Par Latvijas autoceļiem bez liekas ažiotāžas

Foto: Par Latvijas autoceļiem bez liekas ažiotāžas; autors: Par Latvijas autoceļiem bez liekas ažiotāžas

2009. gada 9. oktobrī VAS Latvijas Valsts autoceļi rīkoja preses konferenci medijiem, lai iepazīstinātu ar esošiem un turpmākiem projektiem un lai atspēkotu dažu labu tendenciozu, sabiedrību maldinošu paziņojumu presē.

Preses konferencē piedalījās nesen ievēlētais VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže un Ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš.

Foto: Par Latvijas autoceļiem bez liekas ažiotāžas; autors: Par Latvijas autoceļiem bez liekas ažiotāžas

Nav jākaunas par paveikto
Atskatoties uz iepriekšējā un šajā gada paveikto ceļu būves nozarē, īpaši jākaunas nav, it īpaši ņemot vērā finansējuma būtisko samazinājumu un ekonomiskās situācijas kolīzijas Latvijā.

Kopumā šovasar būvdarbi tika veikti vairāk kā 516 kilometriem ceļu un 9 tiltiem, lielākā daļa šo darbu tika uzsākti jau pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā atjaunoto kilometru skaits bija nedaudz lielāks un pārsniedza 524 kilometrus.

Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu šogad pabeigti divi lieli projekti- autoceļa P 73 Vecumnieki- Nereta (rekonstruēti 9,8 km) un autoceļa P 124 Ventspils– Kolka (rekonstruēti 11 km) rekonstrukcija.

Valsts galveno autoceļu programmā seguma atjaunošana tiks pabeigta 49,4 kilometru garumā. Pirmās un otrās šķiras autoceļu ar asfalta segu periodiskās uzturēšanas programmā, pabeigs remontēt 78 kilometrus, apjomīgākie darbi ir autoceļā V 674 Daugavpils- Zemgales stacija, 10,9 km un P 27 Smiltene- Velēna- Gulbene, 13,1 km.

Par spīti krīzei tiek turpināti rekonstrukcijas darbi ceļu virzienā Rīga – Maskava. Posms no Ludzas līdz robežai ir pabeigts, nodots ekspluatācijā, kravas auto rindas jau izkārtojušās uz jaunās ceļu segas. Šā gada 31. augustā noslēgts līgums par rekonstrukciju otrajā posmā Ludza – Nirza, būvdarbi uzsākti septembrī, nodošana paredzēta 2011. gada oktobrī. Jaunā ceļa struktūra būs analoga – ceļa malās izbūvēta asfaltēta josla autotransportam, kas gaida izbraukšanu uz Krieviju.

No Rīgas līdz Krievijas robežai būs iespējams nokļūt pa labi saremontētu vai jaunbūvētiem ceļu posmiem, kas nozīmē lielākas tranzīta kravu plūsmas caurlaides spēju un ietekmi uz pozitīvu Latvijas ekonomikas attīstību. Izstrādājot projektu virzienam Rīga – Maskava ņemtas vērā iedzīvotāju tiesības uz noteiktu dzīves kvalitāti, tāpēc virziena maršruts tiek distancēts no apdzīvotām vietām. Ceļa virziens Rīga – Terehova ietver vairākus apakšposmus un pilnībā pēc visu posmu nodošanas ekspluatācijā kļūs par "tīru" tranzīta ceļu ar atbilstošu iespējamo pārvietošanās ātrumu.

Foto: Par Latvijas autoceļiem bez liekas ažiotāžas; autors: Par Latvijas autoceļiem bez liekas ažiotāžas

I.Pāže: "Ļoti lepojamies ar pārvada rekonstrukcijas rezultātu pāri Rīgas-Jūrmalas šosejai. Tilta remonts veikts nepārtraucot satiksmi, precīzi laikā un atbilstošā kvalitātē. Pārvada rekonstrukcija realizēta par ļoti saprātīgu cenu, nesalīdzināmi saprātīgāku, ja salīdzinām ar tiltiem, kurus būvē citur. Par šo objektu nav jāsarkst ne Latvijas ceļiem kā pasūtītājam, ne būvniekiem kā darbu veicējiem. Un domāju – autobraucēji arī ir iepriecināti."


Būvnieku ķildas kavē projektu realizāciju

Ceļu nozares projektu realizācija virzītos daudz raitāk, ja tās nekavētu būvnieku savstarpējās nesaskaņas, izmantojot likumiskās tiesības apstrīdēt jebkura iepirkuma konkursa rezultātu pasludināšanu, kas arī aktīvi tiek realizēts. Sūdzību izskatīšana aizņem laiku, turklāt nav produktīva, jo lēmums pēc sūdzības izskatīšanas netiek mainīts. Ar to būtu jāsaprot, ka VAS Latvijas Valsts ceļi iepirkumu veic korekti, saskaņā ar likumu.

Negatīvais aspekts iepirkumu rezultātu apstrīdēšanai ir novilcinātais laiks, kas nozīmē ceļu būves vai rekonstrukcijas darbu uzsākšanu nevis pavasarī vai vasarā, tas ir atbilstošā sezonā, bet gan rudenī. Tā tomēr ir būvnieku atbildība – termiņu kavēšana savstarpējo nesaskaņu dēļ.

Pēdējo divu gadu laikā būtiski pieaudzis pretendentu skaits konkursos – ja 2004. gadā katrā ceļu būves konkursā piedalījās aptuveni 2 uzņēmumi, tad 2009. gadā vienam līgumam jau ir 8 piedāvājumi. Tas iezīmē arī kādu pozitīvu tendenci, norādot uz nozares vispārējo attīstību – Latvijā ir radušās pietiekami daudz lielas un spēcīgas būvfirmas, kas nebaidās no lieliem apjomiem.

Foto: Par Latvijas autoceļiem bez liekas ažiotāžas; autors: Par Latvijas autoceļiem bez liekas ažiotāžas

2009./2010. ziemā ceļi tiks kaisīti un uzturēti kārtībā

Kāre pēc sensācijām mediju pārstāvjiem liek publicēt ne vienu vien aplamību un sagrozītu faktu. Piemēri nav tālu jāmeklē – N.Ušakovam tika "pierakstīta" atteikšanās Rīgas domes vārdā uzturēt O.Kalpaka pieminekli, VAS Latvijas Valsts ceļiem – "paziņojums" par ceļu nekaisīšanu 2009./2010. gada sezonā, utt.

VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže, komentējot aplamo plaši izskanējušo paziņojumu, teic: "Vispirms norādīšu uz kādu statistisku faktu: datorizēti fiksējot transporta plūsmas intensitāti un vidējo ātrumu pirms pāris dienām uz vairākiem Latvijas ceļiem, vidējais ātrums tiek uzrādīts virs 90 km/h, tātad CSN atļautais ātrums tiek pārsniegts. Tas nozīmē, ka ir izveidoti pietiekami normāli braukšanas apstākļi un jebkurš pārmetums no šoferiem par sliktiem ceļiem, šķiet, ir nevietā. Reālie mērījumi un statistiskie dati ir publiski pieejami jebkuram interesentam interneta vietnē – tiešraidē www.lvceli.lv/traffic/.

Par ceļu tīrīšanu. Varu apgalvot, ka arī šajā ziemas sezonā ceļi tiks tīrīti un kaisīti. Dēļ finansējuma gan būs samazināti tīrīšanas apjomi (to ietekmē ekonomiskā situācija visā valstī), bet tas nenozīmē, ka ceļi patiešām būs slideni un braukšanai bīstami. Gribētu uzzināt oficiālo informācijas avotu, kurš jau oktobrī spēj prognozēt ceļu stāvokli ziemā, jo VAS Latvijas Valsts ceļu speciālisti nav šīs aplamās prognozes autori."