Panākta kompromisa vienošanās par jaunās Energoefektivitātes direktīvas tekstu
Foto: Panākta kompromisa vienošanās par jaunās Energoefektivitātes direktīvas tekstu
Eiropas Parlaments (EP) un dalībvalstu valdību sarunvedēji ir panākuši būtisku vienošanos par jauno energoefektivitātes direktīvu, kas ļaus patērētājiem sasniegt vērienīgus enerģijas ietaupījumus un sasniegt Direktīvas galveno uzdevumu - samazināt enerģijas patēriņu par 20% līdz 2020.gadam.
Eiropas parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja - šī gada 12.jūlijā ar 42 balsīm "par" un "pret" – nevienu ir apstiprinājusi minētās direktīvas kompromisa tekstu, kuru paredzēts apstiprināt Eiropas parlamentā šī gada septembrī. Energoefektivitātes direktīvas aktuālā versija ir atrodama šeit.
Šobrīd valstis ir vienojušās izstrādāt stratēģiju, kas pieprasīs obligāti renovēt 3% gadā no kopējā valstij piederošo ēku apjoma. Valstīm būs arī jāizveido obligātas energoefektivitātes paaugstināšanas shēmas, kas liks enerģijas piegādātājiem un uzņēmumiem palīdzēt patērētājiem katru gadu ietaupīt vismaz 1,5% no kopējā enerģijas patēriņa. Uzņēmumiem tiks radīta iespēja veikt energoauditus, kas turpmāk ļaus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazināt ar enerģiju saistītus izdevumus. Tiek ierosināti jauni energoefektivitātes pasākumi, kas īstenojami visās tautsaimniecības nozarēs, lai ES tomēr varētu sasniegt šo mērķi līdz 2020.gadam.
Kas tieši mainīsies?
Sabiedriskā sektora iestādēm būs jāizvēlas energoefektīvas ēkas, preces un pakalpojumi, veicot iepirkumus, un katru gadu jāmodernizē 3 % no savām ēkām, lai krasi samazinātu ēku
energopatēriņu.
• Energoapgādes uzņēmumiem būs jāmudina lietotāji samazināt energopatēriņu, paaugstinot efektivitāti, piemēram, vecos apkures katlus aizstājot ar jauniem vai uzlabojot mājokļu siltumizolāciju.
• Nozarei būs vairāk jādomā par enerģijas taupīšanas iespējām; lielajiem uzņēmumiem reizi
četros gados būs jāveic energoauditi.
• Patērētāji, pateicoties labākam viņu rādītāju un rēķinu skaidrojumam, varēs labāk kontrolēt
savu energopatēriņu.
• Enerģijas pārveidošanas efektivitāti uzraudzīs, un ES vajadzības gadījumā ierosinās
pasākumus, lai uzlabotu veiktspēju; sekmēs arī siltuma un elektrības kombinētu ražošanu.
• Valstu enerģētikas pārvaldes iestādēm būs jāņem vērā energoefektivitāte, lemjot par to, kā un par kādu cenu lietotājiem piegādājama enerģija.
• Tiks ieviestas energopakalpojumu sniedzēju sertificēšanas sistēmas, lai nodrošinātu augsta līmeņa tehnisko kompetenci.
Kas būtu ieguvējs, un kāds būtu ieguvums?
• Patērētāji saņemtu labāku informāciju, kas ļautu viņiem kontrolēt enerģijas patēriņu un
rēķinus par enerģiju.
• Vides kvalitāte tiktu uzlabota, jo samazinātos siltumnīcefekta gāzu emisija.
• Sabiedriskā sektora iestādes, pateicoties energoefektīvāku ēku, preču un pakalpojumu izmantojumam,
varētu samazināt savas enerģijas izmaksas.
• ES ekonomika iegūtu no drošākas energoapgādes un ekonomiskās izaugsmes, kuras
pamatā būtu jaunu darbavietu radīšana, jo īpaši ēku uzlabošanas jomā.
Kas notiks tālāk?
• Pēc priekšlikuma pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Padomē ES valstīm viena gada laikā šie noteikumi būs jātransponē valsts tiesību aktos.
