PTAC: uzņēmēju attieksme pret bīstamo iekārtu drošību ir pārāk formāla
Līdz 2008.gada 30.jūnijam bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību kontrolēja Valsts darba inspekcija, bet 2008. gada jūlijā šīs funkcijas tika nodotas Valsts būvinspekcijai. Līdz ar Valsts būvinspekcijas likvidēšanu 2009. gada jūnijā bīstamo iekārtu uzraudzību pārņēma Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Ko nozīmē šī uzraudzība un cik atbildīgi ir attiecīgo jomu uzņēmēji, to Building.lv jautāja PTAC speciālistiem.
Ko ietver jēdziens "bīstamas iekārtas"?
Tās ir rūpnieciskas, kā arī publiski pieejamas iekārtas, ar kuru neatbilstošu lietošanu un uzturēšanu saistīts augsts risks radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi. Šādas iekārtas tiek klasificētas kā "bīstamās iekārtas". Atsevišķas iekārtas tiek ievestas Latvijā lietošanai uz laiku (piemēram, atrakciju iekārtas, kravas celtņi), savukārt lielākā daļa iekārtu ir stacionāras un atrodas ilgstošā apritē (lifti, pacēlāji, spiedieniekārtas un to kompleksi, bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāri).
Cik un kādi bīstamo iekārtu veidi ir pakļauti šai uzraudzībai saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu?
Latvijā ir identificēti 16 bīstamo iekārtu veidi, kuri pakļauti obligātajai tehniskajai uzraudzībai. Galvenie veidi ir: lifti; kravas celtņi, kuru celtspēja ir viena tonna vai lielāka; cilvēku pārvadāšanai paredzētie trošu ceļu iekārtas; eskalatori un konveijeri; katliekārtas; spiedieniekārtu kompleksi; degvielas uzpildes stacijas tehnoloģiskās iekārtas; ķīmisko vielu ražošanas, uzglabāšanas un izmantošanas iekārtas un to kompleksi; sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes stacijas; tērauda kausēšanas iekārtas; tērauda velmēšanas iekārtas; autotransporta līdzekļu cisternas; publisko atrakciju iekārtas un maģistrālie cauruļvadi. Uz katru no šiem veidiem attiecināmi savi Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi.
Kā izpaužas šo iekārtu uzraudzība?
Lai nodrošinātu šo iekārtu uzturēšanu atbilstošā tehniskā stāvoklī, likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktas vienotas prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kurām pieder vai ir turējumā bīstamās iekārtas, kā arī likumā paredzētajā kārtībā šīs iekārtas lietošanas laikā ir pakļautas valsts uzraudzībai un periodiskām tehniskām pārbaudēm, kuru laikā akreditētu inspicēšanas institūciju eksperti izvērtē iekārtu riska faktorus un drošības pakāpi atbilstoši normatīvo aktu un piemērojamo standartu prasībām.
Tehnisko pārbaužu periodiskums noteikts normatīvajos aktos, pārbaužu apjoms un biežums noteikts atkarībā no iekārtas sarežģītības un tās darbības ietekmes iespējamā riska vērtējuma. Ja inspicēšanas institūciju veikto tehnisko pārbaužu rezultāti ir pozitīvi, tiek izsniegti atbilstoši protokoli un iekārtai piešķirta aktuāla pārbaudes zīme.
Iekārtu reģistrējot pirmo reizi, tai tiek izsniegta tehniskā pase. Pārbaužu rezultātus un citus datus par bīstamo iekārtu inspicēšanas institūcijas ievada Bīstamo iekārtu reģistrā, kura turētājs ir PTAC. Bīstamo iekārtu reģistrs ir elektroniski veidota datubāze, kas satur sistematizētu informāciju par bīstamajām iekārtām, to valdītājiem un bīstamo iekārtu uzraudzības procesu, lai nodrošinātu vienotu bīstamo iekārtu valsts uzskaiti.
PTAC, īstenojot savas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktās funkcijas, veic bīstamo iekārtu uzraudzību to lietošanas vietās, kontrolējot tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, tajā skaitā - vai lietošanā esošās iekārtas ir reģistrētas Bīstamo iekārtu reģistrā, vai iekārtu valdītājs ir ievērojis normatīvajos aktos noteikto pārbaužu periodiskumu.
Kā tiek plānotas šīs pārbaudes, jo tīri fiziski nav iespējams apsekot visus objektus?
PTAC ierobežoto resursu dēļ nav iespējams veikt visaptverošu bīstamo iekārtu uzraudzību, ņemot vērā, ka Latvijā saskaņā ar Bīstamo iekārtu reģistra datiem ir reģistrētas, tātad, tiek lietotas, vairāk nekā 30 000 šādu iekārtu. Situācija tiek izvērtēta, analizējot bīstamo iekārtu reģistra datus. Pēc reģistra datiem iespējams izvērtēt, kuru normatīvo aktu prasībām iekārtai jāatbilst un kādas apliecināšanas procedūras jāpiemēro, reģistrā ir redzams iekārtas valdītājs, kurš atbild par iekārtas atbilstību prasībām, reģistra dati pārsvarā ir ticami, jo personas, kas nodrošina datu ievadi, ir kompetentas un no tām var prasīt atbildību. Reģistra datu analīze kalpo par pamatojumu PTAC plānotajām fiziskajām pārbaudēm, kā arī ir iespēja rakstiski pieprasīt skaidrojumus iekārtu valdītājiem.
Kādi soda mēri paredzēti, ja pārbaudē tiek konstatēti pārkāpumi?
Ja PTAC veikto uzraudzības darbību rezultātā konstatēti pārkāpumi, iekārtu valdītājiem var tikt piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 90.pantu un uzlikti naudas sodi.
Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu - fiziskajai personai līdz 250 Ls, juridiskajai personai - līdz 500 Ls. Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu -uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam - fiziskajai personai līdz 500 Ls, juridiskajai personai - līdz 1000 Ls. Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus personu drošībai un veselībai, uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam - fiziskajai personai līdz 500 Ls, juridiskajai personai - līdz 1000 Ls. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no 150 – 500 Ls, bet juridiskajām personām - no 500 līdz 3000 Ls.
Jāpiebilst, ka paredzētie sodi lielam uzņēmējam varētu šķist zemi, bet šie lielie uzņēmumi parasti arī ievēro normatīvo aktu prasības – ir resursi, atbildīgie speciālisti. Savukārt mazam uzņēmējam sods ir diezgan samērīgs, lai tas būtu motivēts labāk izpildīt prasības, nekā maksāt sodu.
Ko liecina šogad veikto pārbaužu statistika?
Ņemot vērā, ka pārbaudāmo uzņēmumu izvēle nav nejauša, PTAC plānojot savas uzraudzības darbības, daļēji jau pirms pārbaudes sākuma identificē iespējamos pārkāpumus, tādēļ pārbaužu rezultāti ir ar augstu atklāto neatbilstību īpatsvaru.
Šī gada pirmajos 6 mēnešos veiktas 47 pārbaudes bīstamo iekārtu lietošanas vietās, 27 objektos (kas ir 57% no kopējā pārbaudīto skaita) konstatēti pārkāpumi. Uzraudzības rezultātā pārbaudīta 296 iekārtu atbilstība bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasībām, pārkāpumi konstatēti 126 iekārtu lietošanā jeb 43% no kopējā pārbaudīto skaita (t. sk. viena iekārta nebija reģistrēta Bīstamo iekārtu reģistrā, 52 nebija veiktas periodiskās pārbaudes; 73 iekārtām - citi pārkāpumi). 39 iekārtu lietošana apturēta līdz neatbilstību novēršanai. Desmit uzņēmumiem par izdarītajiem pārkāpumiem piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 90.pantu un uzlikti naudas sodi.
Noteikti ir uzsverama gan bīstamo iekārtu valdītāju, gan arī sertificētāju atbildība. Līdz šim PTAC novērojumi rāda, ka bīstamo iekārtu valdītāji neapzinās šo iekārtu patieso bīstamību un iespējamo kaitējumu cilvēkiem un apkārtējai videi, kā arī citas sekas, ko tās var radīt. Tāpat arī dažkārt valdītāju attieksme pret savā valdījumā esošo iekārtu periodiskajām pārbaudēm attieksme ir vieglprātīga un drīzāk formāla, kas ir viens no riska faktoriem bīstamo iekārtu drošumam.
Materiāls tapis sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru