Pabeigta Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam sabiedriskā apspriešana
Pabeigta Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana un tiek apkopoti tās rezultāti.
Pabeigta Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana un tiek apkopoti tās rezultāti, aģentūru LETA informēja Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš.
Septembra sākumā plānota pilsētas Attīstības komisijas sēde, kurā tiks izskatīti iesniegtie priekšlikumi. Komisija tiksies ar priekšlikumu autoriem.
Pēc tam komisija virzīs plānojuma redakciju uz domes sēdi, kura varētu notikt septembrī. Pēc tam galīgo dokumenta redakciju plānots iesniegt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kurai savs vērtējums jāsniedz divu mēnešu laikā, pastāstīja Vītoliņš.
Vītoliņš informēja, ka Ventspils dome noraida sabiedrības par atklātību "Delna" pārmetumus par pārkāpumiem teritorijas plānojuma izstrādē.
"Delna" 8.augustā paziņoja, ka Ventspils pilsētā no 2004.gada nav spēkā esošais teritorijas plānojums, ko apstiprinot gan izstrādes stadijā esošā Ventspils teritorijas plānojuma projekta ievaddaļā paustā informācija, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājaslapā paustā informācija, gan tas, ka teritorijas plānojuma projekta sabiedriskās apspriešanas laikā Ventspilī netika izstādīts spēkā esošais teritorijas plānojums, kā to nosaka normatīvie akti.
Kā skaidro pašvaldības pārstāvji, Ventspils dome atbilstoši Būvniecības likumam sabiedriskajai apspriešanai nodod visas būvniecības ieceres, kas tiek veiktas par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, ja izmaksas pārsniedz 50 000 latu, ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve un ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā.
Kā uzsvēra Vītoliņš, pašsaprotami, ka pēc iepriekšējā teritorijas plānojuma darbības beigšanās Ventspils pašvaldība, tāpat kā 330 citas pašvaldības, nav formāli piemērojusi prasību nodot jebkuru būvniecības ieceri sabiedriskajai apspriešanai. Šāda prasība nosaka pienākumu nodot sabiedriskajai apspriešanai pat tādas būvniecības ieceres, kurās sabiedrības intereses ne mazākā mērā netiek skartas, piemēram, privātmājas žoga būvniecība, dzīvokļa remonts daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā, ēkas fasādes siltināšana u.c.
Šādu būvniecības ieceru nodošana sabiedriskajai apspriešanai būtu nelietderīga laika un līdzekļu izšķērdēšana.
Pašvaldības pārstāvis uzsvēra, ka pēc neatkarības atgūšanas Ventspils pašvaldība bija viena no pirmajām valstī, kura izstrādāja pilsētas teritorijas plānojumu. Šī dokumenta izstrādes laikā notika konsultācijas gan ar Latvijas, gan ar Nīderlandes speciālistiem. No Latvijas konsultācijas sniedza Arhitektūras un celtniecības ministrijas speciālisti, kā arī valstī vadošie plānotāji.
Teritorijas plānojuma izstrādes un tā apstiprināšanas termiņu vairākkārtēja pārcelšana saistīta galvenokārt ar biežajām izmaiņām normatīvajos aktos. Piemēram, kopš 1994.gada piecas reizes mainīti Ministru kabineta noteikumi, kas regulē teritorijas plānojumu izstrādi.
Izpildot Eiropas Savienības prasības, no 2003.gada pieņemta virkne normatīvo aktu, kuri būtiski izmaina plānojuma saturu un nosaka pienākumu pašvaldībām veikt papildu darbības teritorijas plānojumu izstrādē, kas būtiski ietekmē dokumenta saturu un izpildes termiņus.
Piemēram, Vītoliņš minēja, ka ar 2003.gada 19.jūnija grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ieviesta plānošanas dokumentu īstenošanas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
Realizējot šīs prasības, Ventspils pilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas nodošana sabiedriskajai apspriešanai aizkavējās vairāk nekā par pusotru gadu.
Kā sacīja Vītoliņš, tas, ka "Delna" no visām 330 pašvaldībām satraucas par teritorijas plānojuma neesamību tikai Ventspilī, liecina, ka nevalstiskā organizācija īsteno "politisku priekšvēlēšanu akciju".
Kā ziņots, 27.jūnijā notika pēdējā publiskā tikšanās ar Ventspils domes amatpersonām un darba grupas pārstāvjiem par izstrādāto Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam galīgo redakciju.
Lielāko interesi par apspriešanu izrādīja pilsētas privātās zemes īpašnieki, kuru zeme pēc plānojuma apstiprināšanas tiks pārveidota par rūpniecībai izmantojamu zemi. Cilvēki īpaši interesējās par nodokļu, attīstības izmaiņām, mainoties teritorijas izmantojumam.
Teritorijas plānojuma galīgā redakcija ir instruments, ar kuru plānots ieviest 2004.gada 28.decembrī apstiprināto Ventspils pilsētas attīstības stratēģiju 2005.-2015.gadam, savukārt attīstības stratēģija ir vietējās pašvaldības teritorijas attīstības programma, kas nosaka pašvaldības plānoto attīstību turpmākajiem desmit gadiem.
Teritorijas plānojuma galīgā redakcija paredz turpināt attīstīt rūpniecisko apbūvi brīvostas teritorijā - Maurciemā, Celtnieku ielas blakus teritorijās, Kazarmu placī. Šāds risinājums ļaus veiksmīgi turpināt attīstīt rūpniecību pilsētā, piesaistīt jaunas investīcijas un radīt papildu darba vietas.
Plānojums paredz apbūvi Ventspils pilsētas dienvidrietumu teritorijā, Dampeļos, Krievlaukos, Staldzenē, Tērauda un Krasta ielas rajonos u.c.
Lai attīstītu uzņēmējdarbību un to sabalansētu ar kopējo pilsētas struktūru, teritorijas plānojums paredz konkrētas teritorijas, kurās pieļaujama lielveikalu, degvielas uzpildes staciju, transporta tehniskās apkopes teritoriju, vairumtirdzniecības bāžu būvniecība.
Lai attīstītu Ventspils vecpilsētu, lielākajā daļā nekustamo īpašumu paredzēts attīstīt jauktu dzīvojamo un darījumu iestāžu apbūvi, kurās izvietot gan darījumu iestāžu objektus, gan dzīvojamās telpas vai atsevišķas šādas ēkas.
Kļūstot par arvien lielākas nozīmes pilsētu valstī un reģionā, ar teritorijas plānojumu paredzēta iespēja palielināt Ventspils pilsētas administratīvo teritoriju, mainīt robežu ar Vārves un Tārgales pagastiem.
Teritorijas plānojums pēc stāšanās spēkā būs saistošs visām fiziskām un juridiskām personām. To mainīt varēs tikai atbilstoši likumdošanā noteiktajai kārtībai un ja rosinātās izmaiņas nebūs pretrunā ar citiem plānošanas dokumentiem. Iespējami īsākais termiņš no teritorijas plānojuma izmaiņu ierosināšanas līdz apstiprināšanai ir aptuveni gads
Septembra sākumā plānota pilsētas Attīstības komisijas sēde, kurā tiks izskatīti iesniegtie priekšlikumi. Komisija tiksies ar priekšlikumu autoriem.
Pēc tam komisija virzīs plānojuma redakciju uz domes sēdi, kura varētu notikt septembrī. Pēc tam galīgo dokumenta redakciju plānots iesniegt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kurai savs vērtējums jāsniedz divu mēnešu laikā, pastāstīja Vītoliņš.
Vītoliņš informēja, ka Ventspils dome noraida sabiedrības par atklātību "Delna" pārmetumus par pārkāpumiem teritorijas plānojuma izstrādē.
"Delna" 8.augustā paziņoja, ka Ventspils pilsētā no 2004.gada nav spēkā esošais teritorijas plānojums, ko apstiprinot gan izstrādes stadijā esošā Ventspils teritorijas plānojuma projekta ievaddaļā paustā informācija, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājaslapā paustā informācija, gan tas, ka teritorijas plānojuma projekta sabiedriskās apspriešanas laikā Ventspilī netika izstādīts spēkā esošais teritorijas plānojums, kā to nosaka normatīvie akti.
Kā skaidro pašvaldības pārstāvji, Ventspils dome atbilstoši Būvniecības likumam sabiedriskajai apspriešanai nodod visas būvniecības ieceres, kas tiek veiktas par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, ja izmaksas pārsniedz 50 000 latu, ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve un ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā.
Kā uzsvēra Vītoliņš, pašsaprotami, ka pēc iepriekšējā teritorijas plānojuma darbības beigšanās Ventspils pašvaldība, tāpat kā 330 citas pašvaldības, nav formāli piemērojusi prasību nodot jebkuru būvniecības ieceri sabiedriskajai apspriešanai. Šāda prasība nosaka pienākumu nodot sabiedriskajai apspriešanai pat tādas būvniecības ieceres, kurās sabiedrības intereses ne mazākā mērā netiek skartas, piemēram, privātmājas žoga būvniecība, dzīvokļa remonts daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā, ēkas fasādes siltināšana u.c.
Šādu būvniecības ieceru nodošana sabiedriskajai apspriešanai būtu nelietderīga laika un līdzekļu izšķērdēšana.
Pašvaldības pārstāvis uzsvēra, ka pēc neatkarības atgūšanas Ventspils pašvaldība bija viena no pirmajām valstī, kura izstrādāja pilsētas teritorijas plānojumu. Šī dokumenta izstrādes laikā notika konsultācijas gan ar Latvijas, gan ar Nīderlandes speciālistiem. No Latvijas konsultācijas sniedza Arhitektūras un celtniecības ministrijas speciālisti, kā arī valstī vadošie plānotāji.
Teritorijas plānojuma izstrādes un tā apstiprināšanas termiņu vairākkārtēja pārcelšana saistīta galvenokārt ar biežajām izmaiņām normatīvajos aktos. Piemēram, kopš 1994.gada piecas reizes mainīti Ministru kabineta noteikumi, kas regulē teritorijas plānojumu izstrādi.
Izpildot Eiropas Savienības prasības, no 2003.gada pieņemta virkne normatīvo aktu, kuri būtiski izmaina plānojuma saturu un nosaka pienākumu pašvaldībām veikt papildu darbības teritorijas plānojumu izstrādē, kas būtiski ietekmē dokumenta saturu un izpildes termiņus.
Piemēram, Vītoliņš minēja, ka ar 2003.gada 19.jūnija grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ieviesta plānošanas dokumentu īstenošanas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
Realizējot šīs prasības, Ventspils pilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas nodošana sabiedriskajai apspriešanai aizkavējās vairāk nekā par pusotru gadu.
Kā sacīja Vītoliņš, tas, ka "Delna" no visām 330 pašvaldībām satraucas par teritorijas plānojuma neesamību tikai Ventspilī, liecina, ka nevalstiskā organizācija īsteno "politisku priekšvēlēšanu akciju".
Kā ziņots, 27.jūnijā notika pēdējā publiskā tikšanās ar Ventspils domes amatpersonām un darba grupas pārstāvjiem par izstrādāto Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam galīgo redakciju.
Lielāko interesi par apspriešanu izrādīja pilsētas privātās zemes īpašnieki, kuru zeme pēc plānojuma apstiprināšanas tiks pārveidota par rūpniecībai izmantojamu zemi. Cilvēki īpaši interesējās par nodokļu, attīstības izmaiņām, mainoties teritorijas izmantojumam.
Teritorijas plānojuma galīgā redakcija ir instruments, ar kuru plānots ieviest 2004.gada 28.decembrī apstiprināto Ventspils pilsētas attīstības stratēģiju 2005.-2015.gadam, savukārt attīstības stratēģija ir vietējās pašvaldības teritorijas attīstības programma, kas nosaka pašvaldības plānoto attīstību turpmākajiem desmit gadiem.
Teritorijas plānojuma galīgā redakcija paredz turpināt attīstīt rūpniecisko apbūvi brīvostas teritorijā - Maurciemā, Celtnieku ielas blakus teritorijās, Kazarmu placī. Šāds risinājums ļaus veiksmīgi turpināt attīstīt rūpniecību pilsētā, piesaistīt jaunas investīcijas un radīt papildu darba vietas.
Plānojums paredz apbūvi Ventspils pilsētas dienvidrietumu teritorijā, Dampeļos, Krievlaukos, Staldzenē, Tērauda un Krasta ielas rajonos u.c.
Lai attīstītu uzņēmējdarbību un to sabalansētu ar kopējo pilsētas struktūru, teritorijas plānojums paredz konkrētas teritorijas, kurās pieļaujama lielveikalu, degvielas uzpildes staciju, transporta tehniskās apkopes teritoriju, vairumtirdzniecības bāžu būvniecība.
Lai attīstītu Ventspils vecpilsētu, lielākajā daļā nekustamo īpašumu paredzēts attīstīt jauktu dzīvojamo un darījumu iestāžu apbūvi, kurās izvietot gan darījumu iestāžu objektus, gan dzīvojamās telpas vai atsevišķas šādas ēkas.
Kļūstot par arvien lielākas nozīmes pilsētu valstī un reģionā, ar teritorijas plānojumu paredzēta iespēja palielināt Ventspils pilsētas administratīvo teritoriju, mainīt robežu ar Vārves un Tārgales pagastiem.
Teritorijas plānojums pēc stāšanās spēkā būs saistošs visām fiziskām un juridiskām personām. To mainīt varēs tikai atbilstoši likumdošanā noteiktajai kārtībai un ja rosinātās izmaiņas nebūs pretrunā ar citiem plānošanas dokumentiem. Iespējami īsākais termiņš no teritorijas plānojuma izmaiņu ierosināšanas līdz apstiprināšanai ir aptuveni gads
