Paaugstinātais mitrums dzīvoklī. Ko darīt?
Pirms dažiem gadiem iegādājāmies jaunu dzīvokli pirmajā stāvā jaunuzbūvētā mājā (zem mājas nav pagraba). Bez visādiem kreņķiem, kas atklājās ekspluatācijas gaitā, nomācošu atmosfēru radīja paaugstinātais mitrums dzīvoklī. Sākotnēji domājām, ka, mājai jaunai esot, mitrums rodas, tai žūstot. Bet nu jau 2 gadi riņķī, un sāk pelēt sienas. Neaudzējam puķes uz palodzēm, nežāvējam veļu telpā, virtuvē un vannas istabā ir nosūcējs, elektriskā apkure.
Jau mājās atnākot, attaisām visus logus un durvis, lai 5 minūtes pa istabām plosās caurvējš, un pēc tam logi ik pa laikam stāv vēdināšanas režīmā, tomēr mitrums nemazinās. Meklējot informāciju internetā, tiek sniegti dažādi padomi, un tā līdz galam nav pārliecība ne par vienu: mainīt logus, ierīkot ventilāciju, lai tā no āras piegādātu svaigu gaisu, tā veicinot gaisa apmaiņu (te gan nav skaidrs, kā ziemā šo gaisu sasildīt, lai nepūš iekšā aukstumu), iegādāties gaisa sausinātājus... Un tā varētu turpināt. Piebildīšu, kā ēka celta no fibo blokiem un siltināta ar putuplastu. Būsim ļoti pateicīgi par padomu.
www.building.lv atbilde:
Cīņā pret mitrumu telpās un mitrām sienām pirmais un svarīgākais uzdevums ir novērst mitruma rašanās cēloni un tikai tad cīnīties ar sekām. Mitrums gan aprasti ir vecu namu problēma, dažāda materiāla sienas to uzsūc dažādos daudzumos, taču saprotams, ka jebkura veida konstrukcijas mitrums ietekmē negatīvi, tāpat kā cilvēku veselību un labsajūtu, atrodoties pārlieku mitrās telpās. Protams, konkrētās situācijas risinājumu labāk jautāt speciālistiem, kas novērtē konkrētās ēkas konstrukcijas un izsaka iespējamos risinājumus, taču biežākie mitru sienu iemesli ir sekojoši:
- visbiežāk mitrums telpās veidojas no aukstuma tiltiem, kas savieno ārtelpu un iekšu un kas ir nepareizas/neprecīzas būvniecības sekas. Pat tāds sīkums kā nepareizi montēta ārējā palodze (ja viena mala nonāk līdz iekštelpai) var kļūt par aukstuma tiltu. Aukstuma tilts stimulē mitruma veidošanos uz konkrētās sienas, uz tās veidojas kondensāts, vēlāk- pelējums. Visbiežāk caursalst ēkas stūri.
- iespējams arī, ka mitrums telpās ir mūsdienu hermētiskās būvniecības sekas- ja telpa ir pilnībā noslēgta, mitrumam tajā nav kur palikt, tas cirkulē, nosēžoties uz virsmām. Hermētiska telpa veidojas ieliekot neelopojošas durvis un logus, izmantojot neelpojošus apdares materiālus u.tml. Šādā situācijā risinājums ir atbilstošas ventilācijas sistēmas izveide, piemēram, iebūvējot ventilācijas restes sienā vai logos. Arī iekārtie griesti var būt mitruma cēlonis- virs tiem veidojas neelpojoša, noslēgta telpa.
- mitruma daudzumu telpā palielina arī dažādi sadzīves faktori- ēdiena gatavošana, akvāriji, vannas un baseini, telpaugi u.tml.
- lai mitrums neveidotos, svarīga ir arī pietiekama dienasgaisma telpās. Ja logos reti iespīd saule (tie ir koku vai vīteņaugu aizēnoti). Tāpat, ja sienas otrā pusē atrodas mitra telpa, piemēram, vannas istaba, virtuve, pirts, sienai jābūt izgatavotai no atsbiltošiem materiāliem, kas neļauj mitrumam nonākt otrā pusē.
Jāatceras, ka normāls, veselībai un ēkas konstrukcijām labvēlīgākais mitrums telpās ir 50- 60%. Ja mitruma ir vairāk par 60%, tam kaut kur ir jāpaliek- visbiežāk mitrums koncentrēsies uz sienām, vēlāk ievilksies arī mēbelēs, gultas veļā, sāks pelēt un var izraisīt dažādas alerģijas šādās telpās mītošiem cilvēkiem. Svarīgi pareizi ievērot būvniecības darbu gaitu, izvēlēties atbilstošus materiālus.
Ja tiek konstatēts pārmērīgs mitrums telpās, jārīkojas ātri, jo samirkusi siena mitrumu atdos ļoti ilgā laikā. Jāpārliecinās, vai mitrums nāk no ārpuses un jāapkaro tas ārpusē, lai nenodarītu kaitējumus iekštelpām. Samirkušu sienu žāvēšanai tiek izmantotas dārgas iekārtas, bez kurām vairumā gadījumu tomēr ir iespējams iztikt, novēršot cēloni vienkāršākiem paņēmieniem.
Kad cēlonis ir novērsts, bojāto sienu var noklāt ar hidrofobizējošiem līdzekļiem, kādi nopērkami būvmateriālu veikalos.
Jau mājās atnākot, attaisām visus logus un durvis, lai 5 minūtes pa istabām plosās caurvējš, un pēc tam logi ik pa laikam stāv vēdināšanas režīmā, tomēr mitrums nemazinās. Meklējot informāciju internetā, tiek sniegti dažādi padomi, un tā līdz galam nav pārliecība ne par vienu: mainīt logus, ierīkot ventilāciju, lai tā no āras piegādātu svaigu gaisu, tā veicinot gaisa apmaiņu (te gan nav skaidrs, kā ziemā šo gaisu sasildīt, lai nepūš iekšā aukstumu), iegādāties gaisa sausinātājus... Un tā varētu turpināt. Piebildīšu, kā ēka celta no fibo blokiem un siltināta ar putuplastu. Būsim ļoti pateicīgi par padomu.
www.building.lv atbilde:
Cīņā pret mitrumu telpās un mitrām sienām pirmais un svarīgākais uzdevums ir novērst mitruma rašanās cēloni un tikai tad cīnīties ar sekām. Mitrums gan aprasti ir vecu namu problēma, dažāda materiāla sienas to uzsūc dažādos daudzumos, taču saprotams, ka jebkura veida konstrukcijas mitrums ietekmē negatīvi, tāpat kā cilvēku veselību un labsajūtu, atrodoties pārlieku mitrās telpās. Protams, konkrētās situācijas risinājumu labāk jautāt speciālistiem, kas novērtē konkrētās ēkas konstrukcijas un izsaka iespējamos risinājumus, taču biežākie mitru sienu iemesli ir sekojoši:
- visbiežāk mitrums telpās veidojas no aukstuma tiltiem, kas savieno ārtelpu un iekšu un kas ir nepareizas/neprecīzas būvniecības sekas. Pat tāds sīkums kā nepareizi montēta ārējā palodze (ja viena mala nonāk līdz iekštelpai) var kļūt par aukstuma tiltu. Aukstuma tilts stimulē mitruma veidošanos uz konkrētās sienas, uz tās veidojas kondensāts, vēlāk- pelējums. Visbiežāk caursalst ēkas stūri.
- iespējams arī, ka mitrums telpās ir mūsdienu hermētiskās būvniecības sekas- ja telpa ir pilnībā noslēgta, mitrumam tajā nav kur palikt, tas cirkulē, nosēžoties uz virsmām. Hermētiska telpa veidojas ieliekot neelopojošas durvis un logus, izmantojot neelpojošus apdares materiālus u.tml. Šādā situācijā risinājums ir atbilstošas ventilācijas sistēmas izveide, piemēram, iebūvējot ventilācijas restes sienā vai logos. Arī iekārtie griesti var būt mitruma cēlonis- virs tiem veidojas neelpojoša, noslēgta telpa.
- mitruma daudzumu telpā palielina arī dažādi sadzīves faktori- ēdiena gatavošana, akvāriji, vannas un baseini, telpaugi u.tml.
- lai mitrums neveidotos, svarīga ir arī pietiekama dienasgaisma telpās. Ja logos reti iespīd saule (tie ir koku vai vīteņaugu aizēnoti). Tāpat, ja sienas otrā pusē atrodas mitra telpa, piemēram, vannas istaba, virtuve, pirts, sienai jābūt izgatavotai no atsbiltošiem materiāliem, kas neļauj mitrumam nonākt otrā pusē.
Jāatceras, ka normāls, veselībai un ēkas konstrukcijām labvēlīgākais mitrums telpās ir 50- 60%. Ja mitruma ir vairāk par 60%, tam kaut kur ir jāpaliek- visbiežāk mitrums koncentrēsies uz sienām, vēlāk ievilksies arī mēbelēs, gultas veļā, sāks pelēt un var izraisīt dažādas alerģijas šādās telpās mītošiem cilvēkiem. Svarīgi pareizi ievērot būvniecības darbu gaitu, izvēlēties atbilstošus materiālus.
Ja tiek konstatēts pārmērīgs mitrums telpās, jārīkojas ātri, jo samirkusi siena mitrumu atdos ļoti ilgā laikā. Jāpārliecinās, vai mitrums nāk no ārpuses un jāapkaro tas ārpusē, lai nenodarītu kaitējumus iekštelpām. Samirkušu sienu žāvēšanai tiek izmantotas dārgas iekārtas, bez kurām vairumā gadījumu tomēr ir iespējams iztikt, novēršot cēloni vienkāršākiem paņēmieniem.
Kad cēlonis ir novērsts, bojāto sienu var noklāt ar hidrofobizējošiem līdzekļiem, kādi nopērkami būvmateriālu veikalos.