības normatīvajiem aktiem, kā arī atbilstības apliecinājumu esību – pirms to iebūvēšanas būvē, kā arī nepieļaut tādu būvizstrādājumu iebūvēšanu, kuriem nav atbilstības apliecinājuma.
Līdz ar to nedrīkst būt situācija, kurā piegādātājs pieprasa atbilstības dokumentus vairākus gadus pēc būvizstrādājuma ievietošanas tirgū vai iebūvēšanas būvē, vai būvnieks izmanto citas, nevis ražotāja vai tā pilnvarotas personas sagatavotas atbilstības deklarācijas.
Aicinām būvizstrādājumu apritē iesaistītās personas atbildīgi izturēties pret saviem pienākumiem, izvēloties būvizstrādājumus atbilstoši projekta mērķiem un sabiedrības drošībai. Papildus ieteicams sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecībā, ne tikai pārbaudīt būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas un marķējumu, bet arī pārliecināties par to faktisko atbilstību norādītajām vērtībām, veicot to testēšanu pirms iebūvēšanas.